Lai arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Satversmes tiesas kompetence ir atšķirīga, tās vieno uzdevums nodrošināt cilvēktiesību aizsardzību, tādējādi dodot iespēju salīdzināt to piemērotos pagaidu aizsardzības līdzekļus. Šajā rakstā ir sniegts ieskats pagaidu aizsardzības jēdzienā un veikta abu tiesu piemēroto pagaidu aizsardzības līdzekļu veidu, to piemērošanas priekšnoteikumu un procesa, kā arī piemērošanas gadījumu salīdzinošā analīze, izdarot secinājumus par pilnveides iespējām.
Ievads
Taisnīgums ir viena no tiesiskas valsts pamatvērtībām1 un tiesību mērķis.2 Taču demokrātiskā tiesiskā valstī ar taisnīga rezultāta sasniegšanu vien nav pietiekami. Bijušais Lielbritānijas premjers Viljams Gladstons ir teicis: "Novēlots taisnīgums ir neīstenots taisnīgums."3
Kad persona sava strīda risināšanai izsmēlusi visus efektīvos vispārējos tiesību aizsardzības līdzekļus, lieta atkarībā no tās būtības var nonākt Satversmes tiesā (turpmāk – ST) un/vai Eiropas Cilvēktiesību tiesā (turpmāk – ECT). Taču ST un vēl jo vairāk ECT nespēj nodrošināt nedz tūlītēju, nedz arī ātru lietas atrisinājumu praktisku iemeslu dēļ. Pagaidu aizsardzības institūts ir viens no līdzekļiem, kas spēj risināt šo tā dēvēto taisnīguma gausuma problēmu. Tas ļauj saglabāt status quo lietas izskatīšanas laikā, dodot tiesām iespēju pilnvērtīgi izskatīt lietu un nodrošināt taisnīgu un praktiski izpildāmu lietas atrisinājumu.
Novēlotā taisnīguma koncepts jau ir sens, tomēr joprojām pastāv diskusijas, vai pagaidu aizsardzības institūts ECT un ST to risina efektīvākajā iespējamā un nepieciešamajā veidā – tādā, kas aizsargā personu tiesības no būtiska un neatgriezeniska kaitējuma nodarīšanas un nolēmumu kļūšanas par bezjēdzīgiem, vienlaikus ievērojot pagaidu aizsardzības kā izņēmuma institūta dabu.
Lai arī ECT un ST kompetence ir atšķirīga, tās vieno uzdevums nodrošināt cilvēktiesību aizsardzību,4 tādējādi dodot iespēju salīdzināt to piemērotos pagaidu aizsardzības līdzekļus. Šajā rakstā ir sniegts ieskats pagaidu aizsardzības jēdzienā un veikta abu tiesu piemēroto pagaidu aizsardzības līdzekļu veidu, to piemērošanas priekšnoteikumu un procesa, kā arī piemērošanas gadījumu salīdzinošā analīze, izdarot secinājumus par pilnveides iespējām.
1. Pagaidu aizsardzības būtība un mērķis
Pagaidu tiesību aizsardzības līdzekļu uzdevums ir noregulēt strīda tiesiskās attiecības uz laiku, kamēr tiek lemts par tiesību aizskāruma pamatotību,5 proti, saglabāt status quo lietas izskatīšanas laikā.6 Tādējādi tiek nodrošināta tās tiesiskās intereses, kas ir pieteikuma pamatā, eksistence.7
Vispirms pagaidu aizsardzība ir nepieciešama, jo no brīža, kad persona vēršas tiesā, līdz brīdim, kad lieta tiek izlemta pēc būtības, personai var tikt nodarīts būtisks un neatgriezenisks kaitējums,8 padarot tiesvedību bezjēdzīgu.9 Ar pagaidu aizsardzību tiek novērsts vai mazināts tiesas procesa laikā, iespējams, nepamatots tiesību aizskārums, risinot taisnīguma gausuma problēmu.10 Tādējādi pagaidu aizsardzība nodrošina, ka spriedumam arī pēc ilgākas tiesvedības vēl būs nozīme personas tiesību aizsardzībā, kā arī netiks radīts tāds aizskārums, kas nebūs novēršams ar nolēmumu.11 Piemēram, ST par šādu kaitējumu ir atzinusi nekustamā īpašuma, kas ir ģimenes vienīgā dzīvesvieta, atsavināšanu izsolē piedziņas vēršanas rezultātā.12 Taču ECT – personas, kuras veselības stāvoklis ir kritisks un kura cīnās par savu dzīvību, izraidīšanu uz valsti, kas viņai nenodrošinātu nepieciešamo veselības aprūpi.13
Tāpat pagaidu aizsardzība novērš arī to, ka tiktu traucēta pilnvērtīga lietas izskatīšana14 un tiesas kontrole,15 un nodrošina galējā nolēmuma efektivitāti un integritāti.16 Šo mērķi, protams, citstarp sasniedz būtiska un neatgriezeniska kaitējuma novēršana lietas izskatīšanas laikā, jo citādi tiesvedības process varētu zaudēt savu aktualitāti. Tomēr pēdējo gadu praksē ECT pagaidu aizsardzību ir piešķīrusi arī tādēļ, lai procesuāli netiktu traucēta pilnvērtīga lietas izskatīšana, piemēram, personai tiktu nodrošināts pārstāvis.17 Tas gan ir diskutabli, vai šādi pasākumi atzīstami par pagaidu aizsardzības līdzekļiem. Lai gan tie nodrošina procesa efektivitāti, šie līdzekļi nav vērsti uz status quo saglabāšanu. Savukārt ST nolēmuma efektivitātes jautājums neatkarīgi no būtiska kaitējuma riskiem risināts, piemēram, Robežlīguma lietā, vērtējot sprieduma par Robežlīguma atbilstību Satversmei izpildes iespējas, ja lietas izskatīšanas laikā tiktu pieņemts likums par Robežlīguma pieņemšanu un apstiprināšanu.18
Vienlaikus jāuzsver pagaidu aizsardzības līdzekļa kā izņēmuma institūta daba. Tie ir ārkārtēji procesa līdzekļi, ko piemēro izņēmuma gadījumos, pastāvot būtiska kaitējuma riskam.19 Piemēram, 2020. gadā ECT saņēma 2024 lūgumus par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu, taču apmierināja tikai 253, tas ir, 12,5 % no visiem lūgumiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.