Sadarbībā ar Senāta Krimināllietu departamentu piedāvājam "Jurista Vārda" kārtējo numura tēmu "Lēmums par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību". Vienkāršojot – atteikums ierosināt kasācijas tiesvedību. Juristi šādus lēmumus īsumā dēvē – atteikums. Tāpēc arī numura tēmas ievaddaļai virsraksts ir vienā vārdā.

Numura tēma izvēlēta, ņemot vērā Satversmes tiesas secinājumus, ka atteikums jāpieņem koleģiāli un tam jābūt motivētam. Temats tiek aktualizēts arī saistībā ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas veikti pēc Satversmes tiesas sprieduma.

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Gunārs Kūtris savā rakstā uzsvēris, ka Satversmes tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas secinājumi norāda uz vairākiem faktoriem, kas var ietekmēt tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošinājumu. Lēmuma koleģiāla pieņemšana nodrošina lielāku ticamību tiesas objektivitātei un līdz ar to arī taisnīgumam. Savukārt atteikuma motīvu norādīšana rada pārliecību personai, ka tā ir uzklausīta un tās argumenti ir vērtēti.

Autors piebilst, ka vienmēr būs cilvēki, kas principā nevēlēsies piekrist nevienam argumentam, lai cik detalizēti tie arī tiktu sniegti. Tāpēc ir svarīgi ņemt vērā dažādu autoritatīvu tiesu spriedumos vairākkārt uzsvērto, ka pienākums norādīt nolēmuma motīvus nav saprotams kā visaptveroša prasība sniegt detalizētu atbildi uz katru argumentu. Tomēr nav noliedzams, ka lēmuma pamatojums ir viens no procesuālā taisnīguma nodrošināšanas līdzekļiem. Vienlaikus autors savā publikācijā atzīst: tiesu prakse apliecina, ka arī tiesu kļūdas nav retums. Tieši uz to novēršanu ir vērsta visa tiesu sistēma.

Raksta autors uzskata, ka Senāta rīcības sēžu lēmumu par atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību publicēšana veicinās vienotu juridisko praksi. Tomēr, lai šīs prakses analīze būtu zinātniski pamatota un juridiski korekta, jābūt piekļuvei ne tikai pašam lēmumam, bet arī sūdzības vai protesta tekstam. Tas dotu iespēju objektīvam vērotājam no malas redzēt gan prasīto, gan atbildēto.

Senāta Krimināllietu departamenta zinātniski analītiskā padomniece Nora Zvejniece un Senāta Krimināllietu departamenta senatora palīdze Laura Smukule publikācijā sniedz ieskatu kasācijas instances tiesas lomā un kompetencē, kā arī Kriminālprocesa likumā nostiprinātajos pamatos atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību, papildus salīdzinot Kriminālprocesa likumā, Civilprocesa likumā un Administratīvā procesa likumā ietvertos atteikuma principus.

Autores secina, ka atbilstoši kriminālprocesa, civilprocesa un administratīvā procesa principiem, mērķiem un iespējamiem indivīda tiesību aizskārumiem likumdevējs ir paredzējis gan vienādus, gan atšķirīgus pamatus atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību. Savukārt atbilstoši krimināltiesību piespiedu raksturam un iespējamiem indivīdu pamattiesību ierobežojumiem, krimināllietās lēmumam par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību ir jābūt motivētam neatkarīgi no atteikuma pamata. Nav pieļaujams šādus lēmumus pieņemt rezolūcijas veidā, nenorādot motīvus, kā tas ir iespējams, piemēram, civilprocesā. Vienlaikus tas, cik detalizēti lēmumā norādāmi atteikuma motīvi, izriet no konkrētās kasācijas protesta vai sūdzības satura.

Senāta Krimināllietu departamenta zinātniski analītiskā padomniece Aleksandra Azeva uzskata, ka līdzšinējā prakse uzskatāmi liecina, ka Senāts ievēro Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Satversmes tiesas judikatūras atziņas, jo, pieņemot katru lēmumu par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību, Senāts izvērtē pēc būtības kasācijas sūdzībā (protestā) ietvertos argumentus un lēmumā norāda tā motīvus.

Krasas izmaiņas atteikumu procentuālajā īpatsvarā bija novērojamas 2018. gadā, un šīs izmaiņas ir saistītas ar Satversmes tiesas 2018. gada 14. jūnija spriedumu lietā Nr. 2017-23-01, ar kuru Kriminālprocesa likuma 573. panta otrā daļa un trešā daļa, ciktāl tā neparedz, ka lēmumā par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību norādāmi tā motīvi, atzīta par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.

Salīdzinot 2021. gadā pieņemtos lēmumus par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību ar Senāta atteikumiem, kas tapuši agrāk, pēc Satversmes tiesas sprieduma un pēc grozījumiem Kriminālprocesa likumā, secināms, ka jaunākie atteikumi ir detalizētāki, konkrētāki un tajos daudz plašāk tiek izmantotas atsauces uz judikatūrā paustajām atziņām.

Senāta Krimināllietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants Oskars Kulmanis publikācijā vērš uzmanību uz atsevišķiem ar pārsūdzību kasācijas kārtībā un kasācijas sūdzību un protestu saturu saistītiem jautājumiem.

Autors uzsver, ka kasācijas instances tiesai ir īpašs raksturs, un tas nosaka attiecīgā tiesas procesa īpatnības. Tiesvedības mērķis kasācijas instancē ir gan tiesību vienotības, gan arī personas tiesību aizsardzības nodrošināšana. Kasācijas instances tiesai ir būtiska loma tiesību normu vienveidīgā interpretēšanā un piemērošanā Satversmei atbilstošā veidā, un tās sniegtā problēmjautājumu analīze un interpretācija ir nozīmīgs instruments tiesību attīstības nodrošināšanai. Tiesvedības mērķis kasācijas instancē ir tiesību vienotības un personas tiesību aizsardzības nodrošināšana.