Lai noteiktu zvērinātu advokātu biroja tiesisko statusu un precizētu advokātu kvalifikācijas prasības, Saeima pirms pusotra gada pieņēma grozījumus Latvijas Republikas Advokatūras likumā.

Pirms likuma grozījumiem advokātu biroja tiesiskais statuss bija regulēts vispārīgi un pastāvēja atšķirīga interpretācija par advokātu biroju pielīdzināšanu juridiskai personai, kā arī atzīšanu par tiesību subjektu. Grozījumi likumā noteica, ka advokātu biroju varēs veidot kā personālsabiedrību vai sabiedrību ar ierobežotu atbildību, to reģistrējot komercreģistrā.

Pirms pusotra gada "Jurista Vārds" rīkoja vairāku zvērinātu advokātu biroju aptauju saistībā ar grozījumiem Advokatūras likumā. Starp jautājumiem bija: kādu tiesisko statusu advokātu birojs izvēlēsies – sabiedrību ar ierobežotu atbildību vai personālsabiedrību?

Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen" tolaik sniedza atbildi, ka līdz šim birojs ir civiltiesiska līgumsabiedrība, kurā advokāti ir apvienojušies uz līguma pamata. Līdzšinējais statuss birojam nebija sagādājis īpašas grūtības praksē. Bet juridiski nenoregulētais jautājums, vai birojam piemīt juridiskas personas statuss, neveicina tiesisko noteiktību un teorētiski paver iespējas nelabvēlīgai tiesību normu interpretācijai. Tāpēc grozījumi Advokatūras likumā, "Sorainen" ieskatā, bija atbalstāmi, jo tie nodrošinātu tiesisko noteiktību un ļautu drošāk plānot biroja darbību. Šobrīd šis birojs ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību.

Zvērinātu advokātu birojs "Vilgerts" aptaujā skaidroja, ka birojam arī iepriekš, pirms likuma grozījumiem, nebija radušās problēmas ar statusu, tomēr grozījumi Advokatūras likumā ieviesīšot lielāku tiesisko noteiktību. Birojs tolaik jau plānoja un kā viens no pirmajiem pēc grozījumiem likumā reģistrēja sabiedrību ar ierobežotu atbildību, jo šāda forma, biroja ieskatā, sniedz lielāku tiesisko noteiktību vairākos būtiskos jautājumos.

Zvērinātu advokātu birojs "Rasa, Ešenvalds un Radziņš" (tagad pēc reģistrācijas biroja nosaukums ir "RER Lextal") aptaujā atzina, ka iepriekš advokātu biroja statuss tomēr radīja neskaidrības vairākos aspektos. Ņemot vērā, ka birojs nav juridiska persona un šāda statusa subjekts nav regulēts nodokļu normatīvajos aktos, biroja grāmatvedības kārtošana ir bijusi komplicēta un faktiski piesaistīta advokātu biroja partneru kā pašnodarbinātu personu grāmatvedības uzskaitei, liedzot piemērot uzņēmējdarbībā pieejamos risinājumus saimnieciskās darbības efektivitātes paaugstināšanā, piemēram, iespēju nepiemērot ar ienākumu saistītos nodokļus reinvestētajai peļņai. Tagad zināms, ka birojs "RER Lextal" kā savu darbības formu ir izvēlējies sabiedrību ar ierobežotu atbildību.

Pēc Uzņēmuma reģistra sniegtajiem datiem, no 165 zvērinātu advokātu birojiem šobrīd 155 biroji kā tiesisko statusu ir izvēlējušies sabiedrību ar ierobežotu atbildību, bet desmit biroji – personālsabiedrību. Gan "Jurista Vārda" savulaik aptaujātie advokātu biroji, gan lielākā daļa viņu kolēģu tātad ir "nobalsojuši" par SIA kā piemērotāko sava darba organizācijas formu.