Problēmjautājuma būtība un birokrātija

Ar prasības nodrošināšanu saprot tos aizsardzības līdzekļus, ko tiesa uz prasītāja lūgumu iepriekš izlieto pret atbildētāju, lai nodrošinātu prasītājam iespēju gūt apmierinājumu prāvas vinnēšanas gadījumā. Jau prasību ceļot, kā arī procesa gaitā, bet bieži arī pirms prasības celšanas prasītājam ir svarīgi iegūt pārliecību, ka lietas vinnēšana tiesā nepaliks bez rezultātiem, bet ka tiešām dos viņam iespēju saņemt no atbildētāja apmierinājumu. Šim nolūkam izlieto dažādus līdzekļus ne tikai pašas prasības nodrošināšanai, bet arī pašu prasījumu izpildīšanai vēl pirms prasība celšanas un pat pirms saistības izpildīšanas iestāšanās.¹

Civilprocesa likuma 137. panta "Prasības nodrošināšanas un pagaidu aizsardzības pamats un pieteikuma saturs" pirmā daļa nosaka, ka prasības nodrošināšanu var piemērot mantiska rakstura prasībās, ja ir pamats uzskatīt, ka tiesas sprieduma izpilde lietā varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama.

Lai labāk ilustrētu pastāvošās problēmas ar spēkā esošajām tiesību normām, sniegšu piemēru no prakses. Prasītājs kā kopīpašnieks vērsās tiesā ar prasību par dāvinājuma līgumu atzīšanu par pirkuma līgumiem, īpašuma tiesību atzīšanu, vienlaicīgi lūdzot nodrošināt prasību, ierakstot zemesgrāmatā nekustamo īpašumu nodalījumos aizlieguma atzīmes. Prasītājs tiesai norādīja, ka atbildētāji nav rīkojušies godprātīgi, slēdzot simulatīvus dāvinājuma līgumus, lai slēptu sākotnēji gribētu pirkuma līguma noslēgšanu un atstumtu prasītāju no pirmpirkuma tiesībām. Minētas arī citas atbildētāja apšaubāmas darbības, kā rezultātā ir pamats uzskatīt, ka atbildētājs varētu mēģināt apgrūtināt vai atsavināt sev piederošo īpašumu, lai izvairītos no sprieduma izpildes šajā lietā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 138. panta "Prasības nodrošinājuma līdzekļi" pirmās daļas 2. punktam kā prasības nodrošinājuma līdzeklis piemērojams aizlieguma atzīmes ierakstīšana attiecīgās kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā.