Kasācijas instances tiesas būtība

Lietas izskatīšana kasācijas instances tiesā kriminālprocesā noteikta Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 54. nodaļā. Atbilstoši KPL 569. panta pirmajai daļai pārsūdzēšana kasācijas kārtībā ir rakstveida kasācijas protesta vai sūdzības iesniegšana Augstākajā tiesā par tāda apelācijas instances tiesas nolēmuma tiesiskumu, kurš vēl nav stājies spēkā, nolūkā panākt tā atcelšanu pilnībā vai kādā tā daļā vai tā grozīšanu juridisku iemeslu dēļ. Panta otrā daļa paredz izņēmuma gadījumu, kad iespējams pārsūdzēt pirmās instances tiesas nolēmumu, kas pieņemts vienošanās procesā. Savukārt panta trešā daļa noteic, ka kasācijas instances tiesa pierādījumus lietā no jauna neizvērtē.

Līdz ar to secināms, ka no KPL 569. panta pirmās un trešās daļas izriet, ka Augstākās tiesas kā kasācijas instances tiesas kompetence ir vērtēt iespējamos juridiskos pārkāpumus zemāku instanču tiesu nolēmumos, nevis sniegt jaunu pierādījumu vai faktisko apstākļu vērtējumu. Tās kompetencē ir, ievērojot kasācijas protesta vai sūdzības saturu (ar KPL 584. panta otrajā daļā nostiprināto izņēmumu), pārbaudīt Krimināllikuma un KPL normu piemērošanas pamatotību, nepieciešamības gadījumā sniegt to analīzi un interpretāciju. Proti, konkrētā gadījumā tiesību normas analīze un interpretācija tiek sniegta konkrētās lietas ietvaros. Tas izriet arī no KPL 589. panta pirmās daļas, ka likuma tulkojums, kas izteikts kasācijas instances tiesas lēmumā, ir obligāts tiesai, kas šo lietu izskata no jauna.

Uz šo īpašo kasācijas instances tiesas lomu norādīts gan tiesību doktrīnā, gan tiesu praksē. Kasācijas instances tiesa izlemj principiālus tiesību normu interpretācijas jautājumus,¹ un tai ir būtiska loma tiesību normu interpretēšanā un piemērošanā Satversmei atbilstošā veidā.²

Kasācijas instances tiesai ir īpašs raksturs, un tas nosaka attiecīgā tiesas procesa īpatnības. Latvijā izveidotā kasācijas institūta būtiska iezīme ir tā, ka kasācijas instances tiesā nozīme ir ne vien pušu interesēm, bet arī publiski tiesiskajām interesēm. Proti, kasācijas instances tiesa pēc sava rakstura ir publiski nozīmīga, jo tajā notiekošais process ir vērsts uz tiesību normu vienveidīgu iztulkošanu un piemērošanu valstī, proti, uz likumu vienveidīgu interpretāciju.³

Kasācijas instances tiesa sniedz principiālu likuma materiālo un procesuālo tiesību normu interpretāciju, kas var ietekmēt daudzu personu tiesības dažādos tiesu procesos, tostarp arī tās konkrētās personas tiesības, kura vērsusies ar sūdzību kasācijas instances tiesā konkrētā lietā.⁴ Tiesa var izdot vienīgi individuālus tiesību aktus.⁵ Vienlaikus kasācijas instances tiesa veic arī personai, kurai konkrētajā kriminālprocesā ir tiesības uz aizstāvību, piemērojamā pamattiesību ierobežojuma pamatotības galīgo pārbaudi, un tās spriedums rada nozīmīgas tiesiski sociālas sekas.⁶

KPL ir noteikta kārtība, kādā tiek izskatītas krimināllietas, un paredzēta to izskatīšana trijās tiesu instancēs, ieskaitot kasācijas instanci. Pirmajā instancē tiek vērtēti visi lietas apstākļi, pārbaudīti un analizēti pierādījumi un lieta tiek izspriesta pēc būtības. Apelācijas instances tiesa pārbauda pirmās instances tiesas nolēmuma pamatotību un tiesiskumu. Šī pārbaude ietver lietas izspriešanu pēc būtības un var noslēgties ar to, ka apelācijas instances tiesa pievienojas pirmās instances tiesas nolēmuma pamatojumam vai arī taisa jaunu nolēmumu.⁷ Kasācijas instances tiesā tiek vērtēti tikai quaestiones iuris, proti, jautājumi par materiālo un procesuālo tiesību normu piemērošanas pareizību.