31. Maijs 2022 /NR. 22 (1236)
Viedoklis
Nepamatoti pamattiesību ierobežojumi nav novērsti
Dr. iur.
Jānis Kāršenieks
Jurists, sertificēts datu aizsardzības speciālists 

Komentārs par Satversmes tiesā ierosināto lietu par Sodu reģistra likuma normu, kas paredz, ka Sodu reģistra arhīva datubāzē glabā ziņas par attaisnoto personu.

Ievads

Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (turpmāk – Regula) paredz pārziņiem noteikta veida prasības un pienākumus, kas ir obligāti izpildāmi, lai plānotā vai jau veicamā personas datu apstrāde būtu atbilstoša datu aizsardzības prasībām. Tajā noteikto prasību ieviešanas pārejas periodā, kas ilga divus gadus, un jo īpaši pirmajā piemērošanas gadā sabiedrībā kopumā pastāvēja ļoti liela ažiotāža. Studentiem piemītoša iezīme atlikt izpildāmos mājasdarbus bija vērojama arī daudziem privātajā un publiskajā sektorā esošajiem pārziņiem.

Atbilstoši Regulā noteiktajam publiskā sektora pārziņiem bija jāizrevidē uz viņu darbību attiecināmie iekšējie un ārējie tiesību akti, lai pārbaudītu tajā iekļaujamo noteikumu atbilstību datu aizsardzības prasībām.

Vēl pirms Regulas piemērošanas uzsākšanas (2018. gada 25. maija) Ministru prezidents M. Kučinskis ministrijām uzdeva "līdz 2018. gada 1. decembrim izvērtēt, vai attiecīgās nozares normatīvie akti, kas paredz fizisko personu datu apstrādi, atbilst [Regulas] prasībām, un, ja nepieciešams, izstrādāt normatīvo aktu projektus un noteiktā kārtībā iesniegt tos izskatīšanai Ministru kabinetā".1 Minētā uzdevuma izpildes pirmie rezultāti starptautiskā līmenī parādījās Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) 2021. gada 22. jūnijā pasludinātajā spriedumā lietā C-439/19 Latvijas Republikas Saeima (Points de pénalité),2 kurā EST Latvijas Republikai veltīja ļoti kritisku nostāju attiecībā uz datu aizsardzības prasību neievērošanu ārējos normatīvajos aktos. Ar Satversmes tiesas 2021. gada 13. novembra spriedumu lietā Nr. 2018-18-013 apstrīdētā norma, kas paredzēja Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra informāciju par pārkāpuma uzskaites punktiem kā vispārpieejamu, tika atzīta par neatbilstošu Satversmes 96. pantam.

Savukārt 2022. gada 1. martā Satversmes tiesā ir ierosināta lieta "Par Sodu reģistra likuma 23. panta 1. punkta, ciktāl tas attiecas uz ziņām par attaisnoto personu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam".4 Minētais lēmums liek secināt, ka ārējos normatīvajos aktos ir saskatāmas sistemātiskas problēmas no datu aizsardzības viedokļa, kas attiecīgi apliecina, ka šīs problēmas līdz pat šim brīdim pilnā apmērā nav apzinātas un novērstas. Tādēļ autors šajā rakstā pievērsīsies Satversmes tiesā esošās aktuālās Sodu reģistra lietas izvērtēšanai, lai sniegtu savu redzējumu par apstrīdētās normas iespējamo neatbilstību Satversmes 96.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties