25. Janvāris 2022 /NR. 4 (1218)
Notikums
Tiesībzinātnieks Jānis Pleps: vēsture ir mana sirdslieta
"Man pašam ir īpašs gandarījums, ka atzinību izpelnījušies tieši mani tiesību vēstures raksti, jo parasti lielāku ievērību gūst Satversmes aktuālo jautājumu komentāri," iespaidos par viņam piešķirto LZA balvu dalās Dr. iur. Jānis Pleps
Foto: Boriss Koļesņikovs
SATURA RĀDĪTĀJS

Pagājušonedēļ, 18. janvārī, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Senāts apstiprināja balvu ekspertu komisiju lēmumus un piešķīra desmit LZA vārdbalvas, tostarp trīs vārdbalvas jaunajiem zinātniekiem, kā arī trīs jauno zinātnieku balvas. Starp ķīmiķiem, fiziķiem, sociologiem, tautsaimniekiem u.c. augsto pagodinājumu izpelnījies arī tiesību zinātnieks – Dr. iur. Jānim Plepam par darbu kopu "Valsts nepārtrauktības (kontinuitātes) doktrīnas piemērošana: Satversmes spēkā esamība un Latvijas valsts rīcībspēja okupācijas laikā" piešķirta LZA Dītriha Andreja Lēbera vārdbalva 2022.

LZA vārdbalvas, kas nosauktas izcilu Latvijas vai ar to saistītu zinātnieku vārdā, ir akadēmijas atzinība par labākajiem zinātniskajiem sasniegumiem atsevišķās zinātņu nozarēs, un tādas nozarē nepiešķir ik gadu. Tiesību un politikas zinātnēs šāds augstākais apbalvojums ir Dītriha Andreja Lēbera (1923–2004) vārdbalva, jo arī viņš pats bija izcils jurists. Dzimis Rīgā senatora Augusta Lēbera un Emīlijas Lēberes (dz. Mencendorfas) ģimenē. 1939. gadā ar ģimeni izceļojis no Latvijas, un tieslietas studējis ārzemēs. Bijis advokāts, Ķīles Universitātes profesors un tās Juridiskās fakultātes dekāns, darbojies arī kā viesprofesors ASV, Austrālijā, Latvijā un Igaunijā.

Kā norāda LZA, jau 1951. gadā D.A. Lēbers publicējis rakstu, kurā tika izvirzīts jautājums par Latvijas un citu Baltijas valstu juridisko statusu, bet vislielāko ievērību izpelnījies viņa fundamentālais darbs "Diktētā izvēle" (1974), publikācijas par Molotova–Ribentropa pakta sekām mūsdienās un Latvijas valsts bojāeju 1940. gadā. Profesors Lēbers aktīvi piedalījies arī Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas procesos, bija tiešs Atmodas laika līdzdalībnieks, savas dzīves pēdējos 15 gados nesavtīgi rūpējās par juridiskās izglītības, tiesību un vēstures zinātnes tālāku attīstību Latvijā, finansiāli atbalstīdams daudzus projektus. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un LZA Lielo medaļu, bijis arī LZA goda loceklis un Latvijas Universitātes goda doktors juridiskajā zinātnē.1

Tiesību zinātņu doktora J. Plepa kandidatūru profesora Lēbera vārdbalvai izvirzījis LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas priekšsēdētājs, akadēmijas īstenais loceklis Dr. hist. Guntis Zemītis. Savā ieteikumā kandidāta izvirzīšanai viņš uzsver, ka J. Plepa zinātniskā darbība tematiski idejiski atbilst prof. Lēbera redzējumam par Latvijas Republiku kā atjaunotu valsti un ir uzskatāma par tās turpinājumu. Arī sarunā ar "Jurista Vārdu" G. Zemītis pauda pārliecību, ka J. Pleps ar savu līdzšinējo zinātnisko ieguldījumu ir cienīgs saņemt izcilā jurista, Latvijas patriota un zinātnieka vārdā nosaukto LZA balvu. Viņaprāt, tādi pētījumi, pie kādiem strādā J. Pleps, aizvien ir ļoti aktuāli. "Savulaik profesors Lēbers brīdināja, ka Latvija, lai gan vēlas būt atjaunota valsts, dažkārt uzvedas kā jaundibināta valsts. Jāņa Plepa darbs, kas balstīts vēstures avotu studijās, ir juridiski argumentēts un ideāli atbilst profesora Lēbera redzējumam un novēlējumam," uzskata G. Zemītis un pauž gandarījumu, ka viņa izvirzītajam kandidātam balva arī tikusi piešķirta, jo tā ir godam nopelnīta.

Līdz šim LZA profesora Lēbera vārdbalvu ir saņēmuši vairāki juristi, tostarp LZA akadēmiķis Tālavs Jundzis (2008), Latvijas Universitātes profesors Kalvis Torgāns (2009), toreizējais Eiropas Savienības Tiesas tienesis, bet šobrīd Valsts prezidents Egils Levits (2013) un Latvijas Universitātes profesors Jānis Lazdiņš (2018).

Jāpiebilst, ka līdz ar balvas piešķiršanu J. Plepam pēdējā gada laikā Latvijas tiesībzinātnieku saime jau atkārtoti ir izpelnījusies augsto LZA atzinību, jo tieši pirms gada, 2021. gada 19. janvārī, Latvijas Universitātes profesorei Sanitai Osipovai tika piešķirta LZA Arveda Švābes vārdbalva Latvijas vēsturē par rakstu krājumu "Nācija, valoda, tiesiska valsts: ceļā uz rītdienu", bet gada izskaņā, 25. novembrī, viņa tika ievēlēta par LZA korespondētājlocekli.

 

Publikāciju kopas galvenās tēzes

Izvirzot J. Plepa kandidatūru balvai, G. Zemītis savā ieteikumā norādījis rakstu kopas "Valsts nepārtrauktības (kontinuitātes) doktrīnas piemērošana: Satversmes spēkā esamība un Latvijas valsts rīcībspēja okupācijas laikā" nozīmīgākās publikācijas tēmas izpētē. Tur ir gan J. Plepa individuāli, gan līdzautorībā tapuši darbi, un šajā sarakstā iekļauti arī "Jurista Vārdā" publicēti raksti, piemēram, "Latvijas Centrālās padomes 8. septembra deklarācijas valststiesiskā nozīme" un "Bīskaps Rancāns un Satversme. Valsts prezidenta vietas izpildīšana". Uzsverot J. Plepa zinātnisko ieguldījumu tēmas izpētē kopumā, G. Zemītis norāda, ka tie ir vairāku gadu garumā pētīti valsts nepārtrauktības (kontinuitātes) doktrīnas piemērošanas aspekti, fokusējoties uz Satversmes spēkā esamību un Latvijas valsts rīcībspēju okupācijas laikā. Viņa vērtējumā, J. Plepa pētījumi turpina akadēmisko šīs tēmas izpētes tradīciju Latvijas tiesiskajā sistēmā, kuras pamatus licis prof. Lēbers un pēc tam izvērsuši Egils Levits, prof. Tālavs Jundzis, prof. Ineta Ziemele u.c. Pētījumiem raksturīga starpdisciplināra pieeja, skarot Latvijas konstitucionālo tiesību vēstures jautājumus ne vien no tiesību, bet arī vēstures zinātnes perspektīvas un veidojot dialogu ar aktuālajiem šīs jomas pētījumiem vēsturē (īpaši ar Dr. hist. Ulda Neiburga un Dr. hist. Aināra Lerha pētījumiem). Šajos pētījumos nozīmīga loma ir Latvijas Senāta senatoru 1948. gada 13. marta / 3. aprīļa atzinumam, kura analīzi valsts nepārtrauktības (kontinuitātes) doktrīnas kontekstā savulaik aizsācis prof. Lēbers.

Kā izriet no G. Zemīša ieteikuma, prof. Lēbera balvai izvirzītajā J. Plepa publikāciju kopā ir pierādīti un pamatoti vairāki šādi būtiski valsts nepārtrauktības (kontinuitātes) doktrīnas piemērošanas aspekti:

1. 1922. gada 15. februāra Satversme visu okupācijas laiku bija spēkā esoša Latvijas valsts (kuras pastāvēšanu de iure okupācijas režīmi nebija pārtraukuši) konstitūcija, kas noteica nacionālās pretošanās kustības darbības tiesisko ietvaru un mērķus.

2. Saeimas priekšsēdētāja Paula Kalniņa 1944. gada 8. septembra Deklarācija par Latvijas valsts atjaunošanu ir konstitucionāla ranga akts, kurš kopš tā pieņemšanas ietilpst Latvijas rakstītajā konstitūcijā un joprojām ir spēkā esošs.

3. Latvijas valsts visu okupācijas laiku bija daļēji rīcībspējīga un spēja paust Latvijas tautas gribu, ko primāri visu okupācijas laiku nodrošināja Latvijas diplomātiskais un konsulārais dienests ārzemēs.

Līdztekus tam Latvijas Centrālā padome (LCP) atbilstoši Satversmē noteiktajam uz IV Saeimas pilnvaru pamata organizēja savu darbību nacionālajā pretošanās kustībā. LCP darbība un sagatavotie dokumenti ir Satversmes piemērošanā būtisks posms, kas stiprina Latvijas valsts nepārtrauktību un apliecina Latvijas valsts rīcībspējas saglabāšanos okupācijas apstākļos.

4. LCP prakse ņemama vērā Satversmes piemērošanā un izmantojama līdzīgu jautājumu apspriešanā arī pēc Satversmes darbības atjaunošanas pilnā apjomā.

Šādi jautājumi ir Saeimas priekšsēdētāja biedru tiesības nepieciešamības gadījumā aizvietot Valsts prezidentu, Valsts prezidenta vietas izpildītāja pilnvaru apjoms, Satversmē paredzētā virspavēlnieka loma un pilnvaru apjoms valsts apdraudējuma apstākļos.

5. LCP tika organizēta uz IV Saeimas pilnvaru pamata, un konstitucionāli IV Saeima turpināja savu darbību ar mērķi panākt Latvijas neatkarības un demokrātiskās valsts iekārtas atjaunošanu, cik tas bija iespējams okupācijas apstākļos.

Pēc Saeimas priekšsēdētāja Paula Kalniņa nāves Saeimas priekšsēdētāja pienākumus atbilstoši LCP 1947. gada 26. aprīļa paziņojumam pildīja Saeimas priekšsēdētāja otrais biedrs Jāzeps Rancāns, kurš uzskatāms par leģitīmu Saeimas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju līdz nāves brīdim.

6. Ar 1944. gada 8. septembra Deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu Saeimas priekšsēdētājs Pauls Kalniņš saskaņā ar Satversmi uzņēmās Valsts prezidenta vietas izpildīšanu. Pēc viņa nāves atbilstoši LCP 1947. gada 26. aprīļa paziņojumam Valsts prezidenta vietas izpildīšanu uzņēmās Saeimas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs – Saeimas priekšsēdētāja otrais biedrs Jāzeps Rancāns, kurš to veica līdz nāves brīdim.

Pauls Kalniņš un Jāzeps Rancāns atbilstoši Satversmei uzskatāmi par leģitīmiem Latvijas valsts galvām – Valsts prezidenta pienākumu izpildītājiem valsts okupācijas apstākļos.2

No G. Zemīša ieteikuma balvas piešķiršanas komisijai arī izriet, ka šīs J. Plepa tēzes nav tikai teorētiskas, bet arī jau iemiesojušās praksē, to ilustrējot ar konkrētiem piemēriem.

 

Balva uzliek lielu atbildību nākamajiem darbiem

Profesora Lēbera vārdbalvas laureāts J. Pleps ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes prodekāns starptautiskās sadarbības jautājumos, kā arī Tiesību teorijas un vēstures zinātņu katedras vadītājs un docents. Līdztekus tam ilgstoši darbojies arī Valsts prezidenta institūcijā – šobrīd viņš ir Valsts prezidenta E. Levita padomnieks tiesību politikas jautājumos, pirms tam – Raimonda Vējoņa konstitucionālo tiesību padomnieks un Andra Bērziņa Ekspertu grupas pārvaldības pilnveidei loceklis. Strādājis Saeimas Juridiskajā birojā, bijis gan Satversmes tiesas, gan arī Administratīvās apgabaltiesas tiesneša palīgs.

J. Plepa akadēmisko un pētnieciskā darba pieredzi vēl papildina Biznesa augstskolas "Turība" Juridiskās fakultātes Publisko tiesību katedras lektora un Biznesa tehnoloģiju institūta vadošā pētnieka amati. Kopš 2015. gada J. Pleps ir Latvijas Nacionālās enciklopēdijas nozaru redakcijas kolēģijas loceklis, bet kopš 2013. gada – Latvijas Zinātnes padomes eksperts juridiskajā zinātnē. Viņš ir vairāk nekā 120 zinātnisku publikāciju autors vai līdzautors konstitucionālajās tiesībās, tiesību teorijā un vēsturē un administratīvajās tiesībās, tai skaitā līdzdarbojies Latvijas Republikas Satversmes zinātnisko komentāru sagatavošanā, kā arī viens no trim līdzautoriem (Jānis Pleps, Edgars Pastars, Ilze Plakane) grāmatai "Konstitucionālās tiesības", kura 2021. gadā pieredzējusi jau trešo, papildināto un pārstrādāto izdevumu. Uzstājies ar referātiem vairāk nekā 50 starptautiskās un nacionālās zinātniskajās konferencēs.

Bez visa iepriekš minētā J. Pleps ir bijis arī žurnāla "Jurista Vārds" tieslietu redaktors un ir viens no ražīgākajiem autoriem – "Jurista Vārda" Autoru kataloga kartītē pie viņa vārda atrodamas 240 publikācijas. Daļa no tām tapusi laikā, kad J. Pleps bija redakcijas darbinieks, bet ne tikai, jo viņš aizvien laiku pa laikam papildina savu "Jurista Vārda" publikāciju sarakstu. Darbu redakcijā J. Pleps sāka tālajā 2005. gadā, un visu šo gadu laikā redakcija vienmēr ir sekojusi un jutusi līdzi viņa profesionālajai un zinātniskajai izaugsmei, tostarp klātienē atbalstot promocijas darba aizstāvēšanā. Tādēļ arī "Jurista Vārda" redakcija no sirds priecājas un patiesi lepojas par J. Plepam piešķirto LZA balvu! Un tās sakarā tika lūgts arī viņa paša komentārs, daloties iespaidos par to, ko viņam nozīmē saņemt šādu apbalvojumu.

J. Pleps: "Pētījumi tiesību vēsturē ir ļoti laikietilpīgi un prasa pamatīgu darbu to izstrādē, gan meklējot vajadzīgos avotus, gan detalizēti izpētot laika un notikumu kontekstu, gan arī sekojot līdzi aktuāliem pētījumiem par tiem pašiem jautājumiem vēstures zinātnē. Man pašam ir īpašs gandarījums, ka atzinību izpelnījušies tieši mani tiesību vēstures raksti, jo parasti lielāku ievērību gūst Satversmes aktuālo jautājumu komentāri.

Vēsture ir mana sirdslieta, un daudz uzmanības esmu veltījis arī Satversmes piemērošanas praksei kā starpkaru periodā, tā arī okupācijas laikā. Šajā izpētē ir izdevies veidot draudzīgu dialogu un kopdarbību ar mūsu lieliskajiem vēsturniekiem, kuru paveiktais ir ļoti palīdzīgs un krietni atvieglo tiesībnieku pētījumus.

Daudziem noteikti ir labi zināms mans ieradums regulāri atgādināt par Jāzepu Rancānu kā Valsts prezidenta un Saeimas priekšsēdētāja vietas izpildītāju trimdā un izcilo Latvijas Senāta senatoru atzinumu par Satversmes spēkā esamību.

Man ir liels prieks, ka šobrīd gan Latvijas Senāta senatoru atzinums, gan arī Pauls Kalniņš un Jāzeps Rancāns arvien pārliecinošāk atgriežas sabiedrības vēsturiskajā atmiņā. Esmu gandarīts, ka man ar saviem rakstiem izdevies šajā procesā līdzdarboties.

Dītriha Andreja Lēbera vārdbalva ir ļoti augsts manu līdzšinējo pētījumu zinātnisks novērtējums, kurš uzliek lielu atbildību nākamajiem darbiem. Esmu pateicīgs Latvijas Zinātņu akadēmijai un visiem, kuri saskatīja iespēju šādi izcelt manus rakstus par Satversmes piemērošanu."

RAKSTA ATSAUCES /

1. Izvērstu pārskatu par D.A. Lēbera dzīves un darba gājumu plašāk skat.: Terihova S. Dītrihs Andrejs Lēbers: demokrātiskai un tiesiskai Latvijai veltīts mūžs. Jurista Vārds, 24.07.2018., Nr. 30 (1036), 8.–21. lpp.

2. Izvilkums no G. Zemīša ieteikuma LZA Dītriha Andreja Lēbera vārdabalvas komisijai.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Matule S. Tiesībzinātnieks Jānis Pleps: vēsture ir mana sirdslieta. Jurista Vārds, 25.01.2022., Nr. 4 (1218), 6.-7.lpp.
patīk
drukāt
VISI RAKSTI 25. Janvāris 2022 /NR. 4 (1218)
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties