7. Jūnijs 2022 /NR. 23 (1237)
Redaktora sleja
Vai prokuroru un tiesnešu skaita samazinājums ir neizbēgams
5

Pagājušonedēļ aktīvas diskusijas "Jurista Vārda" tviterkonta sekotāju starpā raisīja mūsu pārpublicēts citāts no portāla "Delfi" raksta, kurā tika sniegts ieskats Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas 1. jūnija sēdes saturā: "Kā piemērus iespējamai štatu samazināšanai Valsts kancelejas direktors minēja tiesnešus, prokurorus [..]. Pēc Eiropas Savienības datiem, Latvijā ir lielāks tiesnešu un prokuroru skaits uz 100 000 iedzīvotājiem, salīdzinot ar vidējo rādītāju Eiropā. Lai situāciju mainītu, tiesnešu skaits Latvijā būtu jāmazina par 39 %, bet prokuroru – par 52 %."

Pēc iepazīšanās ar šīs komisijas sēdes audioprotokolu jāsecina, ka daļai tiesnešu un prokuroru vēl nav jāsāk apdomāt cita nodarbošanās, nepievēršoties plašākiem apsvērumiem, kā vispār šāda samazināšana varētu tikt juridiski īstenota. Taču vienlaikus nevar atzīt, ka satraukumam nemaz nav pamata, jo komisijas sēdes gaitā vairākkārt tika uzsvērts: politiskie lēmumi ir pieņemti, līdz ar to politiskā griba un virziens ir skaidrs – valsts sektorā nodarbināto īpatsvars pret privāto sektoru mērķtiecīgi un ievērojami ir jāsamazina, un tas attiecināms uz visplašāko adresātu loku, tostarp tiesu varu, jo nekādas neaizskaramās jomas netika nosauktas.

Kā izskanēja minētajā sēdē, tajā skartajai tēmai – par komisijas dotā uzdevuma Valsts kancelejai virzību jautājumā par valsts pārvaldes darbinieku skaita optimizāciju sasaistē ar valsts pārvaldes digitalizāciju – ir priekšvēsture. Tā sakņojas Ministru kabineta 2017. gadā atbalstītajā valsts pārvaldes reformu plānā, kas paredzēja tuvākajos gados samazināt nodarbināto skaitu, tiecoties uz efektīvu, atbildīgu un elastīgu valsts pārvaldi. Tomēr, neraugoties uz to, ka plānā paustā apņemšanās jeb samazinājums tika sasniegts un pat pārsniegts, prakse un Valsts kontroles veiktā revīzija par plāna izpildi signalizē ko citu: izņēmumu, metodikas un jaunu amata vietu izveidošanas dēļ reformas laikā nodarbināto skaits valsts budžeta iestādēs kopumā nav būtiski mainījies. Kā tika izskaidrots sēdē, balstoties uz reformu plānu, samazinājumam faktiski bijusi pakļauta vien Ministru kabineta ietekmes joma, tas ir, ministrijas un to padotības iestādes, Valsts kanceleja u.c., taču ārpus tvēruma palicis viss cits, tai skaitā arī neatkarīgās iestādes un tiesu vara. Attiecīgi, rēķinot kopsummā, samazinājums tikai tiešajā valsts pārvaldē nav devis redzamu ietekmi uz kopējo nodarbināto īpatsvaru valsts sektorā kopumā jeb tur, kur klātesošs ir valsts budžeta finansējums.

Un šeit jau sākam pietuvoties slejas sākumā minētajiem skaitļiem par samazinājumu tiesu varā. Proti, ja secinām, ka valsts sektorā plašākā nozīmē nodarbināto mazajai Latvijai ir par daudz, tad pamatots ir jautājums: no cik lielas daļas ir jāatsakās, un kā to objektīvi noteikt? Kā viens no atskaites kritērijiem var kalpot dažādi starptautiskie mērījumi, piemēram, OECD un Eurostat dati par rādītājiem atsevišķi citās valstīs un vidēji kopumā. Ja izvirzām par mērķi tiekties uz šiem vidējiem rādītājiem, tad Valsts kancelejas direktors savā prezentācijā vērsa uzmanību uz diviem aspektiem. Pirmkārt, nedrīkst akli salīdzināt dažādu valstu datus, neveicot padziļinātu analīzi, ko tie ietver un pēc kādas metodoloģijas veidojušies, jo pastāv būtiskas atšķirības. Otrkārt, ja kā valsts tiecamies uz vidējo temperatūru slimnīcā jeb Eiropas Savienībā, tad šādas apņemšanās ilustrācijai arī kalpoja piemērs ar tiesnešiem un prokuroriem. Proti, vērtējot profesijā nodarbināto skaitu uz 100 000 iedzīvotāju, pēc komisijas sēdē sniegtajiem datiem, Latvijā tie ir ievērojami augstāki nekā citviet: attiecībā uz tiesnešiem – 29,1, bet prokuroriem – 23,5, savukārt vidēji ES tie ir 21,4 un 12,13, bet mediāna ES – 17,7 un 11,25. Tādēļ, kā izriet no Valsts kancelejas direktora prezentācijas, lai sasniegtu ES mediānu, tas nozīmētu nepieciešamību par 39 % samazināt tiesnešu skaitu, bet par 52 % – prokurorus. Atslēgas jautājums: kas ir Latvijas mērķis, un vai burtiski tiecamies uz šiem vidējiem rādītājiem?

Ņemot vērā komisijas sēdes kopējo kontekstu, apgalvot, ka nu ir nosprausts plāns tik drastiski samazināt tiesnešus un prokurorus, nevar. Taču visdrīzāk arī tiesu varai būs jāpārskata situācija savā nozarē, sniedzot atbildes, kādēļ Latvijā objektīvi vajag vairāk tiesnešu un prokuroru nekā citviet un kādas obligātas reformas tomēr palīdzētu šo īpatsvaru mazināt. Tiesa, noteikti neesam pilnīgi tukšā vietā, jo daļu atbilžu jau sniedz arī Valsts kontroles iepriekšējo gadu revīzijas tiesiskuma jomā. Pie tām nāksies atgriezties.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Matule S. Vai prokuroru un tiesnešu skaita samazinājums ir neizbēgams. Jurista Vārds, 07.06.2022., Nr. 23 (1237), 2.lpp.
patīk
drukāt
VISI RAKSTI 7. Jūnijs 2022 /NR. 23 (1237)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Nodokļu maksātājs
9. Jūnijs 2022 / 11:11
0
ATBILDĒT
Kā būs ar izmeklētājiem, tiesu medicīnas ekspertiem, tiesu psihiatriem, psihologiem? Kā būs ar ministriju un pašvaldību ierēdņiem? To nav pa daudz sakrājies? Satversmes tiesas tiesnešu skaitu arī samazināsim? Deputātu skaitu? Ministriju skaitu?
Homērs
8. Jūnijs 2022 / 21:36
2
ATBILDĒT
Uz šo gribētu skatīties kontekstā ar šodien Jurista Vārda FB profilā publicēto video. Vienā jaukā iepriekš neizziņotā dienā atnāk uz tiesu suverēnās varas pārstāvis un tiem tiesnešiem, kuri nevar uzrādīt lēmuma par iecelšanu amatā oriģinālu, kā arī personas apliecinošu dokumentu, tiek palūgts atstāt telpas.
Seskis
7. Jūnijs 2022 / 17:01
1
ATBILDĒT
Skaidrs, ka tiesneši ar visu atbalsta personālu jāpadzen no tiesām, savukārt tiesu vara groži jāatdod vienkāršajiem darbaļaudīm-Tautas tiesai. Strādnieks vakarā noliek veseri, zemnieks izjūdz zirgus, zvejnieks izliek murdus žāvēties, un ķeras pie spriedumu rakstīšanas. Izmaksas arī būs daudz mazākas, jo darbaļaudis tiesas spriešanu veiks bezatlīdzības kārtībā, ņemot vērā, ka atlīdzības saņemšana nav savietojama ar tiesas neatkarību.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 2
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties