11. Janvāris 2022 /NR. 2 (1216)
Redaktora sleja
Kāds ir tavs CO2 pēdas nospiedums digitālajā un datu laikmetā
10

Ikvienam ir savs unikālais CO2 pēdas nospiedums. Tas tā ir arī tad, ja priekšroka tiek dota velosipēdam, nevis automašīnai vai arī tiek pirkta un patērēta vietējā un sezonai atbilstoša augu valsts pārtika. CO2 rašanās saistīta ar visdažādākajām ikdienas darbībām, un digitālā vide nav izņēmums. Piemēram, tik ikdienišķa un pašsaprotama lieta kā e-pasts arī rada CO2, t.i., viens surogātpasta ziņojums rada 0,3 g CO2, e-pasts bez pielikuma rada 4 g CO2, savukārt e-pasts ar pielikumu rada 50 g CO2. Salīdzinājumam, piemēram, papīra vēstule, kas uzrakstīta ar roku uz papīra un piegādāta ar pasta starpniecību, rada aptuveni 29 g CO2.

Statistikas dati liecina, ka 2021. gadā nosūtīto un saņemto e-pastu skaits dienā bija aptuveni 320 miljardi,1 savukārt gadā tie ir aptuveni 117,8 biljoni e-pasta vēstuļu. Šis skaitlis sadalās trīs kategorijās, kas ļauj noskaidrot aptuveno CO2 daudzumu gadā, t.i., gadā aptuveni tiek nosūtīti 108,4 biljoni surogātpasta ziņojumu, 7,2 biljoni e-pastu bez pielikuma un 2,3 biljoni e-pastu ar pielikumu. Pārvēršot šos skaitļus CO2 daudzumā, rezultāti ir šādi: gadā surogātpasts rada aptuveni 32,53 miljonus tonnu CO2, e-pasts bez pielikuma aptuveni 28,77 miljonus tonnu CO2, bet e-pasts ar pielikumu aptuveni 115 miljonus tonnu CO2. Attiecīgi tiek radīti apmēram 176,3 miljoni tonnu CO2 gadā. Salīdzinājumam norādāms, ka šis skaitlis ir ekvivalents aptuveni 711 miljardiem kilometru, kas tiek nobraukti ar automašīnu. Tajā pašā laikā jāpatur prātā, ka viens koks spēj absorbēt tikai 21 kg CO2 gadā, līdz ar to, lai absorbētu 176,3 miljonus tonnu CO2 gadā, nepieciešami aptuveni 8,4 miljardi koku. Tāpat, ja salīdzinām šo skaitli ar globālo fosilā kurināmā (nafta, gāze un ogles) CO2 emisiju, kas 2020. gadā bija aptuveni 35 miljardi tonnu,2 e-pasta ziņojumi ir tikai 0,5 % salīdzinājumā ar šo siltumnīcefekta emisiju apjomu.

Savukārt otra tikpat ikdienišķa un ierasta lieta kā e-pasta ziņojumi ir internets, sākot ar mākoņdatošanu un beidzot ar lietu internetu. Tīmekļa vietņu veidā pieejami, piemēram, sociālie mediji, publiskas un privātas tīmekļa vietnes utt. Tāpat internetā pieejami daudzi uzņēmējdarbības un publiskā sektora pakalpojumi, kā arī klientu apkalpošana, piemēram, banku sistēmas, interneta veikali, publiskās datubāzes u.c. Arī šīs uzskaitītās lietas rada CO2, jo, lietojot internetu – arī meklējot informāciju Google –, tiek patērēta elektroenerģija.

Tādēļ šīs slejas ietvaros tiek uzskaitīti daži ieteikumi CO2 pēdas nospieduma mazināšanai, jo mūsu izvēles un darbības arī ietekmē klimatu. Tie ir: apsvērt iespēju izdzēst tādu e-pasta adresi, kas vairs netiek lietota, deaktivizēt tos sociālo mediju profilus, kuri netiek izmantoti. Tāpat būtu regulāri "jāiztukšo" savs e-pasts no nevajadzīgiem ziņojumiem, kā arī jācenšas no telefona izdzēst tos fotoattēlus un video, kas dublējas vai arī nav vairs aktuāli, lai tādējādi samazinātu datu uzglabāšanas apjomu. Turklāt būtu jācenšas samazināt arī straumēšanas daudzumu, ņemot vērā, ka video straumēšana, piemēram, Youtube, ir daudz energoietilpīgāka nekā tāda paša video lejupielāde ierīcē. Vienlaikus interesanti, ka stunda video/audio straumēšanas rada aptuveni 55 g CO2, kas ir tikai par 5 g vairāk, salīdzinot ar e-pastu, kas nosūtīts ar pielikumu.


RAKSTA ATSAUCES /

1.  Prognose zur Anzahl der tŠglich versendeten und empfangenen E-Mails weltweit von 2021 bis 2025. Pieejams: https://de.statista.com/statistik/daten/studie/252278/umfrage/prognose-zur-zahl-der-taeglich-versendeter-e-mails-weltweit/

2.  Annual CO2 emissions. Pieejams: https://ourworldindata.org/grapher/annual-co2-emissions-per-country?tab=chart&country=~OWID_WRL

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Soņeca V. Kāds ir tavs CO2 pēdas nospiedums digitālajā un datu laikmetā. Jurista Vārds, 11.01.2022., Nr. 2 (1216), 2.lpp.
patīk
drukāt
VISI RAKSTI 11. Janvāris 2022 /NR. 2 (1216)
10 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Mjā
13. Janvāris 2022 / 10:52
0
ATBILDĒT
Vai tiešām tā sauktajiem konspirologiem būs bijusi taisnība, ka tūlīt sāksies "zaļās politikas" vājprāts, tostarp sociālo punktu sistēma, pēc kuras sekos, ko un cik daudz katrs indivīds patērē. Ziņu lentēs arvien vairāk un uzkrītošāk šis kurss parādās. Lai gan esmu par nevajadzīga/nelietderīga patēriņa samazināšanu, zaļajai politikai tik ļoti pa visām vīlēm lien ārā āža kāja, ka ir acīmredzams - tam nav nekāda sakara ar rūpēm ar dabu. Diemžēl.
Seskis > Mjā
13. Janvāris 2022 / 14:50
0
ATBILDĒT
Nekā jauna nav šajā pasaulē. Latvijā sociālo punktu sistēma jau darbojās laika posmā no 1940. gada līdz 1990. gadam, kad personas, kuras pārāk aizrāvās ar patērēšanu, tika nosūtītas uz attālākām vietām ar ierobežotām patēriņa iespējām. Smagākos patēriņa gadījumos persona vispār tika izslēgta no patērētāju loka uz visiem laikiem.
Emisija
12. Janvāris 2022 / 10:25
0
ATBILDĒT
Vai tad "biljons" nav tas pats miljards ?
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 7
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties