Saeima 2022. gada 2. jūnijā pieņēma jaunu likumu, kuram ir tāds pats nosaukums kā iepriekšējam – Elektronisko sakaru likums.¹ Valsts prezidents 9. jūnijā, pamatojoties uz Satversmes 71. pantu, to atdeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai (piebilde – kad šis raksts jau bija sagatavots publicēšanai, Saeima 14. jūlijā otrreizējā caurlūkošanā pieņēma Elektronisko sakaru likumu). Valsts prezidents norādīja, ka 2. jūnijā pieņemtajā likumā nav ņemtas vērā Eiropas Savienības tiesībās, t.sk. Direktīvā 2002/58/EK² un judikatūrā nostiprinātās atziņas, kā arī vairāki kompetento iestāžu atzinumi attiecībā uz regulējumu par datu saglabāšanu, kas ietverti jaunā likuma 99., 100. un 101. pantā.³ Šajās normās ir runa par saglabājamiem datiem, savukārt turpmāk tiks apskatīts sakaru ierobežošanas aspekts. Direktīvas 2002/58/EK 11. apsvērumā noteikts, ka, tāpat kā Direktīva 95/46/EK, arī šī direktīva neattiecas uz pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzības jautājumiem, kas saistīti ar darbībām, kuras neregulē Kopienas tiesību akti. Tāpēc tā nemaina esošo līdzsvaru starp fizisku personu tiesībām uz privāto dzīvi un iespēju dalībvalstīm pieņemt šīs direktīvas 15. panta 1. punktā minētos pasākumus, kas nepieciešami sabiedrības drošībai, aizsardzībai, valsts drošībai (tostarp valsts ekonomiskajai labklājībai, ja darbības attiecas uz valsts drošības jautājumiem) un krimināltiesību aktu piemērošanai.