21. Jūnijs 2022 /NR. 25/26 (1239/1240)
Skaidrojumi. Viedokļi
Naida jēdziena definējums un izpratne starpdisciplinārā perspektīvā
Doc. Ph.D
Karina Palkova
Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece 
Prof. Dr. psych.
Kristīne Mārtinsone
Rīgas Stradiņa universitātes Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras vadītāja, vadošā pētniece 
Prof. Dr. phil.
Vija Sīle
Rīgas Stradiņa universitātes Humanitāro zinātņu katedras vadītāja 
Asoc. prof. Ph.D.
Klāvs Sedlenieks
Rīgas Stradiņa universitātes vadošais pētnieks 

Cilvēces attīstības posmos naids bijis klātesošs, tā būtība ir nemainīga, taču naida saturiskā puse, kā arī naida izpausmes veidi un motīvi transformējas. Naida izpausmes transformācijas procesi ir skāruši arī mūsdienu sabiedrību, paplašinot naida izpausmes veidus, iemeslus, motīvus, tādējādi arī naida noziegumu izpratni mūsdienu sabiedrībā.

Par naida noziegumiem mūsdienās tiek uzskatīts prettiesisks nodarījums, kura motīvs ir balstīts uz dažādu veidu aizspriedumiem. Nereti naida noziegumus saista ar diskrimināciju pēc dažādos veidos aizliegtām atšķirīgas attieksmes pazīmēm, piemēram, dzimums, ādas krāsa, vecums, invaliditāte, reliģiskā, politiskā vai cita pārliecība, nacionālā vai sociālā izcelsme vai citi apstākļi.1 Proti, diskriminācijai ir liela loma naida noziegumu kontekstā. Naida noziegums ir arī vardarbība, kas vērsta pret kādu personu vai personu grupu, arī publiski izteikumi, naida runa, kas satur aicinājumu ienīst vai vērst vardarbību pret personu vai personu grupu, kurai piemīt kāda no diskriminācijas pazīmēm. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 1., 10., 21. un 47. pantā ir attiecīgi garantētas tiesības uz cilvēka cieņu, domu, pārliecības un ticības brīvību, diskriminācijas aizliegumu, kā arī uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu.2 Papildus jāatzīmē, ka aizsardzība pret visu cilvēku diskrimināciju ir vispārējas tiesības, kas atzītas ar Vispārējo Cilvēktiesību deklarāciju, ANO Konvenciju par sieviešu visu veidu diskriminācijas izskaušanu, Starptautisko konvenciju par rasu visu veidu diskriminācijas likvidāciju, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju u.c.

Tādējādi arī naida izpausme mūsdienās tiek regulēta plašākā kontekstā. Naida jēdziena teorētiski tiesiskā izpratne starptautiskajā un arī nacionālajā līmenī ir nostabilizējusies, pateicoties gan zinātnieku veiktajiem teorētiskajiem pētījumiem, gan arī starptautiskajai un nacionālajai tiesu praksei. Neskatoties uz minēto, kā arī ņemot vērā drošības izaicinājumus ģeopolitiskajā telpā, ir vērojama naida noziegumu pieauguma tendence, kas cita starpā norāda uz nosacīti jauniem naida noziegumu motīviem.

Raksta ietvaros netiks pētīts ne naida noziegumu tiesiskais tvērums, ne arī naida noziegumu motīvi, bet gan naida kā jēdziena un sociālas parādības transformatīvas izpausmes, kas var ietekmēt naida interpretāciju naida noziegumu kontekstā.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties