2021. gada decembrī Saeimas Analītiskais dienests noslēdza darbu par valodas prasmes pārbaudēm personām ar disleksiju, iegūstot pilsonību: Eiropas Savienības dalībvalstu prakse (Pētījums).1 Katra Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts ir piemērojusi pilsonības piešķiršanas regulējumu dažādiem attiecīgajā valstī raksturīgiem apstākļiem, līdz ar to valstīs atšķiras nosacījumi pilsonības iegūšanai.
Viena no kopīgām iezīmēm, kas raksturīga visām ES dalībvalstīm: personai, kura vēlas iegūt pilsonību naturalizācijas kārtībā, jāatbilst vairākiem nosacījumiem. Viens no tiem ir attiecīgās valsts valodas prasme. Vairākumā ES dalībvalstu valsts valodas prasmes pārbaude ir svarīga naturalizācijas procesa sastāvdaļa.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
