Komisijas PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai (Komisija) starpziņojums sagatavots ar mērķi Ministru kabinetam sniegt pārskatu par Komisijas paveikto darbu kopš 2005. gada, kā arī par līdz 2022. gada beigām pabeidzamajiem darbiem, lai 2023. gadā Ministru kabinetā iesniegtu informatīvo ziņojumu par Komisijas darba rezultātiem laika periodā no 2005. līdz 2022. gadam (Komisijas ziņojums). Komisijas darba mērķis ir noteikts Saeimas 2005. gada 12. maija deklarācijā "Deklarācija par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu" (Saeimas Deklarācija), kurā Ministru kabinetam uzdots izveidot šo Komisiju.

Komisija darbs sākts 2005. gada 5. augustā. Saskaņā ar iesniegto pieprasījumu 2006. gadā darbam tika nodrošināts 134 000 LVL liels finansējums, bet 2007. un 2008. gadā – 200 000 LVL liels finansējums gadā. Taču 2009. gadā finanšu krīzes ietekmē darbs tika apturēts uz nenoteiktu laiku.

Lai iesāktais darbs un ieguldītie valsts līdzekļi neietu zudumā, daļa no Komisijas locekļiem un tās darbā iesaistītajiem zinātniekiem nodibināja biedrību "Latvijas Okupācijas izpētes biedrība" (sabiedriskā labuma organizācija) (LOIB). Biedrība sāka aktīvu darbu: noorganizēja divas nacionālā līmeņa un trīs starptautiskas konferences Rīgā un Briselē, izdeva divos metienos un prezentēja grāmatu "Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā" un vairākas citas grāmatas, noorganizēja ~15 pasākumus un seminārus Saeimā, Eiropas Savienības mājā Rīgā u.c., notika starptautiska sadarbība ar ~10 valstīm u.tml. Pateicoties LOIB aktīvai darbībai, 2013. gadā Komisija varēja atsākt darbu sākotnēji ar 10 000 LVL finansējumu.

Komisijas darbs notiek sešos galvenajos virzienos: 1) okupācijas rezultātā Latvijas valstij radītie demogrāfiskie zaudējumi; 2) Latvijas tautsaimniecībai nodarītie zaudējumi; 3) finansiālie zaudējumi 4) militāri rūpnieciskā kompleksa radītie zaudējumi; 5) Latvijas videi nodarītie zaudējumi; 6) juridiskā pamatojuma izstrāde.

Kopš 2015. gada darbs norit saskaņā ar 2015. gada 5. novembrī Baltijas valstu tieslietu ministru kopīgajā deklarācijā noteikto kopīgo darbu "zinātniski pamatoti veikt zaudējumu aprēķinus", saskaņojot aprēķinu metodoloģijas, panākt "Baltijas valstu okupācijas pienācīgu izvērtēšanu starptautiskajā līmenī".

2022. gadā paredzēts sagatavot Komisijas 14 gadus ilgā darba apkopojumu, aptverot vairāk nekā 70 izstrādātos pētījumus par PSRS okupācijas laikā Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarītajiem zaudējumiem, kā arī apkopojot 62 veiktās ekspertīzes par šiem pētījumiem, lai 2023. gadā Ministri kabinetā iesniegtu Komisijas ziņojumu. Kopumā tas sastāda > 8000 lapaspušu apjomu.

Saskaņā ar Saeimas Deklarācijā noteikto Komisijai darbs būs jāturpina pie okupācijas režīma upuru skaita precizēšanas, jāapkopo informācija par masu kapu vietām, jāstrādā pie represiju rezultātā Latvijas iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu apzināšanas, kā arī pie juridiski un ekonomiski pamatotas prasības sagatavošanas iesniegšanai starptautiskajām tiesību institūcijām.

