Valsts identitātes pamatā ir trīs klasiskie starptautisko tiesību kritēriji – teritorija, tauta un suverēnā valsts vara; tos papildina un konkretizē specifiski elementi, kurus nosaka attiecīgās valsts valststiesības.¹ Valsts patību veido konkrētās sabiedrības konstitucionālās pamatvērtības.

Administratīvajām tiesām ir nozīmīga loma konstitucionālās identitātes aizsardzībā. Šī loma izpaužas divējādi. Pirmkārt, administratīvās tiesas ikvienā lietā pārbauda, vai konkrētajā lietā piemērojamo tiesību normu piemērošanas rezultāts ir saderīgs ar tiesiskas un demokrātiskas valsts pamatprincipiem. Otrkārt, Senāta Administratīvo lietu departamentam (turpmāk – Senāts) ir kompetence vērtēt Centrālās vēlēšanu komisijas atteikumu reģistrēt vēlētāju iesniegtu likumprojektu vai Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) grozījumu projektu.

Lietas par atteikumu reģistrēt vēlētāju iesniegtu likumprojektu

Pēc valodas referenduma 2012. gadā likumdevējs Senātam piešķīra kompetenci vērtēt Centrālās vēlēšanu komisijas atteikumu reģistrēt vēlētāju iesniegtu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu.² Šā vērtējuma pamatā ir jautājums, vai attiecīgais projekts atbilstoši Satversmes 78. pantam ir pilnīgi izstrādāts, kas ietver vērtējumu par tā atbilstību gan formas, gan satura prasībām.