Apzīmējumi, kas nevar veidot preču zīmi

Preču zīmju likuma¹ 6. panta pirmās daļas 1. punkts,² ar kuru jāuzsāk preču zīmes izvērtēšana, noteic, ka preču zīmi nereģistrē, ja tā neatbilst 4. panta pirmās daļas 2. punkta prasībām, kas savukārt nosaka: preču zīmei jābūt atveidojamai tā, ka var skaidri un nepārprotami noteikt, kas ir preču zīmes īpašniekam piešķirtais aizsardzības priekšmets.

Šis absolūtais pamats ir ievērojami mainījies, salīdzinot ar iepriekšējo likumu "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm",³ sakarā ar jaunās Direktīvas 2015/2436⁴ ieviešanu Latvijas tiesībās. Pirms tam likums noteica, ka preču zīmei ir obligāti jābūt grafiski attēlojamai, bet tagad ir pieļaujamas arī preču zīmes, kuras ir iespējams attēlot citā veidā, tādējādi atvieglojot netradicionālo preču zīmju reģistrāciju.

Autors vērš uzmanību, ka Latvijas tiesu praksē šī absolūtā atteikuma pamata izvērtējums tiek pieņemts kā formāls, jo normas būtība ir priekšmetiski nošķirt reģistrējamās no nereģistrējamajām preču zīmēm.⁵ Tam, ka šis pamats ir pilnībā formāls, autors nevēlētos piekrist, jo konkrētos gadījumos, īpaši ar netradicionālajām preču zīmēm, kā jau iepriekš norādīts, ir jākonstatē papildus pazīmes. EST savulaik ir secinājusi, ka grafiskajam attēlojumam jābūt arī skaidram, precīzam, pašpietiekamam, viegli pieejamam, saprotamam, noturīgam un objektīvam.⁶

Iespējams, šāds viedoklis ir nostiprinājies, jo Latvijā nav bijuši strīdi saistībā ar atteikumu, pamatojoties uz šī panta attiecīgās daļas punktu. Secināts, ka 6. panta pirmās daļas 1. punkts neprasa vērtēt atšķirtspēju, bet gan to, vai preču zīmes attēlojums ir skaidrs, precīzs utt. Tomēr Patentu valde šo punktu ir izmantojusi pavisam citā veidā, kā, piemēram, lai atteiktu reģistrāciju preču zīmei, kuras īpašnieks ir pakļauts sankcijām.⁷ Citos gadījumos Patentu valde, atsakot preču zīmes reģistrāciju, 6. panta pirmās daļas 1. punktu ir norādījusi papildus citiem punktiem, piemēram, 2. vai 4. punktam, kas autoram arī nešķiet pareizi. 6. panta pirmās daļas 1. punkts ir tas, ar kuru ir jāsāk vērtēšana, un, ja tas neizpildās, kāpēc vispār Patentu valde vērtē vēl atšķirtspēju, jo praktiski to vispār nav iespējams izdarīt, ja nav saprotamas preču zīmes aizsardzības priekšmeta robežas, tad īsti nav saprotams, kādam apzīmējumam ir jāvērtē atšķirtspēja.

Līdz ar to ir secināms, ka 6. panta pirmās daļas 1. punkta lietojums Latvijas tiesībās netiek pareizi piemērots un pamatā tiek lietots tikai kā papildinājums vai formalitāte, neņemot vērā, ka šis punkts ir patstāvīgs un ir pielietojams neatkarīgi no citiem punktiem.