Likuma mērķis nemainīgi ir veicināt, lai sabiedrības interesēs tiek celta trauksme par pārkāpumiem, un nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību. Jaunais Trauksmes celšanas likums būtiski nemaina jau iepriekš Latvijas normatīvajos aktos nostiprināto trauksmes celšanas sistēmu un mehānismus, tomēr paredz vairākus uzlabojumus un jauninājumus. Šajā rakstā apskatīti būtiskākie ieguvumi un izmaiņas, ko sniedz jaunais Trauksmes celšanas likums un ko būtu būtiski ņemt vērā gan potenciālajiem trauksmes cēlējiem, gan iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām, kas izskata trauksmes cēlēju ziņojumus.

Trauksmes cēlēja definīcija

Līdz šim trauksmes cēlēja definīcija paredzēja vairākas pazīmes, kam jāizpildās, lai personas iesniegumu atzītu par trauksmes cēlēja ziņojumu un personu – par trauksmes cēlēju: 1) fiziska persona; 2) ziņošana par iespējamu pārkāpumu; 3) pārkāpums var kaitēt sabiedrības interesēm; 4) persona informāciju uzskata par patiesu; 5) informācija gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu.¹

Jaunais Trauksmes celšanas likums papildina 5. pazīmi, paredzot, ka arī prakses laikā gūtā informācija var būt par pamatu personas atzīšanai par trauksmes cēlēju. Tāpat jaunais likums paredz vēl vienu pazīmi trauksmes cēlēja identificēšanai – personai informācijas sniegšanas dēļ varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas.² Minētais izriet no Direktīvas 5. panta 9. punkta, kas paredz nepieciešamību identificēt gan ziņotāja ar darbu saistītu statusu, gan iespējamus represiju draudus.

Šāda prasība ir saistāma ar Trauksmes celšanas likuma mērķi, kas cita starpā ir nodrošināt trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību,³ kas savukārt nebūtu lietderīgi, ja nepastāvētu risks, ka personai, kura ziņo, ziņošanas rezultātā varētu iestāties nelabvēlīgas sekas.