8. Februāris 2022 /NR. 6 (1220)
Tiesību politika
Par tiesnešu atteikšanos uzrādīt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu

Tiesnešu ētikas komisijas 2022. gada 14. janvāra atzinums par tiesnešu atteikšanos uzrādīt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.1

[1] Tiesnešu ētikas komisija saņēmusi Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumus, kuros lūgts sniegt atzinumu par to, vai tiesnešu atteikšanās uzrādīt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu ir vērtējama kā necienīga rīcība un vai minētais rada pamatu uzskatīt, ka tiesnešiem nav nevainojamas reputācijas.

[2] Tiesnesis /pers. A/ paskaidrojumos Tiesnešu ētikas komisijai savu rīcību nevērtē kā necienīgu vai reputāciju ietekmējošu. Uzskata, ka tiesneša pienākumus var turpināt pildīt attālināti. Tiesnesis vērsies Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojuma Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" (turpmāk – rīkojums) 5.3. apakšpunkta atcelšanu. Lietā turpinās tiesvedība.

Tiesnese /pers. B/ paskaidrojumos Tiesnešu ētikas komisijai savu rīcību nevērtē kā necienīgu. Tiesneses ieskatā rīkojuma 5.3. apakšpunkta prasības nesamērīgi un nepamatoti ierobežo Latvijas Republikas Satversmē (turpmāk – Satversme) nostiprinātās cilvēka pamattiesības. Tiesnese kopā ar citiem tiesnešiem vērsusies Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par rīkojuma 5.3. apakšpunkta atcelšanu.

Tiesnese /pers. C/ paskaidrojumos Tiesnešu ētikas komisijai atsaucas uz personiskiem ar veselību saistītiem iemesliem, kas lieguši izpildīt rīkojuma 5.3. apakšpunkta prasības. Primāra ir indivīda brīvas gribas izpausme un izvēle jautājumā par vakcinēšanos. Rīkojuma 5.3. apakšpunkta prasība nav samērīga. Tiesnesis, aizstāvot savas aizskartās tiesības tiesā, vienlaikus arī veicina sabiedrības tiesisko paļāvību un uzticēšanos tiesu varai kopumā.

[3] Likuma "Par tiesu varu" 91.2 panta 1. punkts paredz, ka Tiesnešu ētikas komisija pēc Tiesnešu disciplinārkolēģijas pieprasījuma sniedz atzinumu par ētikas normu interpretāciju un pārkāpumiem.

Tiesnešu ētikas komisija sniedz atzinumu: vai par tiesneša necienīgu atzīstama rīcība, atsakoties uzrādīt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

[4] Vērtējot to, vai atteikumā izpildīt Ministru kabineta rīkojuma prasību var būt saskatāma tiesneša necienīga rīcība, atzīmējams, ka rīkojums pieņemts ārkārtējās situācijas apstākļos, kas nešaubīgi ietekmē valsti kopumā un arī katra indivīda dzīvi. Tieši tālab konstitucionālie orgāni ir vienojušies, ka visiem valsts konstitucionālajiem orgāniem, visām valsts institūcijām, iestādēm un amatpersonām jāīsteno savas kompetences un jāveic darbs tā, lai šī kopējā valstiskā mērķa ietvaros to funkcijas pēc iespējas tiktu veiktas un uzdevumi pildīti (sk. 2020. gada 23. marta Valsts konstitucionālo orgānu darbības pamatprincipu ārkārtējā situācijā 2. punktu). Tātad rīkojuma 5.3. apakšpunktā noteiktā prasība attiecas uz visiem konstitucionālajiem orgāniem, tostarp tiesnešiem. Rīkojuma preambulā atklāts tā mērķis – apturēt straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi un mazināt novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību. Saskaņā ar minēto mērķi ir noskaidrojams rīkojuma 5.3. apakšpunkta saturs. Rīkojuma 5.3. apakšpunkts paredz pienākumu tajā noteiktajā termiņā vakcinēties un iegūt vakcinācijas sertifikātu. Tas, no vienas puses, ir priekšnoteikums turpmāko darba pienākumu pildīšanai, no otras puses, – ir saskatāms tā pamatmērķis nodrošināt valsts funkcijas veikšanas nepārtrauktību, novērst saslimstības apdraudējumu (tiesas darbiniekiem, lietas dalībniekiem un sabiedrībai kopumā) un mazināt kopējo saslimstības izplatīšanos. Tādējādi arī 5.3. apakšpunktā noteiktā pienākuma pamats ir vērsts uz rīkojuma leģitīmā mērķa sasniegšanu. Rīkojums ir spēkā esošs, un, kamēr ar spēkā stājušos tiesas spriedumu tā 5.3. apakšpunktā noteiktā prasība attiecībā uz konkrēto indivīdu nav atzīta par prettiesisku, tas tā adresātiem ir saistošs. Tas, ka par rīkojuma 5.3. apakšpunkta tiesiskumu norit tiesvedība, nemaina tā saistošo dabu.

[5] Viens no Satversmes pamatprincipiem ir tiesiskums. Tiesnešu ētikas kodeksa preambulā uzsvērts, ka centrālā loma tiesiskuma nodrošināšanā ir tiesnesim. Tiesnesis pieder pie konstitucionālā orgāna – tiesu varas, kas nodrošina ikviena indivīda tiesības uz taisnīgu tiesu. Satversmes 83. pants noteic, ka tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti. Tiesneša neatkarība nav pašmērķīga. Katra individuāla tiesneša uzdevums ir aizsargāt tiesiskas valsts pamatvērtības, nodrošināt taisnīgumu un cilvēktiesību ievērošanu. Tālab tiesneša neatkarība kā demokrātiskas tiesiskas valsts pamatprincips ir priekšnoteikums tiesiskumam un viena no taisnīgas tiesas pamatgarantijām.

[6] Tiesnešu ētikas kodeksā kā pirmais kanons minēts, ka tiesnesis tur cieņā savu amatu un tiesu varas neatkarību. Lai tiesnesis pilnvērtīgi īstenotu tiesas spriešanu, tiesnesim ir jābūt ne tikai neatkarīgam, bet arī objektīvam, ar augstu profesionālo kompetenci, morālo autoritāti, godprātīgam un ar nevainojamu reputāciju. Augstu tiesnešu ētikas standartu veicināšana un uzturēšana ir katra tiesneša atbildības jautājums. Tas likumsakarīgi izriet no tā, ka tiesneša godprātība un cieņpilna attieksme stiprina un vairo sabiedrības uzticēšanos tiesu varai.

Kanonā minētais sasaucas arī ar tiesisko regulējumu, proti, likuma "Par tiesu varu" 51. panta pirmās daļas 4. punktu, kurā kā viena no tiesneša kandidātam izvirzītajām prasībām minēta nevainojama reputācija. Minētā prasība nozīmē arī nevainojamu reputāciju jautājumā par izpratni attiecībā uz tiesu varas nozīmi un tiesnesi tiesas spriešanas īstenošanā. Tiesneši ir personas, kas gan labi pārzina citu personu tiesības un pienākumus, gan arī apzinās un pilda savējos. Bet galvenokārt tās ir personas, kuras ciena sevi un citus, kuras pilda savus profesionālos pienākumus, esot iekšēji neatkarīgi, brīvi un vienlaikus atbildīgi (sal. Tiesnešu ētikas komisijas 2020. gada 20. novembra skaidrojuma 4. punkts).

[7] Viens no nevainojamas reputācijas būtiskākajiem aspektiem ir sabiedrības cieņas un uzticības baudīšana. Savukārt viens no priekšnosacījumiem sabiedrības cieņas un uzticības iegūšanai ir tiesneša rīcības atbilstība likuma, ētikas un morāles normām (Tiesnešu ētikas komisijas 2021. gada 6. maija atzinuma 7. punkts).

Ar minēto komisija vēlas akcentēt, ka sabiedrības uzticēšanās tiesai ir ciešā sazobē ar paša tiesneša rīcību un uzvedību sabiedrībā. Tiesnesis, kas ciena un ievēro likumu, godprātīgi un ar cieņu attiecas pret savu amatu, amata pienākumiem, procesa dalībniekiem, kolēģiem un sabiedrību kopumā (Tiesnešu ētikas kodeksa 2. kanona 1. punkts), nostiprina pārliecību, ka likumā noteiktās kārtības ievērošana atbilst sabiedrības un katra atsevišķa tās locekļa interesēm. Demokrātiskā sabiedrībā sabiedrības uzticēšanās tiesu varai kopumā un katram tiesnesim atsevišķi ir ļoti svarīga. Savukārt bez sabiedrības uzticēšanās nav iespējama sekmīga tiesu varas funkcionēšana. Arī katra individuāla tiesneša uzvedībai jābūt tādai, lai stiprinātu tiesu varas autoritāti. Turklāt tiesnesim ir jārēķinās ar pastāvīgu sabiedrības uzmanību un jāpieņem tādi uzvedības ierobežojumi, kas jebkurai citai personai varētu šķist apgrūtinoši (Tiesnešu ētikas kodeksa 5. kanona 1. punkts).

Ievērojot to, ka tiesnesis ir apveltīts ar plašām pilnvarām un likumā noteiktām neatkarības un imunitātes garantijām, viņa uzvedībai jābūt tādai, lai neapdraudētu tiesu varas leģitimitāti un sabiedrības uzticēšanos tiesām (sal. Tiesnešu ētikas komisijas 2021. gada 6. maija atzinuma 7. punkts). Katra individuāla tiesneša autoritātes apdraudējums met ēnu pār visu tiesu varu. Savukārt tiesu varas autoritāte ir kopējā sabiedrības interese.

[8] Tiesnesim nolūkā nodrošināt valsts funkcijas īstenošanu var tikt noteikti tiesību ierobežojumi un uzlikti arī īpaši pienākumi, kas vērsti uz to, lai tiesu vara varētu sekmīgi pildīt savus pienākumus un baudītu sabiedrības uzticēšanos. Tiesnesim ir jāapzinās savas profesijas jēga un nozīme valsts dienesta funkciju izpildē, kas prasa respektēt arī citu valsts varas atzaru kompetenci, pieņemtos lēmumus un sekmēt savstarpējo cieņu valsts un visas sabiedrības interesēs. Tiesneša godprātīga attieksme pret tam uzliktajiem pienākumiem arī parāda tiesneša un tiesu varas kopumā izpratni par sabiedrības un valsts pastāvēšanai būtiskām vērtībām. Konkrētajā situācijā tās ir rūpes par sabiedrības kopējo veselību, solidaritāti pret citiem varas atzariem, dažādām sabiedrības grupām un jo īpaši mediķiem un personām, kuras ir pakļautas veselības apdraudējumam. Tā ir atteikšanās no savām individuālajām brīvībām sabiedrības interesēs un nolūkā nodrošināt valsts funkciju izpildes nepārtrauktību. Tie ir fundamentāli jautājumi, kuriem būtu jābūt pašsaprotamiem.

[9] Tiesnešu ētikas komisija neapšauba, ka iespējami noteikti individuāli ap­stākļi, kad personiskais veselības un dzīvības apdraudējums potenciāli var būt tik liels, ka indivīda veselības aizsardzībai ir piešķirama lielāka prioritāte iepretim sabiedrības kopējām interesēm. Likumdevējs paredzējis alternatīvu – iespēju atlikt vakcināciju, turklāt minētie un vēl citi individuālie aspekti tiek ņemti vērā, izskatot katras personas (tostarp tiesnešu, kas vērsušies tiesā) pieteikumus par rīkojuma 5.3. apakšpunkta atcelšanu. Taču, kā minēts, kamēr ar spēkā stājušos tiesas spriedumu tiesnešiem noteiktais ierobežojums nav atzīts par nepamatotu, atteikšanās pildīt saistošu pienākumu atzīstama par tiesneša necienīgu. Tiesnesis, kas nepilda pienākumu, kas vērsts uz kopējo sabiedrības interešu nodrošināšanu un valsts funkciju izpildes nepārtrauktību, ar kuru tiek aizsargātas citu cilvēku tiesības uz dzīvību un veselību, apdraud sabiedrības uzticēšanos tiesu varai un valstij kopumā.

Tiesnešu ētikas komisija uzskata, ka šāda tiesneša rīcība, kas ir pretēja sabiedrības interesēm, vērtējama kā necienīga. Turklāt, ja tiesnesis tiesneša neatkarības garantiju uztver kā tiesību nepildīt ar rīkojumu noteikto pienākumu, ir pamats šaubām par nevainojamu reputāciju.

[10] Vienlaikus atgādināms, ka tiesnešu neatkarība ir saistīta ar vairākām būtiskām garantijām, tostarp tiesneša amatā atrašanās garantijām, ko nodrošina skaidri likumā noteikti tiesneša pilnvaru apturēšanas un izbeigšanas nosacījumi, kā arī amata saglabāšanas garantijas (Pleps J., Pastars E., Plakane I. Konstitucionālās tiesības. Trešais izdevums ar D. Īvāna priekšvārdu. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2021, 567. lpp.).

Vērtējums par to, vai tiesneša necienīga rīcība konkrētajos apstākļos var būt pamats tiesneša atcelšanai no amata, ir tiesnešu disciplinārkolēģijas ziņā.

Ņemot vērā norādīto, Tiesnešu ētikas komisija atzīst: tiesnešu rīcība vērtējama kā tiesneša necienīga, un šis pārkāpums var radīt pamatu uzskatam, ka tiesnešiem nav nevainojamas reputācijas.

Komisijas priekšsēdētāja Dace Skrauple

Komisijas locekles: Madara Ābele,
Aija Jermacāne, Adrija Kasakovska,
Anda Kraukle, Baiba Lielpētere,
Lauma Paegļkalna, Inese Laura Zemīte


RAKSTA ATSAUCES /

1. Publicēts: https://tiesas.lv/tiesnesu-etikas-komisijas-sedes

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Par tiesnešu atteikšanos uzrādīt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Jurista Vārds, 08.02.2022., Nr. 6 (1220), 40.-41.lpp.
patīk
drukāt
VISI RAKSTI 8. Februāris 2022 /NR. 6 (1220)
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties