Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) 2022. gada 24. februāra spriedums lietā Nr. C-175/20¹ apstiprina vairākas šī raksta autora jau iepriekš izteiktās tēzes attiecībā uz Vispārīgās datu aizsardzības regulas Nr. 2016/679 (turpmāk – Regula) interpretāciju saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) informācijas pieprasījumu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "SS" (turpmāk – SS).² No konkrētā strīda administratīvajā lietā starp VID un SS tiesvedības viedokļa, jautājumu uzdošanu EST iniciēja SS administratīvajā procesā tiesā, un iemesls tam bija ne tik daudz šaubas par Regulas interpretāciju, cik VID tiesvedības strīdā izteiktā nostāja, ka ne Regula, ne arī tās 5. pants attiecībā uz konkrēto informācijas pieprasījumu nav piemērojams.

Kopumā lietā izdarītie secinājumi ir svarīgi ne tikai konkrētā administratīvā strīda kontekstā. Spriedumā iekļautie apsvērumi turpmāk jāņem vērā visām valsts pārvaldes iestādēm (izņemot pieprasījumus, ko izdod kompetentās iestādes Direktīvas Nr. 2016/680 izpratnē), kuras neatkarīgi no pieprasījuma juridiskās formas, izmantojot likumā noteiktās tiesības pieprasīt informāciju, privāto tiesību fiziskajām un juridiskajām personām pieprasa sniegt personas datus. Raksta mērķis ir izskaidrot valsts pārvaldes iestāžu personas datu pieprasījuma standartu no Eiropas Savienības tiesību viedokļa, kā arī aktualizēt tiesību interpretāciju saistībā ar personas datu pieprasījuma tiesiskuma pārbaudi.

EST šajā lietā ir precīzi atbildējusi uz vairākiem Administratīvās apgabaltiesas uzdotajiem jautājumiem, tādā veidā atkāpjoties no lietā pieaicinātā ģenerāladvokāta M. Bobeka piedāvātās daudz lakoniskākās vienas atbildes uz visiem deviņiem jautājumiem versijas, kas tika formulēta viņa 2021. gada 2. septembra atzinumā. Jāatzīmē, ka lietā pieaicinātais ģenerāladvokāts pamatā izdarīja analīzi par Regulas 6. panta 1. punkta piemērošanu (personas datu apstrādes tiesisko pamatu), taču jautājumi no Administratīvās apgabaltiesas tika uzdoti tieši par Regulas 5. panta piemērošanu. Lai arī EST sprieduma galvenā vērtība ir konkrētas atbildes uz tiesas uzdotajiem jautājumiem, jāizceļ arī vairāki tiesas secinājumi, kuri iekļauti sprieduma motīvu daļā un kuriem būtu piešķirama ne mazāka nozīme kā pašām atbildēm.

Personas datu apstrāde sākas jau tajā brīdī, kad iestāde sagatavo un izdod attiecīgu pieprasījumu

Ģenerāladvokāta atzinumā tika interpretēts personas datu apstrādes jēdziens tādā veidā, ka personas datu apstrāde var notikt tikai tad, ja tiek apstrādāti jau reāli personas dati.