30. Augusts 2022 /NR. 35 (1249)
Tiesību prakses komentāri
Komentārs par Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2021-18-01
3
Mg. iur.
Paulis Iļjenkovs
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants 

Satversmes tiesā tika ierosinātas divas lietas par Krimināllikuma 70.11 panta ceturtās daļas un Kriminālprocesa likuma 358. panta pirmās daļas (turpmāk – apstrīdētās normas) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. panta pirmajam teikumam un 105. pantam. Apstrīdētās normas regulē noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju.

2022. gada 23. maijā Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2021-18-01, atzīstot apstrīdētās normas par atbilstošām Satversmes 91. panta pirmajam teikumam. Lietas pārējā daļā Satversmes tiesa tiesvedību izbeidza.1 Minētajā lietā autors sniedza savu viedokli kā pieaicinātā persona.

Pieteikumus Satversmes tiesā iesniedza likvidējamā akciju sabiedrība "Trasta Komercbanka" (turpmāk – Banka) un Bankas kreditors – Apvienotajā Karalistē reģistrēts komersants. Abas lietas tika apvienotas.

 

Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija – nekavējoties

Pēc tam, kad Banka tika atzīta par maksātnespējīgu, ar tiesas lēmumiem kriminālprocesā konkrētu Bankas klientu finanšu līdzekļi, kas bija noguldīti šo klientu kontos Bankā, tika atzīti par noziedzīgi iegūtu mantu.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Normunds Šlitke
30. Augusts 2022 / 16:19
24
ATBILDĒT
Pretēji LU doktorantam P.Iļjenkovam, uzskatu, ka tas ir pirmšķietami klaji nelikumīgs Satversmes tiesas nolēmums, kam, visticamāk, būs ilgtermiņa sekas uz Latvijas tiesību (un finanšu) sistēmu. Līdzīgi kā ASV Augstākās tiesas spriedumam t.s. abortu lietā.
Dīvaina, neizprotama un ar veselo saprātu neizskaidrojama ir Satversmes tiesas tiesnešu rīcība, izvēloties pieaicinātās personas lietā, kas rada nopietnas bažas jeb aizdomas par manipulāciju ar pierādījumiem lietā jeb liecinieku piemeklēšanu "vajadzīgā" nolēmuma pamatošanai. Faktiski tas ir skaidrs signāls ārvalstu investoriem - Latvija nav vieta, kurā tiek cienītas īpašuma tiesības un respektētas investīcijas un starptautiskie līgumi par to aizsardzību. To tiesas sēdē netieši norādīja arī pats P.Iļjenkovs...

Noziedzīgi iegūta nauda ir jāizņem no civiltiesiskās apgrozības, bet ne ar tādām metodēm, tostarp, paziņojot, ka pat valsts iestādē strādājoša skolotāja, prokurora vai tiesneša atmaksātais kredīts par dzīvokli ir noziedzīgi iegūti līdzekļi, ja reiz kredīts šim aizņēmējam savulaik bija izsniegts no bankā pirms tam ieplūdušajiem (noguldītajiem vai ieskaitītajiem) noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem...

Kādi bija argumenti Satversmes tiesai pieaicinot lietā Pauli Iļjenkovu? Kurš to ieteica, kuri tiesneši par to balsoja? Visticamāk nekad neuzzināsim.

No ST sēdes stenogrammas: "Mans vārds ir Pauls Iļjenkovs, vēlos pieminēt, ka strādāju Finanšu izlūkošanas dienestā un esmu tā Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītāja vietnieks. Tomēr šodien savu viedokli es paudīšu nevis kā Finanšu izlūkošanas dienesta pārstāvis, bet gan kā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants...Tātad nozagtu un ar asinīm aptraipītu simts eiro banknoti es iemaksāju bankomātā un līdzekļi tiek debetēti manā bankas kontā. Pretēji tam, kas izskanēja šajā tiesas procesā, tā neapstrīdami jau ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un šajā gadījumā pat diezgan burtiski naudas atmazgāšana.
[..] Ja es noguldu bankā vienu tūkstoti eiro, šis tūkstotis pieder bankai, savukārt man ir prasījuma tiesības pret banku tūkstoš eiro apmērā. Kā jau tika vairākkārt uzsvērts tiesas procesā, veidojas pilnīgs līdzsvars jeb balanss starp mana noguldījuma summu un mana prasījuma apmēru pret banku. Proti, mans noguldījums bankā un no tā izrietošais prasījums... viņi ir nesaraujami saistīti, tiem ir vienāda vērtība."

Vai patiešām prasījuma tiesību pret komercabanku kā kustamas mantas vērtība vienmēr ir vienāda ar naudas jeb prasījuma tiesību pret ECB vērtību? Vai P.Iļjenkova kungam ir kāda kvalifikācija kustamas mantas, kas ir prasījuma tiesības, vērtēšanā? Protams, ka šis vērtības atšķiras, bankas likvidācijas vai maksātnespējas gadījumā pat ievērojami!

Tas jau ir vēl nepieņemamāk, nekā lietā Nr. 2017-17-01, kur biologs un jurists Edvards Kušners izteicās par mikroekonomikas jautājumiem cenu teoriju kā Latvijas Bankas pārstāvis, tā diskreditējot ne tikai sevi un Latvijas banku, bet arī Latvijas Republiku un tās Satversmes tiesu!
Paulis Iļjenkovs > Normunds Šlitke
31. Augusts 2022 / 22:58
1
ATBILDĒT
Komentārā nemanīju juridiski pamatotus argumentus, kādēļ nepiekrītat šim Satversmes tiesas spriedumam. Izlasīju vienīgi aizskarošus pārmetumus Satversmes tiesai un man.

Neesmu teicis vai netieši norādījis neko no Jūsu rakstītā par to, ka “Latvija nav vieta, kurā tiek cienītas īpašuma tiesības un respektētas investīcijas un starptautiskie līgumi par to aizsardzību.” Patiesībā uzskatu tieši pretēji. Kā jau minēju rakstā, uzskatu, ka šis spriedums ir svarīgs tiesiskuma veicināšanā. Savukārt tiesiskums ir faktors, kas veicina ārvalstu investoru piesaisti. Turklāt savā komentārā Jūs neatsaucaties uz konkrētu ārvalstu investoru vai tos apvienojošu organizāciju, lai pamatotu šādu apgalvojumu, kas liek apšaubīt tā patiesumu.

Attiecībā uz priekšpēdējā rindkopā minēto šķiet, ka būsiet kaut ko pārpratis. Aicinu iepazīties ar Satversmes tiesas sprieduma 27. punktu, kas, cita starpā, atsaucoties uz vairāku pieaicināto personu viedokļiem, sniedz izsmeļošu Satversmes tiesas vērtējumu par šo jautājumu.

Jūsu pārmetumus Satversmes tiesai, apšaubot tiesnešu objektivitāti pieaicināto personu izvēlē, uzskatu par aizskarošiem un nepamatotiem. Izņemot mani, lietā viedokli sniedza vēl 17 citas pieaicinātās personas. Pieaicināto personu viedokļi dažādos jautājumos bija ļoti atšķirīgi.

Visbeidzot, uzskatu, ka arī manas kvalifikācijas apšaubīšana no Jūsu puses ir nevietā. Turklāt jau no Jūsu komentāra ir acīmredzami, ka Jums nav pietiekamas informācijas, lai spriestu par manu kvalifikāciju vai pieredzi.

Ņemot vērā minēto, šīs diskusijas turpināšanai neredzu pievienoto vērtību.
Normunds Šlitke > Paulis Iļjenkovs
1. Septembris 2022 / 12:24
7
ATBILDĒT
Paldies par komentāru!
Uzskatu, ka paskaidrojumus Satversmes tiesā ir jāsniedz attiecīgās nozares atzītam profesionālim, kam ir gan kompetence, gan arī pieredze attiecīgajā jomā un jautājumā. Tā, piemēram, jautājumā par psihiskām slimībām - psihiatram, psihoterapeitam vai psihologam, jautājumā par mākslas vērtībām - attiecīgās nozares profesionālim, par izglītību - skolotājam, pedagogam vai šīs nozares zinātniekam vai pētniekam. Tāpat uzskatu, ka ST pieaicināto personu izvēlei ir jābūt tādai, lai novērotājam no malas nerastos par to šaubu.
Jo vairāk, tiesas pieaicināto nozares profesionālu iztaujāšanai būtu jāsāk ar viņu pieredzes un kompetences noskaidrošanu.
Šajā gadījumā ir jo sliktāk, ja Satversmes tiesa uzaicināja personas, kuru statuss ir divdomīgs, kā piemēram, attiecībā uz Jums - sava amata dēļ Jūs neesat neitrāls jeb objektīvs izskatāmajā lietā.

Nav iespējams juridiski pamatot nejuridisku kategoriju. Tā, piemēram, ja jurists vai Latvijas Bankas pārstāvis sniegs ST paskaidrojumus par pedagoģiju, mākslu, medicīnu, cenām un vērtību, nepastāv juridiski pretargumenti šādiem paskaidrojumiem.

Vai Jūs pats zināt un varat publiski skaidrot kāpēc tieši Jūs tikāt uzaicināts sniegt paskaidrojumus ST? Un kāpēc sniedzāt savu vērtējumu attiecībā uz prasījumā tiesību vērtībām, skaidrojot, ka prasījuma tiesības pret komercbanku, tostarp, maksātnespējīgu ir vienādi vērtas ar šo tiesību nominālvērtību jeb prasījuma tiesībām pret ECB?

Sava viedokļa pamatošanai sagatavošu plašāku analīzi atsevišķā rakstā, tosatrp, JV.
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties