Ievads

2022. gada 10. maijā Eiropas Komisija (turpmāk – EK) pieņēma jaunu regulējumu konkurences tiesībās attiecībā uz vertikālajām vienošanām, proti, tika pieņemta jauna Vertikālo nolīgumu grupu atbrīvojuma regula¹ (Vertical block exemption regulation) (turpmāk – jaunais VBER), kā arī VBER skaidrojošās Vertikālās pamatnostādnes² (Guidelines on Vertical Restraints) (turpmāk – jaunais VGL). Jaunais regulējums visā Eiropas Savienībā stājās spēkā 2022. gada 1. jūnijā. Ar jaunā VBER spēkā stāšanos spēku zaudē 2010. gada Vertikālo nolīgumu grupālā atbrīvojuma regula³ (turpmāk – līdzšinējais VBER) un attiecīgi arī Vertikālās pamatnostādnes⁴ (turpmāk – līdzšinējais VGL).

Šī raksta mērķis ir informēt un sniegt vispārīgu ieskatu jaunā regulējuma saturā, īpaši vēršot uzmanību uz tajā ietvertajām būtiskākajām izmaiņām.

Gan līdzšinējā, gan jaunā VBER atbrīvojums prezumē vertikālo vienošanos atbilstību konkurences tiesībām

Vienošanās ir vertikāla, ja to slēdz tirgus dalībnieki, kas darbojas atšķirīgos ražošanas vai izplatīšanas līmeņos – starp uzņēmumu augšupējā līmenī un citu uzņēmumu lejupējā līmenī. Piemēram, vienošanās starp ražotāju un vairumtirgotāju vai vairumtirgotāju un mazumtirgotāju un tamlīdzīgi.

No Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 101. panta 1. punkta⁵ izriet, ka ir aizliegtas tirgus dalībnieku vienošanās, kas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un kuru mērķis vai sekas ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū. Savukārt ar LESD 101. panta 3. punktu paredzēts atbrīvojums no LESD 101. panta 1. punktā paredzētā aizlieguma tādām vienošanām, kas nodrošina pietiekamus efektivitātes ieguvumus, lai atsvērtu to radīto negatīvo ietekmi uz konkurenci. Praksē tiek uzskatīts, ka vertikālās vienošanās ir mazāk kaitīgas konkurencei nekā horizontālās vienošanās,⁶ likumsakarīgi – to attaisnošana saskaņā ar LESD 101. panta 3. punktu⁷ ir ievērojami vieglāk paveicama. Savukārt gan jaunais VBER, gan līdzšinējais VBER rada režīmu, kurā šādu individuālo novērtējumu veikt nav nepieciešams.

Gan līdzšinējā VBER mērķis, gan jaunā VBER mērķis ir radīt likumīguma prezumpciju jeb "drošo zonu" (safe harbour) atsevišķu vertikālo vienošanos veidiem, kas tiek automātiski atbrīvotas no LESD 101. panta 1. punktā nostiprinātā aizlieguma, prezumējot, ka attiecīgā vienošanās tirgū rada pietiekami lielus efektivitātes ieguvumus, kas atsver to potenciālo negatīvo ietekmi uz konkurenci (izpilda LESD 101. panta 3. punkta priekšnosacījumus). Ja vienošanās dalībnieku tirgus daļas konkrētajā tirgū, kurā katrs no tiem darbojas, nepārsniedz 30 % un vienošanās nesatur stingros (hardcore restrictions) vai izslēgtos ierobežojumus (excluded restrictions), tad vienošanās ir saderīga ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu un konkurences ierobežošanas risku nerada. Vienlaikus, ja kāds no šiem VBER nostiprinātajiem nosacījumiem neizpildās, minētais vēl nenozīmē, ka pastāv LESD 101. panta 1. punkta pārkāpums, bet gan tikai rada nepieciešamību pēc individuāla novērtējuma saskaņā ar LESD 101. panta 3. punktu.

Līdzšinējā regulējuma problemātika un nepieciešamība pēc jauna regulējuma

Līdzšinējā VBER 10. pants nosaka, ka regula zaudē spēku 2022. gada 31. maijā. Līdz ar to, lai arī gribētos domāt, ka galvenais iemesls jaunā regulējuma pieņemšanai bija tirgus attīstības tendences, savā ziņā tā bija arī vienkārša nepieciešamība pēc jauna regulējuma, jo līdzšinējais zaudēs spēku.