15. Februāris 2022 /NR. 7 (1221)
Viedoklis
Taisnīga tiesa

Visnotaļ viennozīmīgi var teikt, ka grūti būs atrast kādu, kuram nebūtu viedokļa par taisnīgu tiesu. Diemžēl ar to viennozīmīgums beidzas.

Vieniem taisnīga tiesa būs tā, kura bezkaislīgi piemēro likumu. Citiem – tā, kura vienmēr meklē un atrod absolūto taisnību. Vēl kādam taisnīga tiesa būs tikai tā, kura spriedīs par labu viņam. Vienmēr būs arī tādi, kuri teiks, ka taisnīgas tiesas nav, jo tāda nevar būt. Jāsaprot, ka, tāpat kā mūsu pasaule, tā arī cilvēki ir ārkārtīgi daudzveidīgi un dažādi un katram ir, bija un būs savs skatījums.

Te mēs saskaramies ar nopietnu izaicinājumu: kā šādā viedokļu un attieksmju plurālismā panākt, lai tiesa, bez kuras tādā vai citā formātā nevar iztikt neviena sabiedrība, baudītu šajā sabiedrībā uzticību? Jo uzticēšanās trūkums padara tiesu, kurai vajadzētu būt sabiedrības taisnīguma ideālu turētājai, par kārtējo represīvo valsts orgānu.

Protams, mēs varam definēt taisnīgu tiesu profesionālajā juristu žargonā, caur legāldefinīcijām, piepildot ģenerālklauzulas, atrodot un konkretizējot tiesību principus utt., kā tas tiek darīts starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos, Satversmē un tiesību doktrīnā. Piemēram, taisnīga tiesa ir neatkarīga tiesa. Taisnīga tiesa nodrošina visiem vienlīdzīgas tiesības likuma priekšā. Taisnīga tiesa ievēro pienācīgu procesu. Taisnīga tiesa nodrošina objektivitāti. Saprātīga vērotāja no malas tests objektivitātes noteikšanai, politiskā neietekmējamība utt. Un tad katru jēdzienu var analizēt, skaidrot, piepildīt ar saturu, konkretizēt, atklāt. Bet tā būs tikai viena monētas puse, jo ar teoriju mums viss ir kārtībā. Teoriju mēs esam daudzmaz apguvuši, bet diemžēl brīžam šķiet, pie tā arī esam apstājušies. Bet daudz svarīgāka ir šīs monētas otra puse – kā tā darbojas praktiski, un problēmas parasti rodas tieši šeit.

Vai sabiedrība par taisnīgu uzskatīs tiesu, kuras spriedums ar vienām un tām pašām kļūdām tiek pārsūdzēts Senātā un atcelts trīs – četras – piecas reizes?

Vai sabiedrība par taisnīgu uzskatīs tiesu, kura pirmajā instancē izskata lietu 12 gadus vai kura divus gadus kavē sprieduma uzrakstīšanas termiņu?

Vai sabiedrība par taisnīgu uzskatīs tiesu, kurā krimināllieta par izvarošanu bez skatīšanas guļ pirmajā instancē 27 gadus un cietusī jau septiņus gadus ir mirusi – 20 gadus pēc nozieguma?

Domāju, visi saprot, ka šie jautājumi ir retoriski.

Pat ja tiesa būs perfekti taisnīgi izspriedusi 1000 lietas, šīs dažas lietas būs kā darvas pile medus mucā, kas uz ilgu laiku un nopietni iebojās tiesas reputāciju. Jā, var sevi mierināt, ka lielā mērā tas ir tāpēc, ka cilvēks visu labo uztver kā pašsaprotamu un nekoncentrējas uz to un ka atmiņā pārsvarā paliek spēcīgas emocijas izraisījušie negatīvie pārdzīvojumi. Bet tas ir vājš mierinājums, un cilvēku psiholoģijas īpatnības nav attaisnojums visām šīm problēmām. Daļēji jā, bet pat ne tuvu visam. Pietiekami liela daļa atbildības par trūkumiem jāuzņemas tiesnešiem pašiem.

Tomēr ir arī jāsaprot, ka taisnīgu tiesu nevar nodrošināt tikai tiesa un tikai tiesneši. Un ka taisnīga tiesa nesākas lietas izskatīšanas laikā tiesas zālē, lai gan lielākoties pie šāda viedokļa arī apstājamies. Bet patiesībā dzīve ir sarežģīta, nevis vienkārša, krāsaina, nevis melnbalta un daudzdimensionāla, nevis plakana. Varbūt kādreiz vienkārši jāizbāž galva ārā no "kastes" un jāpaskatās apkārt plašāk?

Taisnīga tiesa sākas arī ar kvalitatīvu tiesnešu atlases un amatā apstiprināšanas procedūru, kuras gaitā tiek rūpīgi izvērtētas ne vien tiesneša juridiskās zināšanas, bet arī viņa reputācija, patiesā motivācija un sociālās prasmes. Savukārt kvalitatīvu atlasi ir ļoti, ļoti grūti nodrošināt, ja dažādu iemeslu dēļ uz tiesneša amatu nepiesakās labākie juristi. Ne gluži pēdējais apsvērums šeit ir arī tiesnešu amata atlīdzības apmērs, kurš juristu darba tirgū gadu desmitus bija zem katras kritikas un atturēja daudzu spēcīgāko juristu nonākšanu tiesās.

Varbūt taisnīga tiesa sākas augstskolā, kurā tiek sagatavoti juristi? Kur no pasniedzēju profesionalitātes, godaprāta un piemēra studenti gūst pirmo priekšstatu par jurisprudences augstāko mērķi – nodrošināt tiesiskumu sabiedrībā, bez kā cilvēce nevar pastāvēt civilizētā formātā?

Bet varbūt taisnīga tiesa sākas jau skolā un ģimenē, kur jaunie sabiedrības locekļi, kuri vēlāk kļūs par tiesnešiem, prokuroriem, advokātiem, notāriem un tiesu izpildītājiem, veido un attīsta savas cilvēciskās pamatvērtības?

Krimināllietā taisnīga tiesa nevar iztikt bez kvalitatīvas izmeklēšanas, kurai seko kvalitatīva apsūdzība un ne mazāk kvalitatīva aizstāvība. Civillietā un administratīvajā lietā taisnīga tiesa sākas ar saprotamu pieteikumu, ne mazāk saprotamiem atbildētāja iebildumiem, ja tādi ir, un godprātīgi iesniegtiem pierādījumiem. Tas viss rada nepieciešamos priekšnoteikumus kvalitatīvai un efektīvai tiesas darbībai. Un tas dod pamatu normālam tiesneša darbam un taisnīgai tiesas spriešanai.

Populāra kļūda ir viedoklis "man pienākas taisnīga tiesa", ja vienlaikus ignorē pretpienākumus. Jā, tiesības uz taisnīgu tiesu ir katram. Taču taisnīga tiesa nenozīmē tikai tiesības. Taisnīga tiesa nozīmē arī pienākumus. Grūti panākt taisnīgu tiesu, ja liecinieki neierodas uz tiesas sēdēm, ja lietas dalībnieki novilcina tiesas sēdes, nesniedz pierādījumus un nodarbojas ar procesuālo huligānismu. Tāpēc likums dod tiesnesim gan formālo autoritāti, gan adekvātus rīkus, lai novērstu šādus traucējumus un sarežģījumus. Taču, lai to darītu, ar formālo autoritāti jeb varas atribūtiem nepietiek; tiesnesim ir jābūt personiskajai autoritātei. Laiki, kad tiesneša autoritāti varēja balstīt tikai formālajās regālijās – amata nosaukumā, mantijā un ķēdē, ir pagājuši. Mūsdienās pilnvērtīga autoritāte vairs nav garantēta, tā jāiegūst: ar cilvēcīgu attieksmi, ar profesionalitāti, ar personisko piemēru. Un, protams, ar skaidriem, konkrētiem un labi pamatotiem spriedumiem, kuros atrodams viss, kas vajadzīgs saprotamai lietas izspriešanai, un nav atrodams nekas, kas tam nav absolūti nepieciešams.

Liela nozīme tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanā ir tiesnešu pašpārvaldei – kvalifikācijas kolēģijai, disciplinārkolēģijai un ētikas komisijai. Tām ir nepārvērtējama nozīme tiesnešu kvalitātes un ētikas latiņas noturēšanā. Tādēļ šajās institūcijās jāievēlē visautoritatīvākie tiesneši, kuri spēj noturēt šo latiņu pienācīgā līmenī un kuri paši kalpo kā paraugs pārējiem tiesnešiem.

Visbeidzot, tiesības uz taisnīgu tiesu grūti nodrošināt bez kvalitatīvas tiesnešu tālākizglītības sistēmas, kas ne vien palīdz tiesnešiem sekot jurisprudences jaunumiem, bet arī palīdz viņiem adaptēties strauji mainīgajā sociālajā un tehnoloģiskajā vidē.

Viss attīstās. Dažos pēdējos gados attīstība ir bijusi sevišķi iespaidīga. Ir iedarbinātas jaunas, būtiski atšķirīgas tiesnešu atlases kārtības ar kompleksu atlases kritēriju kopumu. Pēc gandrīz 30 gadiem un diviem (!) Satversmes tiesas spriedumiem pēdējos dažos gados beidzot ir sākusies pozitīva kustība tiesnešu amata atlīdzības jautājumā, kas, lai gan vēl daudz darba priekšā, tomēr jau tuvina tiesneša amata atlīdzību konkurētspējīgam līmenim un pamazām palīdz piesaistīt vairāk labu juristu. Augstākajā juridiskajā izglītībā ir ieviests vienots valsts eksāmens. Tieslietu padome jaunajā stratēģijā ir uzņēmusi kursu uz tiesu varas neatkarības stiprināšanu, atsaistot to pilnībā no izpildvaras ietekmes. Tiek veidota gan saturiski, gan institucionāli jauna tiesnešu apmācības sistēma. Tiek darīts ļoti daudz, lai visās jomās stiprinātu priekšnoteikumus taisnīgas tiesas nodrošināšanai.

Ir cilvēki, kuri attieksmi pret tiesu pauž, citējot Jaunās Derības frāzi "netiesājiet, lai jūs netopat tiesāti" (Mat 7:1). Tomēr viņi aizmirst, ka tiesājam mēs visi. Jo tiesāšana notiek ne tikai tiesās, bet turpat vai katrā mūsu solī: mēs vērtējam, mēs izsakām patiku vai nepatiku, mēs priecājamies vai nosodām. Aicinu visus biežāk palūkoties uz šo procesu metalīmenī, pavērot sevi šajā procesā no malas. Jo tas palīdz saprast, ka patiesībā tā ir tikai puse no domas. Otra puse, kuru starp citu var uzskatīt par taisnīgas tiesas kvintesenci, ir paslēpusies turpinājumā: ".. jo, ar kādu tiesu jūs tiesājat, ar tādu jūs tapsit tiesāti; un, ar kādu mēru jūs mērojat, ar tādu jums taps atmērots" (Mat 7:2).

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Strupišs A. Taisnīga tiesa. Jurista Vārds, 15.02.2022., Nr. 7 (1221), 76.-77.lpp.
VISI RAKSTI 15. Februāris 2022 /NR. 7 (1221)
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties