10. Maijs 2022 /NR. 19 (1233)
Tiesību politika
Reorganizācijas ceļā top lielākā tiesa Latvijā
Šā gada augustā darbu sāks apvienotā Rīgas pilsētas tiesa
SATURA RĀDĪTĀJS

Atbilstoši likumā "Par tiesu varu" paredzētajai kārtībai 22. aprīlī Tieslietu padome ir piekritusi izmaiņām jeb apstiprinājusi tai iesniegto Rīgas pilsētas tiesu reorganizācijas plānu, kas paredz no 2022. gada 1. augusta Pārdaugavas tiesu un Latgales priekšpilsētas tiesu pievienot Vidzemes priekšpilsētas tiesai. Tādējādi reorganizācijas ceļā taps Latvijā lielākā tiesa – Rīgas pilsētas tiesa. Vienlaikus līdz nākamā gada rudenim vēl tiks analizēts arī jautājums par Rīgas rajona tiesas turpmāko likteni, kas varētu kļūt par šīs reformas otro posmu.

Šobrīd īstenotā Rīgas pilsētas tiesu reorganizācija ir turpinājums iepriekš jau aizsāktajai Latvijas tiesu teritoriālajai reformai. Tās ietvaros kopš 2018. gada Rīgas apgabaltiesas darbības teritorijā darbojas četras rajona (pilsētas) tiesas: Rīgas rajona tiesa un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas, Pārdaugavas un Latgales priekšpilsētas tiesas, no kurām triju tiesu teritorijas kopumā atbilst Rīgas pilsētas teritorijai.

Jautāta par iecerēto izmaiņu rosinātāju, arī Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Inita Ilgaža uzsver, ka šobrīd īstenotā Rīgas pilsētas tiesu reorganizācija nav jauna iniciatīva, bet gan likumsakarīgs turpinājums iepriekš aizsāktajai reformai, kuras īstenošanas gaitā pirms vairākiem gadiem bija arī diskusijas par izmaiņām galvaspilsētā, taču toreiz nebija vienprātības un tā nerealizējās. Tomēr tēma savu aktualitāti nezaudēja, un to jo īpaši ir pastiprinājušas prakses izgaismotās problēmas, piemēram, par tiesu kopējo un tiesnešu individuālo nevienmērīgo noslodzi, tādēļ iecere par Rīgas pilsētas tiesu reorganizāciju atkal nonākusi dienaskārtībā un rezultējusies ar Tieslietu ministrijas sadarbībā ar Tieslietu padomes darba grupas tiesu efektivitātes stiprināšanai izstrādāto reorganizācijas plānu. Tas ietver gan esošās situācijas aprakstu, norādot risināmās problēmas, gan arī piedāvā iespējamus turpmākās rīcības virzienus, tostarp intensīvu laika grafiku konkrētu uzdevumu īstenošanai, lai jau šā gada 1. augustā darbu sāktu apvienotā jeb turpmāk Latvijā lielākā tiesa – Rīgas pilsētas tiesa.

 

Konkurence par jaunajiem tiesnešiem

No "Jurista Vārda" rīcībā esošā Rīgas pilsētas tiesu reorganizācijas plāna izriet, ka līdzšinējās Rīgas pilsētas tiesu teritorijas ir piesaistītas galvaspilsētas administratīvajam iedalījumam, kas, dokumenta izstrādātāju ieskatā, pēc būtības ir veidots pilsētas pārvaldībai, bet ne tiesu vajadzībām. Reorganizācijas plānā ir ietverta situācijas analīze vairākos aspektos, un viens no tiem ir tiesnešu skaits un noslodze.

Kā izriet no plāna, 2022. gada 1. martā galvaspilsētas tiesās ir fiksēts šāds faktiski1 strādājošo tiesnešu skaits: Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā – 27, Latgales priekšpilsētas tiesā – 29, bet Vidzemes priekšpilsētas tiesā – 59 (42 – vispārējā jurisdikcija, 17 – zemesgrāmatu lietu specializācija). Reorganizācijas plānā uzsvērts, ka Rīgas pilsētas tiesās apstiprinātais un arī faktiskais tiesnešu skaits vienlaikus nodrošina gan tiesnešu specializāciju, gan nejaušības principa ievērošanu lietu sadalē. Taču visu laiku pastāv tiesu savstarpējā konkurence attiecībā uz brīvo vakanču aizpildīšanu, un šo problēmu jo īpaši pastiprina fakts, ka 21 tiesnesis (tostarp Pārdaugavas tiesas un Latgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājas) jau ir pieteicies uz vakantajām amata vietām apgabaltiesā, tādēļ ticami ir prognozējams, ka jau tuvākajā laikā brīvās vakances Rīgas pilsētas tiesās palielināsies, vēl vairāk pastiprinot arī konkurenci starp tiesām, cenšoties piesaistīt jaunus tiesnešus. Tieslietu ministrijas pārstāve I. Ilgaža sarunā ar "Jurista Vārdu" gan uzsver, ka Rīgas apgabaltiesas tiesneša amatam kopumā ir 11 vakances, bet interesentu skaits – gandrīz divreiz lielāks, tomēr arī viņa piekrīt, ka šo vakanču aizpildīšana visdrīzāk atstās ietekmi uz visām Rīgas pilsētas tiesām, tādējādi radot potenciālus sarežģījumus, jo līdzšinējo konkursu rezultātā nav izdevies izveidot tiesneša amata kandidātu sarakstu, un tas nozīmē, ka būs grūtības aizpildīt brīvās vietas. Tādēļ, viņasprāt, Rīgas pilsētas tiesu apvienošana, konsolidējot tiesnešu resursus, varētu īslaicīgi mazināt riskus, ko radīs vakanču aizpildīšanas procesa ilgums.

 

Nevienmērīgā tiesu un tiesnešu noslodze

Līdztekus tiesnešu skaitam reorganizācijas plānā analizēts arī Rīgas pilsētas tiesām kopumā piekritīgais lietu apjoms. Šīs analīzes ietvaros, piemēram, konstatēts, ka Vidzemes priekšpilsētas tiesai piekrīt un tajā tiek saņemts sešas reizes lielāks izmeklēšanas lietu apjoms nekā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesai un četras reizes lielāks apjoms nekā Latgales priekšpilsētas tiesai. 2019. un 2020. gadā šī starpība ir bijusi pat vēl ievērojamāka. Tāpat Vidzemes priekšpilsētas tiesai ir piekritīgs lielāks krimināllietu skaits nekā abām pārējām Rīgas pilsētas tiesām, tas ir, Vidzemes priekšpilsētas tiesa ik gadu saņem vidēji pusotru reizi vairāk krimināllietu nekā Pārdaugavas tiesa un Latgales priekšpilsētas tiesa. Līdzīga situācija ir attiecībā uz administratīvo pārkāpumu lietām un civillietām.

Kā tālāk izriet no reorganizācijas plāna, "aritmētiski salīdzinot visu saņemto lietu kopskaitu pret tiesā apstiprinātajām amata vietām (neņemot vērā specializāciju, neskaitot zemesgrāmatu specializācijas tiesnešus u.c.), secināms, ka vidēji uz vienu apstiprināto amata vietu katra Rīgas pilsētas tiesa saņem atšķirīgu lietu apjomu. Salīdzinot to pret analogi noteiktu rādītāju katrā no rajona (pilsētas) tiesām un nosakot vidējo rādītāju valstī,2 secināms, ka Pārdaugavas tiesā un Latgales priekšpilsētas tiesā saņemto lietu kopskaits uz vienu apstiprināto amata vietu ir tuvs vidējam rādītājam valstī, bet Vidzemes priekšpilsētas tiesa to ievērojami pārsniedz. Minētais ir skaidrojams ar ievērojamo izmeklēšanas jautājumu apjomu, kas piekrīt Vidzemes priekšpilsētas tiesai. Attiecīgi, ja analīzē netiek ņemti vērā izmeklēšanas un sodu izpildes lietu jautājumi (bet tikai civillietas, krimināllietas un administratīvo pārkāpumu lietas), tad secināms, ka Latgales priekšpilsētas tiesā un Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemto lietu skaits uz vienu apstiprināto tiesneša amata vietu ir faktiski vienāds un līdzīgs ar vidējo rādītāju valstī, bet Pārdaugavas tiesā – pārsniedz vidējo rādītāju (par vidēji 13 lietām uz vienu apstiprināto amata vietu)". Tādēļ plāna autori izvirza pieņēmumu, ka, apvienojot Rīgas pilsētas tiesas, varētu izlīdzināt šīs atšķirības starp tiesām, kas šobrīd izriet no tām piekritīgo lietu apjoma un to specifikas, kas attiecīgi ir saistīts ar tiesas darbības teritoriju.

Tiesa

Civillietu skaits uz vienu tiesnesi* 2021. gadā

Krimināllietu skaits uz vienu tiesnesi 2021. gadā

APK lietu skaits uz vienu tiesnesi 2021. gadā

Izmeklēšanas tiesneša noslodze 2021. gadā

Tiesā esošo lietu uzkrājums 2022. gada sākumā

Saņemtās lietas

Izskatītās lietas

Saņemtās lietas

Izskatītās lietas

Saņemtās lietas

Izskatītās lietas

Saņemtās lietas

Izskatītās lietas

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

165,7

187,1

58

61,7

55,5

54,3

952,5

953

2722

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

145,9

135,4

69,5

68

56,4

54,4

1302,5

1303

3087

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

140,5

145,8

35

42,2

40

42

1390,9

1389

5101

* Izskatīto lietu skaits tiesnesim ir izskatīto lietu kopsummas attiecība pret tiesnešu kopskaitu. Tiesnešu kopējā skaitā tiek ietverti visi tiesneši, ja viņi minētajā laikā ir skatījuši kaut vienu attiecīgā pamatveida lietu.

Savukārt, tālāk jau analizējot Rīgas pilsētas tiesu noslodzi uz katru faktiski strādājošu tiesnesi, ņemot vērā viņam noteikto specializāciju tiesā, plānā ir secināts, ka tiesnešu noslodzes atšķirības pastāv arī šādā aspektā (skat. tabulu).

Attiecīgi secināts, ka visvairāk saņemto un izskatīto lietu uz vienu tiesā faktiski strādājošu tiesnesi, kas specializējies civillietu izskatīšanā, reģistrēts Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā; turpretim visvairāk saņemto un izskatīto krimināllietu uz vienu tiesnesi, kas specializējies krimināllietu izskatīšanā, – Latgales priekšpilsētas tiesā. Tādēļ, kā izriet no plāna, reorganizācijas rezultātā, ieviešot vienotu darba organizācijas modeli un īstenojot tiesu apvienošanu, pakāpeniski varētu arī sekmēt saņemto un izskatīto lietu skaita izlīdzināšanu uz tiesnesi.

 

Lietu uzkrājuma problemātika

Rīgas pilsētas tiesu reorganizācijas plānā atsevišķi vēl analizēts arī jautājums par lietu uzkrājumu tiesās. Šajā kontekstā plāna autori secinājuši, ka, vērtējot pret ik gadu saņemto lietu skaitu, vislielākais neizskatīto civillietu un krimināllietu vidējais uzkrājums ir Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Tur neizskatīto krimināllietu skaits ir identisks tam, kāds vidēji šajā tiesā tiek saņemts no jauna ik gadu, vienlaikus šai tiesai raksturīgs vismazākais saņemto un pabeigto krimināllietu skaits uz vienu faktiski strādājošu un krimināllietu izskatīšanā specializējušos tiesnesi. Tādēļ, kā secināts reorganizācijas plānā, krimināllietu uzkrājuma novēršanai, neko nemainot pašā tiesas darba organizācijā, būtu nepieciešami vairāki gadi. Savukārt Latgales priekšpilsētas tiesā ir salīdzinoši liels neizskatīto civillietu uzkrājums – plānā norādīts, ka tas veido mazliet vairāk nekā 80 % no tiesā gadā saņemtajām lietām.

Papildus apzinot ieilgušās lietas, tas ir, civillietas un krimināllietas, kas rajona (pilsētas) tiesā saņemtas un ierosinātas līdz 2015. gadam un kas pirmreizēji nav izskatītas rajona (pilsētas) tiesā līdz 2021. gada beigām, plānā secināts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ir arī vislielākais ieilgušu civillietu un krimināllietu skaits gan starp Rīgas pilsētas tiesām, gan starp rajonu (pilsētu) tiesām valstī kopumā. Nevienā no Rīgas pilsētas tiesām lietu uzkrājums nav mazāks par pusi no ik gadu tiesā saņemtajām civillietām un krimināllietām.

Analizējot šos datus kontekstā ar iedzīvotāju koncentrāciju un ekonomisko aktivitāti, plānā ir norādīts, ka, balstoties uz statistikas datiem, 2021. gada sākumā aptuveni trešdaļa Latvijas iedzīvotāju dzīvojusi Rīgā un arī uzņēmējdarbības aktivitāte galvaspilsētā ir lielāka nekā ārpus tās. Tomēr, analizējot 2021. gada datus, konstatēts, ka no visām Latvijas rajona (pilsētas) tiesām piekritīgajām civillietām (neskaitot bezstrīdus lietas un zemesgrāmatu lietas), krimināllietām un administratīvo pārkāpumu lietām 38 % bija piekritīgi trim Rīgas pilsētā esošajām vispārējās jurisdikcijas rajona (pilsētu) tiesām, bet 62 % – pārējām sešām rajona (pilsētu) tiesām. Līdz ar to secināts, ka Rīgas pilsētu tiesām piekritīgo lietu īpatsvars ir mazliet lielāks nekā pārējām tiesām, tomēr būtiska disproporcija nav vērojama. Pie līdzīgiem secinājumiem nonākts, arī salīdzinot tiesnešu skaitu (apstiprinātās amata vietas, neskaitot zemesgrāmatu specializācijas tiesnešus): Rīgas pilsētas tiesās apstiprinātās tiesnešu amata vietas veido 37 %, bet pārējās sešās rajona pilsētu tiesās – 63 % no rajona (pilsētu) tiesnešu amata vietām.

Šie fakti reorganizācijas plāna autoriem ļāvuši secināt, ka jo īpaši būtiski ir izlīdzināt tiesnešu noslodzi tieši Rīgas ietvaros. Viņu ieskatā, tiesu apvienošanas rezultāts ļautu ne tikai racionālāk izmantot tiesnešu kapacitāti, bet arī citus tiesas resursus: veidot vienotu arhīvu un sadarbības principus ar citām institūcijām – policiju, prokuratūru, cietumiem, u.c., centralizēti nodrošināt tulkošanu, sekmēt vienotu tiesu praksi, pārvaldību un darba organizāciju, tajā skaitā termiņu pārraudzības metodes. Reorganizācija dotu vēl plašākas iespējas veidot tiesnešu specializāciju.

 

Jaunās tiesas priekšsēdētāja izvēle

Izvērtējot apspriešanai virzāmo tiesu reorganizācijas modeli, proti, kurai no trim Rīgas pilsētas tiesām būtu pievienojamas pārējās, plānā uzsvērts, ka visas trīs tiesas atrodas Rīgā un ir ar vienlīdz labu satiksmes infrastruktūru, tāpēc tiesu atrašanās vietai konkrētajā situācijā nav nozīmes. Secināts, ka tiesu darbības teritorijas apvienošana nerada nekādus riskus tiesas pieejamībai un tā būtu sabiedrības interesēs.

Tālāk plānā skatīts jautājums par tiesu vadību. Proti, likuma "Par tiesu varu" 33.4 panta piektā daļa paredz, ka reorganizētās rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja un tā vietnieka pilnvaras izbeidzas līdz ar tiesas reorganizācijas pabeigšanu. Tātad tiesas, kura tiek pievienota citai tiesai, priekšsēdētāja un vietnieka amata pilnvaras izbeidzas līdz ar tiesu apvienošanu (saskaņā ar plānā minēto reorganizējamo Rīgas pilsētas tiesu priekšsēdētāju amata pilnvaru termiņi ir šādi: Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājai – 2022. gada 28. augusts; Pārdaugavas tiesas priekšsēdētājai – 2023. gada 8. maijs; Latgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājai – 2025. gada 2. jūlijs).

Izvēloties konkrēto reorganizācijas modeli, plāns nesatur detalizētus argumentus par labu Pārdaugavas tiesas un Latgales priekšpilsētas tiesas pievienošanai Vidzemes priekšpilsētas tiesai, kas tiek virzīts kā reformas rezultāts. Taču tajā uzsvērts, ka līdzšinējās Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājas amata pilnvaru termiņš beigsies jau šī gada augustā un tas nozīmē, ka faktiski visiem interesentiem tiek nodrošināta vienlīdzīga iespēja pieteikties konkursam uz apvienotās tiesas priekšsēdētāja amatu, tajā skaitā arī līdzšinējām Pārdaugavas tiesas un Latgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājām. I. Ilgaža paskaidroja, ka faktiski konkurss uz apvienotās tiesas priekšsēdētāja amatu tiks izsludināts jau drīzumā un tas izriet no normatīvajā regulējumā noteiktajiem termiņiem, nevis konkrētās situācijas, jo beidzas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājas pilnvaru termiņš. Viņasprāt, šoreiz apstākļi gan ir veiksmīgi sakrituši, jo visiem interesentiem būs vienlīdzīgas iespējas piedalīties konkursā, apzinoties, ka pretendē uz jaunās tiesas priekšsēdētāja amatu, kas būs Latvijas lielākā tiesa, jo reorganizācijas ceļā veidosies tiesa ar vairāk nekā 100 tiesnešiem (konkrēti – 122 tiesnešu amata vietas, ieskaitot zemesgrāmatu specializācijas tiesnešus).

Reorganizācijas plānā uzsvērts, ka līdzšinējie risinājumi tiesas darba organizācijas efektīvai nodrošināšanai, paredzot, ka rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam var būt vairāki vietnieki, dod iespēju veidot efektīvu tiesas pārvaldības struktūru arī lielās tiesās. Šajā sakarā gan jānorāda, ka līdz ar reorganizāciju automātiski izbeidzas to tiesu priekšsēdētāju un vietnieku pilnvaras, kuras tiek pievienotas citai tiesai, bet ne tās tiesas, kurai pievieno. Tādējādi arī pēc tiesu apvienošanas amatu turpinās trīs esošie Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja vietnieki, taču, kā izriet no plāna, ņemot vērā jaunās tiesas lielumu, papildus varētu būt izveidojamas un Tieslietu padomes noteiktajā kārtībā aizpildāmas vēl trīs vietnieku amata vietas.

Savukārt attiecībā uz tiesu darbiniekiem un tiesu izvietojumu citās ēkās, pēc I. Ilgažas paustā, šobrīd nekādas pārmaiņas nav plānotas, proti, pagaidām nav paredzēts samazināt darbinieku skaitu vai arī vienuviet koncentrēt konkrētas specializācijas tiesnešus. Tiesas darba organizatoriskie jautājumi ir tās priekšsēdētāja kompetencē, un par iespējamām izmaiņām, ja tādas būs nepieciešamas, visdrīzāk lems jaunās tiesas jaunais priekšsēdētājs. Taču tas, kas jau ir konkrēti izlemts, ka jaunā tiesa darbu sāks 1. augustā. Jāpiebilst, ka tieslietu ministra pavadvēstulē Tieslietu padomei, iesniedzot izskatīšanai reorganizācijas plānu, ir norādīts, ka tā projekta apspriedes laikā ticis saņemts priekšlikums no Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājas, kuram pievienojušās pārējās reformā iesaistīto tiesu priekšsēdētājas, paredzēt reorganizācijas īstenošanas datumu ne ātrāku par 2022. gada 1. oktobri, to pamatojot ar apsvērumiem, ka vasara ir atvaļinājumu laiks un, sākot darbu jaunajai tiesai, ir jābūt pilnvarām jaunajam tiesas priekšsēdētājam, kurš līdz tiesas darba uzsākšanai ir veicis organizatoriskos darbus. Atbildot uz jautājumu, kādēļ šie apsvērumi nav ņemti vērā, paliekot pie 1. augusta, I. Ilgaža, pirmkārt, atsaucās uz iepriekšējo tiesu reformu, uzsverot, ka tiesu reorganizāciju ir iespējams veiksmīgi īstenot arī vasarā. Otrkārt, pēc viņas paustā, reorganizācijas ieviešanas priekšdarbi, kas ietver arī tiesnešu un tiesu darbinieku informēšanu par tālāko rīcību, ir uzsākami uzreiz pēc plāna apstiprināšanas Tieslietu padomē, un tas nav iemesls, kura dēļ būtu attālināma reformas ieviešana.

Minētajā tieslietu ministra vēstulē Tieslietu padomei skarts vēl kāds priekšlikums, kas izteikts plāna projekta apspriedes laikā. Proti, reorganizācijā iekļaut arī Rīgas rajona tiesu vai arī pārcelt Vidzemes priekšpilsētas tiesā šobrīd strādājošos tiesnešus, kam noteikta specializācija zemesgrāmatu lietās, darbā Rīgas rajona tiesā, tādējādi veidojot divas tiesnešu skaita ziņā līdzvērtīgākas tiesas Rīgas apgabaltiesas teritorijā. Kā izriet no vēstules, Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja pret šādu priekšlikumu ir iebildusi, vēršot uzmanību uz vairākiem riskiem, ko šādas pārmaiņas radītu. Arī I. Ilgaža apliecina, ka šāds solis pagaidām netiks sperts. Taču viņa apliecina, ka Rīgas rajona tiesas reforma nākotnē nav izslēgta, bet tam ir nepieciešama pienācīga sagatavošanās. Tādēļ Tieslietu ministrija līdz 2023. gada 1. septembrim veiks šādu izvērtējumu un informēs Tieslietu padomi par tā rezultātiem. Atkarībā no izvērtējumā secinātā tiks lemts jautājums par Rīgas rajona tiesas turpmāko likteni, neizslēdzot to kā šā brīža reformas otro posmu, kas būtu īstenojams ne ātrāk par 2024. gadu.

 

Kopsavilkums

Apkopojot Rīgas pilsētas tiesu reorganizācijas plānā ietverto, tajā vērsta uzmanība uz šādiem secinājumiem.

• Lai paaugstinātu tiesu efektivitāti, racionālāk izmantojot tiesnešu kapacitāti un citus tiesas resursus, kā arī sekmētu tiesnešu noslodzes izlīdzināšanu un tiesās uzkrāto lietu samazināšanu, no 2022. gada 1. augusta ir reorganizējama Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa, tās pievienojot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai un mainot reorganizētās tiesas nosaukumu uz "Rīgas pilsētas tiesa".

• Nevienā no Rīgas pilsētas tiesām lietu uzkrājums šobrīd nav mazāks par pusi no ik gadu tiesā saņemtajām civillietām un krimināllietām.

• Triju Rīgas tiesu darbības teritorijas apvienošana nerada nekādus riskus tiesas pieejamībai un ir sabiedrības interesēs.

• Salīdzinot visu saņemto lietu kopskaitu pret tiesā apstiprinātajām amata vietām, vidēji uz vienu apstiprināto amata vietu katra Rīgas pilsētas tiesa šobrīd saņem atšķirīgu lietu apjomu. Apvienojot Rīgas pilsētas tiesas, tiktu rasta iespēja izlīdzināt šīs atšķirības starp tiesām.

• Analizējot Rīgas pilsētas tiesu noslodzi uz katru faktisko tiesnesi, ir konstatējamas tiesnešu noslodzes atšķirības. Reorganizācijas rezultātā, ieviešot vienotu darba organizācijas modeli un īstenojot Rīgas pilsētas tiesu apvienošanu, pakāpeniski varētu arī sekmēt saņemto un izskatīto lietu skaita izlīdzināšanu uz katru tiesnesi. Reorganizācija pati par sevi nesamazinās tiesnešu slodzi, taču tā tiks izlīdzināta, kas jo īpaši ir būtiski tieši sarežģīto (specifisko) lietu izskatīšanā, kas šobrīd lielā mērā koncentrētas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

• Rīgas pilsētas tiesu apvienošana varētu sekmēt efektīvāku darba organizāciju, līdzsvarotu tiesnešu noslodzi Rīgas pilsētas ietvaros un nepieciešamības gadījumā dotu iespēju īstenot pamatotas lietu pārdales uz tiesām ārpus Rīgas, nodrošinot to ātrāku izskatīšanu.

• Apvienojot Rīgas pilsētas tiesas, veidotos tiesa, kurā kopējais tiesnešu skaits pārsniedz 100, un tā būtu lielākā Latvijas tiesa.

• Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai ir noteikta izņēmuma piekritība atsevišķu lietu izskatīšanā – tajā ir koncentrētas lietas, kuru materiālos ir iekļauts valsts noslēpuma objekts, lietas par patenttiesību, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju, dizainparaugu, preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, lietas par komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu, lietas par tiesībām, par kurām strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma Apelācijas padomē, lietas par atzinuma sniegšanu ārvalsts tiesai lietā par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz ārvalsti vai aizturēšanu ārvalstī, ja bērna dzīvesvieta ir Latvijā, lietas par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz Latviju vai aizturēšanu Latvijā, ja bērna dzīvesvieta ir citā valstī, izskatīšanā. Arī pēc reorganizācijas saglabājama šo lietu izskatīšanas kompetences koncentrācija reorganizētajā tiesā.

• Līdz ar reformas ieviešanu tiks izslēgti lietu piekritības strīdi, kā arī tiks nodrošināta tiesu prakses vienveidība.


RAKSTA ATSAUCES /

1.  Dati par faktisko situāciju, nevis Tieslietu padomes apstiprināto amata vietu skaitu katrai tiesai, kur paredzēts par dažiem tiesnešiem vairāk, nekā šobrīd reāli ir tiesās.

2.  Nosakot vidējo rādītāju, izmantota mediānas metode, atmetot skalas minimālo un maksimālo vērtību.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Matule S. Reorganizācijas ceļā top lielākā tiesa Latvijā. Jurista Vārds, 10.05.2022., Nr. 19 (1233), 5.-7.lpp.
patīk
drukāt
VISI RAKSTI 10. Maijs 2022 /NR. 19 (1233)
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties