Ievads

Tiesību tālākveidošana ir likuma nepilnību novēršana, kuru veic tiesību normu piemērotājs,¹ izmantojot noteiktas juridiskās metodes. Lai gan vairāku tiesību teorētiķu darbos ir atrodamas norādes uz to, ka atsevišķām tiesību tālākveidošanas metodēm ir saistība ar loģiku, tomēr šīs saistības raksturojumi nereti ir pretrunīgi un nepilnīgi. Saistībā ar loģiku tiesību tālākveidošanā var aplūkot divus jautājums. Pirmkārt, kādā veidā ir iespējams modificēt normatīvajā tiesību aktā ietvertās tiesību normas tvērumu? Otrkārt, kādi loģikas elementi ir iekļauti juridiskajās metodēs, kuras tiek izmantotas, lai veiktu tiesību normu tālākveidošanu? Atbildes uz šiem jautājumiem palīdz veikt tiesību tālākveidošanu, padziļināt izpratni par likumimanento tiesību tālākveidošanas metožu būtību, un izvērtēt, vai šo juridisko metožu klāsts ir pietiekami plašs, proti, vai ar tā palīdzību ir iespējams veikt visas tiesību normu modifikācijas.

Tiesību normas tvēruma izmaiņas

Ja, izmantojot normatīvo tiesību aktu interpretācijas metodes, tiesību normu piemērotājs konstatē, ka tiesību normas tvērums ir pārāk plašs vai arī pārāk šaurs, tad ir vairāki veidi, kā modificēt tiesību normu, lai tā saskanētu ar to tiesību normas tvērumu, kuru nosaka, balstoties uz ratio legis.

Tiesību normas tvērumu var samazināt vairākos veidos. Pirmkārt, tiesību normas tiesisko sastāvu var papildināt ar jaunu priekšnoteikumu, kas ar citu tiesiskā sastāva priekšnoteikumu veido loģiskās attiecības "un". Piemēram, ja tiesību norma sākotnēji attiecas tikai uz pilngadīgām personām, bet to papildina ar priekšnoteikumu, kas nosaka, ka šīm personām jābūt tādām, kuras ieguvušas vidējo izglītību, tad tiesību normas tvērums samazinās, jo nav tā, ka visas pilngadīgās personas ir ieguvušas vidējo izglītību. Otrkārt, no tiesību normas tiesiskā sastāva var izslēgt vienu no diviem priekšnoteikumiem, kurus saista loģiskā attiecība "vai". Piemēram, ja sākotnēji tiesību normas tiesiskās sekas attiecas uz fiziskām vai juridiskām personām, bet tiesiskais sastāvs tiek modificēts tā, ka tiek noņemta pazīme "juridiska persona", tad tiesību normas tvērums sarūk, jo tagad šo normu var attiecināt tikai uz fiziskām personām. Treškārt, ja tiesību norma satur izņēmumu, tad tiesību normas tvērumu var samazināt, papildinot izņēmumu ar priekšnoteikumu, kas ar citu priekšnoteikumu veido "vai" loģisko attiecību, vai noņemt priekšnoteikumu, kas ar citu priekšnoteikumu veido "un" loģisko attiecību. Ja tiesiskais sastāvs tver visas fiziskās personas, izņemot nepilngadīgos, kuri strādā, tad šīs tiesību normas tvērumu var sašaurināt, piemēram, noņemot priekšnoteikumu, ka nepilngadīgajam jāstrādā, vai izņēmumu papildināt ar "vai personas ar invaliditāti". Tātad šajā gadījumā tiesību normas tvērums tiek sašaurināts, jo tiek palielināts izņēmuma tvērums.

Līdzīgi var analizēt situācijas, kad tiesību normas tvērums tiek palielināts. Lai palielinātu tiesību normas tvērumu, jāveic manipulācijas, kuras ir pretējas tām, kuras tika izskatītas saistībā ar tiesību normu tvēruma samazināšanu. Tiesību normas tvērumu palielina, ja:

1) atņem priekšnoteikumu, kas veido "un". loģisko attiecību ar citu priekšnoteikumu (kumulatīvu priekš­noteikumu);

2) pievieno priekšnoteikumu, kas veido "vai". loģisko attiecību ar citu priekšnoteikumu (alternatīvu priekšnoteikumu);²

3) samazina izņēmuma tvērumu.

Izņēmuma tvēruma palielināšana un sašaurināšana jāsaprot tā, ka ir iespējams modificēt esošu izņēmumu, radīt pilnīgi jaunu izņēmumu vai pilnībā atbrīvoties no esošā izņēmuma.