Aizskaroši, naidīgi komentāri pret mazākumgrupu un sociālo grupu pārstāvjiem ir ikdienas realitāte interneta portālos un sociālajos tīklos. Pieņemot un atbalstot diskrimināciju un pat vardarbību, naida runa atstāj negatīvas sekas sabiedrībai kopumā. Tā negatīvi ietekmē cilvēku savstarpējo cieņu un apdraud mierīgu līdzāspastāvēšanu. Vienlaikus tā apdraud plurālismu, jo ar tās izplatību tiek mazināta cilvēku vēlme izteikties. Politikā naida runa iesēj bailes tiem, pret kuriem tā ir vērsta. Tie var būt mazākumtautību politiķi, sievietes vai cilvēki ar citu seksuālo orientāciju, kam naida runas ietekmē krītas motivācija piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā.

Naida noziegumi sūta ziņu saviem adresātiem, ka viņi nav vēlami. [..] Naida noziegumi ir nopietni draudi līdztiesībai un nediskriminācijai, kā arī sociālajai saliedētībai.¹ Naida runas mērķis ir ietekmēt cilvēkus, sabiedrības struktūras, institūcijas un uzticību tām. Naida runa samazina šo uzticēšanos, un tā ir vērsta pret dažādu grupu līdztiesību.²

Pēdējo gadu laikā tiesībsargs ir novērojis lielu skaitu naida runas izteikumu publiskajā telpā. Tie galvenokārt vērsti pret personām, balstoties uz etnisko vai rases piederību, kā arī cilvēka seksuālo orientāciju. Pozitīvi vērtējams, ka cilvēki kļuvuši aktīvāki, iestājoties par savām tiesībām un ziņojot par naida runu tiesībsargājošām iestādēm, kā arī tiesībsargam. Raksta mērķis ir ilustrēt, kā naida runa atšķiras no pieļaujamām vārda brīvības izpausmes formām. Tāpat rakstā tiks pievērsta uzmanība tam, kādas naida runas izpausmes tiesībsargs pēdējā laikā ir novērojis, un iespējamiem risinājumiem naida runas apkarošanai. Šajā publikācijā kā piemēri tiks minēti izteikumi, kas ir nonākuši tiesībsarga redzeslokā vai arī bijuši redzami publiskajā telpā.

Naida runas definīcija

Bieži vien ikdienas komunikācijā, lietojot terminu "naida runa", ar to tiek saprasti arī naidīgi, nepieklājīgi izteicieni, kas aizskar cilvēka godu un cieņu. Mūsdienās ļoti izplatīta ir cilvēku aizskaršana un kaunināšana internetā. Tomēr būtisks faktors, kas atšķir naida runu no citiem verbāliem aizskāruma veidiem, piemēram, no neslavas celšanas, ir fakts, ka aizskāruma cēlonis ir nevis personas rīcība vai uzskati, bet tā pamatā visbiežāk ir personai no dzimšanas piemītošās īpašības, piemēram, no sabiedrības vairākuma atšķirīga ādas krāsa.³ Arī aicinājumi uz karu un kara noziegumu attaisnošana, noliegšana vai slavināšana uzskatāma par naida runu. Visplašāk izplatītā naidu kurinošas runas definīcija ir iekļauta Eiropas Padomes Ministru Komitejas 1997. gada 30. oktobra Rekomendācijā Nr.