Pirmo reizi visi tematiskā numura autori ir Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes mācībspēki, kuri publikācijās analizē drošības tiesiskos aspektus no dažādām pozīcijām, kas skar vairākas tiesību nozares.

Uldis Ķinis publikācijā no ad litem bijušā tiesneša skatpunkta aplūko lietas Prosecutor v Gotovina et all tiesāšanas laikā iegūto pieredzi un izvirza vairākas problēmas, ar kurām būs jāsaskaras, veidojot jaunu starptautisku tiesu institūciju par Ukrainas teritorijā izdarīto kara un noziegumu pret cilvēci izmeklēšanu un iztiesāšanu. Minētajā lietā tika izvirzītas apsūdzības pret kara uzvarētājiem. Prokurora izvirzītā apsūdzība paredzēja par noziedzīgu atzīt visu toreizējo Horvātijas politisko un militāro vadību. Autors rakstā norāda, ka tas radīja zināmu politisku pretestību no to valstu puses, kas atbalstīja Horvātijas karadarbību.

Jānis Grasis rakstā apskata miera un drošības starptautiski tiesiskos aspektus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Autors secina, ka pašlaik pasaulē nepastāv labi funkcionējoša starptautiskās pārvaldības organizācija – ANO rīcība miera nodrošināšanai pasaulē ir nonākusi pata stāvoklī. Ir vajadzīga valstu politiskā griba, kas ļautu izslēgt Krievijas Federāciju vismaz no Drošības padomes vai veikt statūtu pārjaunojumu. Taču diez vai tas ir iespējams tuvākajā nākotnē. Bez šādiem pārgrozījumiem ir grūti saukt pie atbildības agresorvalsti, kas ir ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle.

Kitija Bite un Lidija Rozentāle publikācijā par administratīvo procesu iestādē akadēmiskās šķīrējtiesas kontekstā norāda, ka administratīvais process iestādē ir valsts noteiktā kārtība cilvēktiesību aizskāruma gadījumos jautājumu risināt primāri iestādē, tādējādi dodot iespēju iestādei pašai novērst pieļautās kļūdas, izdodot labvēlīgu administratīvo aktu. Kopumā vērtējot, akadēmiskās šķīrējtiesas darbs administratīvā procesa ietvaros ļauj pārvērtēt gan iestādes pieņemtos lēmumus, gan faktisko rīcību un atrisina problēmjautājumus, paverot iespēju nevērsties tiesā, bet neizslēdzot arī personas tiesības savas intereses aizstāvēt tiesā.

Inga Kudeikina un Karina Palkova skaidro, ka estētiskajai medicīnai piemīt gan ārstniecības, gan pakalpojuma iezīmes. Estētiskās medicīnas faktiskais un tiesiskais statuss ir nenoteikts, tas negatīvi ietekmē to personu tiesības, kas vēlas vai saņem estētiskās medicīnas pakalpojumus. Nepilngadīgajiem nav liegta šādu pakalpojumu saņemšana, bet nenoregulētās pakalpojuma saņemšanas kārtības dēļ tā ir apgrūtināta. Lai sakārtotu estētiskās medicīnas jomu kopumā un īpaši attiecībā uz nepilngadīgām personām, būtu jānosaka, ka estētiskā medicīna ir pakalpojums, ko sniedz ārstniecības persona un uz kuru attiecas Ārstniecības likums. Estētiskās medicīnas pakalpojumu saņemšanai nepilngadīgai personai vienmēr ir nepieciešama likumiskā pārstāvja piekrišana.

Aldis Lieljuksis, apskatot operatīvās darbības jautājumus, vērš uzmanību uz to, ka pašreizējais tiesiskais regulējums neparedz speciālo radiolīdzekļu izmantošanu operatīvās darbības pasākumu un policijas operāciju īstenošanā un tas būtu steidzami novēršams. Nepārprotami, ka saziņas traucēšana saistīta ar personas saziņas līdzekļu tehnisku bloķēšanu, tādā veidā aizskarot Satversmes 100. pantā paredzētās personas konstitucionālās tiesības brīvi apmainīties ar informāciju. Domājams, ka arī personas informācijas saņemšana un procesu regulēšana no personai piederošiem tehniskajiem līdzekļiem, piemēram, viedās mājas, kā arī informācijas traucēšana starp personai piederošām tehniskām ierīcēm ir uzskatāma par saziņas traucēšanu.

Jānis Baumanis sniedz ieskatu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas kvalifikācijas jautājumos. Rakstā tiek minēti un analizēti dažādi piemēri. Viens no autora secinājumiem: viss kļūst sarežģītāks, kad predikatīvais noziedzīgais nodarījums un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana tiek turpināta ilgstoši, proti, legalizējot noziedzīgi iegūtus līdzekļus, atkal tiek izdarīts predikatīvs noziedzīgs nodarījums, veidojot sava veida karuseli. Piemēram, imitējot saimniecisko darbību fiktīvos darījumos, tiek izkrāpti līdzekļi, kurus legalizē, atkal imitējot saimniecisko darbību un atkal izkrāpjot līdzekļus.

Andrejs Vilks un Valdis Voins rakstā par jaunākajām tehnoloģijām kriminālo aktivitāšu kontekstā norāda, ka kriminālie grupējumi visplašākās iespējas inovatīvām pieejām noziedzīgu nodarījumu ieceru veidošanā, plānošanā un īstenošanā gūst no interneta resursiem. Viena no pēdējām, daudzējādā ziņā perspektīvām tehnoloģijām ir interneta digitālā platforma metaverse. Platformas attīstība ir saistīta ar to, ka tika apvienots aizvien vairāk jaunu digitālo rīku, kas kļuva jaudīgāki un plašāk pieejami, ļaujot lielam cilvēku lokam izmantot virtuālos pakalpojumus praktiski no jebkuras civilizētās pasaules vietas jebkurā laikā. Metaverse ir tikusi un, pieļaujams, nākotnē tiks plaši izmantota teroristisko aktu plānošanā un veikšanā, cilvēku tirdzniecībā un nelegālās migrācijas organizēšanā.