Ievērojot Saeimas Deklarācijā ietverto uzdevumu – joprojām uzturēt prasības pret Krievijas Federāciju par okupācijas rezultātā Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu – Latvijai kopā ar pārējām Baltijas valstīm nepieciešams apzināt starptautiskajā judikatūrā pastāvošo praksi, lai varētu sagatavot okupācijas zaudējumu atlīdzības prasījumu pret PSRS tiesību un saistību pārņēmēju Krieviju. Tāpēc bija jāapzina Latvijas zaudējumu aprēķināšanas tehnika, lai tā saskanētu ar starptautisko institūciju prasībām un lai tādējādi vērstu starptautisko organizāciju uzmanību uz Latvijas kompensācijas prasību. Svarīgākais aspekts ir tas, ka šī prasība ir jāuztur. Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām pasīva rīcība jeb prasības neuzturēšana var nozīmēt arī prasības atsaukšanu un atteikšanos no savām tiesībām.

No 2016. līdz 2021. gadam Komisijas uzdevumā ir izstrādāti šādi pētījumi: 1) Analītisks pārskats par Latvijas prasījuma tiesību īstenošanas iespējām starptautiskajās tiesību institūcijās (M. Lejnieks, 2016); 2) Citu valstu pieredze prasījumu tiesību īstenošanā starptautisko tiesību institūcijās (I. Miļūna, 2017); 3) Latvijas prasības noformēšana par konkrētiem zaudējumiem pret Krievijas Federāciju starptautiskajām justīcijas institūcijām (I. Miļūna, 2018); 4) Starptautisko organizāciju ANO, Eiropas Savienības, Eiropas Padomes, EDSO pieredzes apkopojums prasības noformēšanai saskaņā ar starptautisko organizāciju izdotajiem dokumentiem (I. Miļūna, 2020); 5) Latvijas okupācijas zaudējumu atlīdzības prasības uzturēšana starptautiskajā arēnā (I. Miļūna, 2021).

Šo pētījumu rezultātā kopā ar Igauniju un Lietuvu ir apzināta starptautiskajā judikatūrā pastāvošā prakse, lai varētu sagatavot PSRS okupācijas radīto zaudējumu atlīdzības prasījumu pret Krieviju kā PSRS tiesību un saistību pārņēmēju. Ir veikta analīze par Latvijas prasījuma tiesību īstenošanas iespējām starptautiskajās tiesību institūcijās. Ir apzinātas zaudējumu aprēķināšanas metodoloģijas Latvijas zaudējumu atlīdzības prasības noformēšanai pret Krieviju saskaņā ar starptautiskajiem standartiem:

• noskaidroti Latvijas argumenti zaudējumu atlīdzības prasības uzturēšanā starptautiskajās organizācijās, divpusējās attiecībās un citos formātos;
• salīdzināta Latvijas zaudējumu atlīdzības prasības uzturēšana ar līdzīgām citu valstu kompensācijas prasībām;
• izstrādāti priekšlikumi par turpmāko rīcību Latvijas zaudējumu atlīdzības prasības īstenošanā.

Minētie pētījumi tika nodoti Tieslietu ministrijas ekspertiem apsvērumu attiecībā uz zaudējumu prasības juridisko pamatojumu un priekšlikumu turpmākajai rīcībai sagatavošanai.

2022. gadā notiek darbs pie juridiskās informācijas apkopošanas, lai nostiprinātu Latvijas prasības pamatu, apskatot Latvijas praksi starptautiskajās organizācijās, divpusējās attiecībās un citos formātos, salīdzinot to ar līdzīgām citu valstu kompensācijas prasībām. Nepastāvot vispārējai saistībai, tiks apzinātas Latvijas un Krievijas domstarpības ar juridiski saistoša līdzekļa palīdzību, noskaidrojot iespējamo domstarpību risināšanas iespēju pastāvēšanu, kuras izrietētu no divpusējiem vai daudzpusējiem Latvijai un Krievijai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem, kā pirms Otrā pasaules kara noslēgtajiem, tā arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas slēgtajiem. Tiks izvērtēta starptautisko nolīgumu intertemporālās piemērošanas iespējamība valsts atbildības kontekstā. [..]