Ievads
FinTech uzņēmumu veiksmīgai attīstībai ir nepieciešams FinTech darbību, pirmkārt, pieļaujošs, otrkārt, arī darbību veicinošs finanšu sektora normatīvais regulējums. Tomēr nevar aizmirst, ka FinTech pakalpojumi un produkti top ne tikai finanšu darbību regulējošo prasību ietvarā. Nevis finanšu darbību regulējošās prasības, bet finanšu tiesības un citas privāttiesību normas, tai skaitā finanšu tiesībām pieskaitāmās komerctiesību normas, saistību tiesību normas, nodokļu tiesību normas, maksātnespējas procesus reglamentējošās normas, kas rada iespēju noslēgt un īstenot civiltiesiskus darījumus un FinTech produktiem būt civiltiesisko darījumu apritē, ir tas, kas no juridiskā skatpunkta ietekmē, vai konkrētajā jurisdikcijā notiks FinTech produktu attīstība. Šī rakstā pirmajā daļā tiek apskatīts finanšu darbības regulējuma nošķīrums no finanšu tiesībām šī raksta kontekstā. Tālāk tiek apskatīta atsevišķu finanšu tiesību problēmjautājumu attīstība Latvijā saistībā ar kapitāla tirgiem, tieši vērtspapīrošanu, un kā vērtspapīrošanas attīstība mijiedarbojas ar FinTech nozari un aktīvu tokenizāciju. Visbeidzot, noslēgumā ir skarti izaicinājumi finanšu tiesību jomā attiecībā uz kriptoaktīviem un aktīvu tokenizāciju un kā finanšu tiesību jomas attīstība var sekmēt inovācijas šajā jomā Latvijā.
1. Finanšu sektora regulējošo prasību un finanšu tiesību nošķīrums
Finanšu darbības regulējums ir nošķirams no finanšu tiesībām.1 Finanšu darbības regulējošās prasības ir to tiesību normu kopums, kas regulē attiecības starp finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem un sabiedrību. Latvijā kompetentā iestāde finanšu un kapitāla tirgu un tā dalībnieku darbības regulējošo prasību jomā ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – FKTK). Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 5. pants nosaka, ka FKTK mērķi ir 1) veicināt ieguldītāju, noguldītāju un apdrošināto personu interešu aizsardzību un 2) finanšu un kapitāla tirgus attīstību un stabilitāti, 3) kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un proliferācijas finansēšanas novēršanu. FKTK kā kompetentās iestādes mērķi sasaucas ar akadēmiskajā literatūrā paustajiem finanšu darbības regulējošo prasību mērķiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.