26. Jūlijs 2022 /NR. 30 (1244)
Skaidrojumi. Viedokļi
Nolēmumu izpildes par parāda piedziņu efektivitāte, līdzsvarojot pušu intereses
Mg. iur.
Matīss Malojlo
Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridiskais padomnieks 

Nolēmumu izpildes procesā, līdzīgi kā daudzos citos lietu kategoriju procesos, piedalās un savstarpēji mijiedarbojas divas puses. Nolēmumu izpildē tas ir piedzinējs un parādnieks, kur zvērināts tiesu izpildītājs starp abām pusēm ieņem tādu kā starpnieka pozīciju. Lai nolēmums tiktu izpildīts efektīvi, ir nepieciešams aktīvi līdzdarboties gan no piedzinēja puses, gan arī no tiesu izpildītāja kā valsts varas nesēja puses. Vienlaikus nedrīkst aizmirst arī par parādnieka nozīmīgo lomu nolēmuma efektīvā izpildē, kā arī par nepieciešamību līdzsvarot piedzinēja tiesības uz prasījuma apmierinājumu un parādnieka interešu ievērošanu.

Efektīvas nolēmumu izpildes procesuālie aspekti

Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Sa­tversme) 92. pantam ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Lai gan minētajā pantā tas nav tieši atrunāts, tomēr taisnīgas tiesas jēdziens ietver arī tiesības prasīt, lai valsts nodrošina efektīvu tiesas sprieduma izpildi. Pretējā gadījumā visas pārējās taisnīgas tiesas garantijas ir bezjēdzīgas, ja persona, kas tiesā "panākusi taisnību", nevar to īstenot praksē.1

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) savā judikatūrā ir norādījusi, ka Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta 1. punktā ietvertās "tiesības uz tiesu" garantijas ir izpildītas, ja pieteikuma iesniedzējam ir atļauts vērsties pie tiesu izpildītāja, lai panāktu sprieduma izpildi, un kur turpmāka nespēja izpildīt spriedumu nav notikusi valsts iestāžu nolaidības vai bezdarbības dēļ.2

Civilprocesa likumā (turpmāk – CPL) ietvertā nolēmumu izpildes sistēma ir veidota tā, lai nolēmumu izpildi varētu veikt daudzpusīgi, piemērojot dažādus piespiedu izpildes līdzekļus (CPL 557. pants). Tieši parādniekam ir pienākums aktīvi līdzdarboties un informēt par savu materiālo stāvokli, kas neizpildes gadījumā var rezultēties ar sankciju (CPL 552. pants), un, kamēr izpildu lieta atrodas pie tiesu izpildītāja, tikmēr piedziņa ir iespējama un parāda piedziņai nav noilguma (CPL 547. pants).

Saskaņā ar CPL 570. panta pirmo daļu piedziņu vērš uz fiziskās personas mantu, arī uz šīs personas daļu kopīpašumā un laulāto kopmantā, kā arī likumā noteiktajos gadījumos – uz laulāto mantas kopību. Vienlaikus atbilstoši CPL 570. panta otrajai daļai piedziņa uz parādnieka mantu netiek vērsta, ja parādnieks strādā vai saņem pensiju vai stipendiju un piedziņas apmērs nepārsniedz to mēneša ienākumu daļu, uz kuru pēc likuma var vērst piedziņu.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties