Valstij, lai tā iegūtu citu valstu cieņu un iekļautos starptautiskajās attiecībās, ir jāatbilst vairākiem kritērijiem. Kā viens no šādiem kritērijiem ir tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšana. No šo tiesību pienācīgas nodrošināšanas izriet dažādu citu tiesību un brīvību nodrošināšana un aizsardzība. Tiesības uz taisnīgu tiesu ir vienas no apjomīgākajām tiesībām, to saturā ietilpst ne tikai taisnīga lietas izspriešana, tiesas neatkarība, bet arī kvalitatīva nolēmumu izpilde. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka no tiesībām uz taisnīgu tiesu izriet tiesības uz efektīvu tiesas sprieduma izpildi.1 Lai ievērotu šīs pamattiesības, valstij ir jānodrošina pienācīga un efektīva nolēmumu izpilde, panākot, ka tiesas nolēmums nepaliek tikai "uz papīra". Citiem vārdiem sakot, tiesas nolēmumam ir jārealizējas dzīvē.
Tiesas nolēmumu realizāciju dzīvē nodrošina zvērināti tiesu izpildītāji. Latvijas Republikas Senāts ir atzinis, ka zvērināts tiesu izpildītājs, veicot savus amata pienākumus, darbojas valsts interesēs, nodrošinot tādu tiesas nolēmumu izpildi, kurus valsts pasludinājusi par obligāti izpildāmiem. Kā valsts amatpersonai zvērinātam tiesu izpildītājam likums uzliek pienākumu darboties valsts interesēs, panākot spēkā nākušu tiesas nolēmumu izpildi ar procesuālajiem līdzekļiem, kādi paredzēti.2
Pēdējos gados sabiedrībā vairāk un plašāk skaidrots par nolēmuma izpildes būtību, nozīmi un tiesu izpildītāja institūtu Latvijā. Tomēr joprojām sabiedrībā ir neskaidri jautājumi par nolēmumu izpildi un tiesu izpildītāja institūtu. Arī juristiem, kas ikdienā nestrādā ar nolēmumu izpildi, ir neskaidri jautājumi, ievērojot to, ka nolēmumu izpilde ir specifiska. Sniedzot konsultācijas klientiem vai pieņemot kādu nolēmumu, ikvienam juristam ir jābūt skaidram priekšstatam un zināšanām ne tikai par tiesvedības procesu, bet arī par nolēmuma izpildes procesu un tā īpatnībām. Pārzinot nolēmumu izpildes procesu un tā nianses, jurists klientam sniegs kvalitatīvu juridisko palīdzību, nodrošinot, ka nolēmums tiks veiksmīgi realizēts dzīvē.
Šī tematiskā "Jurista Vārda" izdevuma, kas veltīts nolēmumu izpildei, mērķis ir kaut nedaudz iezīmēt šobrīd aktuālos jautājumus un problemātiku saistībā ar nolēmumu izpildi un tiesu izpildītāja institūtu Latvijā. Numura autori ir ne tikai zvērināti tiesu izpildītāji un viņu palīgi, bet arī juristi, kas ikdienā nestrādā ar nolēmumu izpildi. Zvērināti tiesu izpildītāji un viņu palīgi, ikdienā strādājot ar šiem jautājumiem, var analizēt savā praksē esošās situācijas un problemātiku. Savukārt pārējie juristi uz izpildes jautājumiem skatās no sava darba specifikas skatupunkta. Tomēr šī numura autori ir nonākuši pie kopīga secinājuma, ka ir izdarīts milzīgs darbs, lai Latvijā būtu kvalitatīva nolēmumu izpilde, tajā pašā laikā turpinot šī regulējuma pilnveidošanu. Tas stiprina un stiprinās tiesisku valsti, ievērojot to, ka tiesiska valsts ir jāveido mums pašiem.
Ņemot vērā izdevuma tematisko tvērumu, šim žurnālam izvēlētā vāka ilustrācija nav nejauša – uz tā attēlots Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģiju simbolizējošs elements – grifs, ko 2006. gadā izveidojis mākslinieks Laimonis Šēnbergs un kas ir kļuvis par šī tiesu sistēmai ļoti nozīmīgā institūta simbolu.
1. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2004. gada 22. jūnija spriedums lietā "Pini and Others v. Romania", pieteikums Nr.78028/01 un 1978030/01, 174.–189. punkts.
2. Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2021. gada 27. maija lēmums lietā Nr. SKC-693/2021. Pieejams: https://www.at.gov.lv/lv/tiesu-prakse/judikaturas-nolemumu-arhivs/civillietu-departaments/klasifikators-pec-lietu-kategorijam/civilprocesa-likums/e-dala-tiesas-spriedumu-izpilde-538-635pants/trispadsmita-sadala-tiesas-spriedumu-izpildes-visparigie-noteikumi-538-569pants/68nodala-tiesu-izpilditaja-statuss-548-552pants
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.