17. Maijs 2022 /NR. 20 (1234)
Redaktora sleja
Topošais Datu akts – instruments ekonomikas attīstībai

Šīs nedēļas "Jurista Vārds" veltīts FinTech jeb finanšu tehnoloģiju jautājumiem, sniedzot cita starpā skaidrojumu par FinTech ekosistēmu Latvijā. Tāpat skaidrots, kas ir decentralizētās finanses un centralizētās finanses, kāda ir banku pieredze, sadarbojoties ar FinTech uzņēmumiem, kādai jābūt personas datu aizsardzībai FinTech uzņēmumos, kādas šobrīd ir FinTech noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku pārvaldības vides aktualitātes, kā arī pieejami skaidrojumi par Regulu 2020/1503,1 tās piemērošanas izaicinājumiem u.c. raksti. Papildus šīs regulas kontekstā norādāms, ka nacionālais likumdevējs ir izstrādājis Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumu, kas stājās spēkā 2022. gada 4. maijā, un, kā norādīts šī likuma anotācijā, šāds normatīvais akts izstrādāts, lai nodrošinātu Regulas 2020/1503 piemērošanu Latvijā.

Turklāt, ņemot vērā, ka finanšu tehnoloģiju jautājumi ir saistīti arī ar digitālo ekonomiku un datu ekonomiku, uzmanības vērts ir jaunais Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums Datu aktam.2 Cilvēku un iekārtu ģenerēto datu apjoms pēdējos gados ir strauji pieaudzis, t.i., 2018. gadā tika ģenerēti 33 zetabaiti, savukārt 2025. gadā pārredzēts, ka tiks ģenerēti 175 zetabaiti datu. Tomēr lielākā daļa esošo datu (piemēram, rūpnieciskie, publiskie, komerciālie dati, jo jēdziens "dati" ir plašāks, ar to saprotot ne tikai personas datus) netiek izmantoti 100 % apmērā – šobrīd netiek izmantoti apmēram 80 % datu. Tas tā ir, jo cita starpā pastāv ierobežotas iespējas apvienot datus, ko rada dažādas nozares, kā arī nav pietiekamas skaidrības, kas var izmantot savienotu produktu (piemēram, viedās mājsaimniecības ierīces) ģenerētos datus un tiem piekļūt. Lai rastu risinājumu minētajam problēmjautājumam, EK ir izstrādājusi priekšlikumu Datu aktam, lai tādējādi veicinātu piekļuvi datiem, kā arī to izmantošanu. Turklāt šajā EK priekšlikumā cita starpā pārskatīti arī atsevišķi Datubāzu direktīvas3 jautājumi.

Paredzēts, ka Datu akts noteiks, kā datus, kas ģenerēti produkta vai ar to saistīta pakalpojuma lietošanā, darīt pieejamus minētā produkta vai pakalpojuma lietotājam, kā datu turētāji datus dara pieejamus datu saņēmējiem un kā ārkārtējas vajadzības gadījumā datu turētāji datus dara pieejamus publiskā sektora struktūrām vai Eiropas Savienības (ES) iestādēm, aģentūrām vai struktūrām sabiedrības interesēs veicama uzdevuma izpildei. Minētais cita starpā nepieciešams, lai vieglāk pārsūtītu datus pakalpojumu sniedzējiem un starp tiem, kā arī mudinātu vairāk dalībnieku, tostarp mazos un vidējos uzņēmumus, piedalīties datu ekonomikā. Turklāt, kā to prognozē EK, datu ekonomika ES varētu palielināties no 301 miljarda eiro 2018. gadā līdz 829 miljardiem eiro 2025. gadā.4

Tomēr pagaidām EK priekšlikums atrodas pirmajā lasījumā,5 un tas nozīmē, ka atbildīgajai ministrijai, lai formulētu Latvijas nostāju par konkrēto EK priekšlikumu, ir visas iespējas noskaidrot nozares pārstāvju, t.i., uzņēmumu, novatoru, izstrādātāju u.c., viedokli, pirms paust oficiālo Latvijas nostāju Datu akta pieņemšanas stadijā. Jāņem vērā, ka Datu akts paredzēts regulas formā, un tas nozīmē, ka tas būs tieši piemērojams ES normatīvais akts. Tādēļ ir būtiski apspriest šo EK priekšlikumu, kamēr ir iespēja ietekmēt tā saturu, nevis tikai tad, kad tas būs jau jāpiemēro.


RAKSTA ATSAUCES /

1.  Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 7. oktobra Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai un ar ko groza Regulu (ES) 2017/1129 un Direktīvu (ES) 2019/1937.

2.  COM/2022/68 final.

3.  Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 11. marta Direktīva 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību.

4.  Eiropas Datu stratēģija: ko vēlas panākt EP deputāti? Pieejams: https://www.europarl.europa.eu/news/lv/headlines/society/20210218STO98124/eiropas-datu-strategija-ko-velas-panakt-ep-deputati

5.  Procedūra 2022/0047/COD.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Soņeca V. Topošais Datu akts – instruments ekonomikas attīstībai. Jurista Vārds, 17.05.2022., Nr. 20 (1234), 2.lpp.
patīk
drukāt
VISI RAKSTI 17. Maijs 2022 /NR. 20 (1234)
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties