29. Marts 2022 /NR. 13 (1227)
Skaidrojumi. Viedokļi
Jauninājumi Trauksmes celšanas likumā
Krista Asmusa
"Sabiedrības par atklātību – Delna" juridiskā konsultante 

2022. gada 20. janvārī tika pieņemts un jau 4. februārī stājās spēkā jaunais Trauksmes celšanas likums, kas izstrādāts, lai pārņemtu 2019. gada 23. oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (turpmāk – Direktīva). Lai arī formāli ir pieņemts jauns likums, saturiski tas ir balstīts uz 2019. gadā spēkā stājušos Trauksmes celšanas likumu, kas līdz ar jauno likumu ir zaudējis spēku.

Likuma mērķis nemainīgi ir veicināt, lai sabiedrības interesēs tiek celta trauksme par pārkāpumiem, un nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību. Jaunais Trauksmes celšanas likums būtiski nemaina jau iepriekš Latvijas normatīvajos aktos nostiprināto trauksmes celšanas sistēmu un mehānismus, tomēr paredz vairākus uzlabojumus un jauninājumus. Šajā rakstā apskatīti būtiskākie ieguvumi un izmaiņas, ko sniedz jaunais Trauksmes celšanas likums un ko būtu būtiski ņemt vērā gan potenciālajiem trauksmes cēlējiem, gan iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām, kas izskata trauksmes cēlēju ziņojumus.

 

Trauksmes cēlēja definīcija

Līdz šim trauksmes cēlēja definīcija paredzēja vairākas pazīmes, kam jāizpildās, lai personas iesniegumu atzītu par trauksmes cēlēja ziņojumu un personu – par trauksmes cēlēju: 1) fiziska persona; 2) ziņošana par iespējamu pārkāpumu; 3) pārkāpums var kaitēt sabiedrības interesēm; 4) persona informāciju uzskata par patiesu; 5) informācija gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu.1

Jaunais Trauksmes celšanas likums papildina 5. pazīmi, paredzot, ka arī prakses laikā gūtā informācija var būt par pamatu personas atzīšanai par trauksmes cēlēju. Tāpat jaunais likums paredz vēl vienu pazīmi trauksmes cēlēja identificēšanai – personai informācijas sniegšanas dēļ varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas.2 Minētais izriet no Direktīvas 5. panta 9. punkta, kas paredz nepieciešamību identificēt gan ziņotāja ar darbu saistītu statusu, gan iespējamus represiju draudus.

Šāda prasība ir saistāma ar Trauksmes celšanas likuma mērķi, kas cita starpā ir nodrošināt trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību,3 kas savukārt nebūtu lietderīgi, ja nepastāvētu risks, ka personai, kura ziņo, ziņošanas rezultātā varētu iestāties nelabvēlīgas sekas.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties