Atskatoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk – Birojs) 20 prakses gadiem likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" piemērošanā, secināms, ka tā sakarā praksē ir ļoti daudz dažādu kāzusu. Šajā rakstā minēti piemēri par interešu konflikta izpausmēm, kuru juridiski korekto kvalifikāciju un pierādījumu attiecināšanu uz konkrēto situāciju apstiprina spēkā stājušies lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma sadaļā par kompetenci korupcijas novēršanas jomā ir iekļautas 16 funkcijas. Viena no tām ir kontrolēt likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk – Interešu konflikta novēršanas likums) izpildi. No likuma nosaukuma vien, kā arī uzkrātās pieredzes noprotams, ka nenoliedzami "skaļākais" un publiski pamanāmākais pārkāpums ir interešu konflikts. Taču vispusības pēc jāatzīmē, ka tas ir tikai viens no Interešu konflikta novēršanas likuma vērtējamiem jautājumiem.
Interešu konflikta izpausmes (daudzējādība)
Interešu konflikta novēršanas likuma 1. panta 5. punkts definē, kas ir interešu konflikts. Tā ir situācija, kurā valsts amatpersonai, realizējot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāveic amata darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.
Būtiski, ka Interešu konflikta novēršanas likumā jēdziens "radinieks" ir šaurāks nekā Civillikuma regulējumā. Interešu konflikta novēršanas likums ir sašaurinājis radinieku loku, izslēdzot svainībā esošās personas, kā arī pakāpju ziņā netiecoties tālāk par vecvecākiem un mazbērniem.
Interešu konflikta novēršanas likums aizliedz valsts amatpersonai veikt amata pienākumus, ja šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti. Birojs likuma aizlieguma piemērošanā kā kvalificējošo kritēriju interešu konflikta situācijai vērtē, vai ir "atrodama" personiskā vai mantiskā ieinteresētība. Interešu konflikta situācija ir konstatēta ne tikai gadījumos, kad valsts amatpersona tieši veic ar amata pienākumiem saistītas darbības, bet arī gadījumos, kad pastāv varbūtība likumā uzskaitīto personu interešu ietekmēšanai.
Interešu konflikta pamatā var būt arī cilvēku draudzīgas vai naidīgas savstarpējās attiecības, ja ir pierādījumi, ka tieši šis fakts ir ietekmējis lēmuma pieņemšanu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.