Ceļš līdz e-lietas koplietošanas risinājumu platformas tiesiskajam regulējumam atsevišķā likumā

2020. gada pirmajā pusē iezīmējās aktīvas diskusijas par atsevišķu e-lietas koplietošanas risinājumu platformas tiesisko regulējumu. Šo diskusiju rosināja vairāki aspekti.

Virzot grozījumus Civilprocesa likumā, Kriminālprocesa likumā un Administratīvā procesa likumā, kā arī ņemot vērā šo likumu mērķi, pamatoti tika izvēlēta pieeja, ka tajos ietverams regulējums tiktāl, ciktāl tas skar e-lietu šaurākā nozīmē un attiecināms uz konkrēto procesu. Tādējādi attiecīgajos likumos iekļautais regulējums attiecas uz procesā atsevišķi veicamajām darbībām, piemēram, nolēmuma publicēšanu e-lietas portālā vai iespēju e-lietas portālā iesniegt pieteikumus. Turklāt, pat ja teorētiski pieņemtu, ka katrā procesuālajā likumā tiktu ietverts regulējums par e-lietu arī plašākā nozīmē, aptverot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kopumu, tad šāds regulējums neatbilstu juridiskai tehnikai un novestu pie tā, ka vienas un tās pašas normas tiktu dublētas visos procesuālajos likumos. Bez tam šāda sadrumstalota pieeja radītu nepieciešamību attiecīgu regulējumu turpinoši iekļaut arī citos likumos e-lietas attīstības un paplašināšanās gadījumā. Šobrīd e-lietu veido Tiesu informatīvā sistēma, Prokuratūras informācijas sistēma, Valsts probācijas dienesta informācijas sistēma un Ieslodzījuma vietu pārvaldes informācijas sistēma, 2022.