18. Oktobris 2022 /NR. 42 (1256)
Skaidrojumi. Viedokļi
Briseles IIter regula – jauns starptautisko privāttiesību instruments ģimenes tiesību jomā
1
Maija Laure
Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Starptautisko un procesuālo tiesību nodaļas juriste 

2019. gada 25. jūnijā Eiropas Savienības Padome pieņēma Regulu (ES) 2019/1111 par jurisdikciju, lēmumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par bērnu starptautisko nolaupīšanu1 (turpmāk – Briseles IIter regula). Briseles IIter regula (dēvēta arī par Briseles IIb regulu) ir piemērojama no 2022. gada 1. augusta. Vienlaikus, ievērojot Briseles IIter regulas pārejas noteikumus,2 tā atceļ minētajā darbības jomā līdz šim piemēroto Regulu (EK) Nr. 2201/20033 (turpmāk – Briseles IIbis regula).

Šī raksta mērķis ir vērst uzmanību uz būtiskākajām izmaiņām, ko ievieš Briseles IIter regula iepretim Briseles IIbis regulā paredzētajam un praksē identificētajām problēmām. Šajā rakstā autore pamatā pievēršas tiem jautājumiem, kuriem ir nozīme tiesvedībā, kā arī nolēmumu atzīšanas un izpildes kontekstā. Tiesu un iestāžu sadarbības jautājumus autore šajā rakstā neanalizē. Tomēr svarīgi uzsvērt, ka arī sadarbības kontekstā ir veikti vairāki būtiski uzlabojumi, kurus būtu vērtīgi apzināt īpaši jau praktiķiem.

Lai nodrošinātu atbilstošu Briseles IIter regulas piemērošanu, ir izstrādāti grozījumi Civilprocesa likumā (turpmāk – CPL),4 Notariāta likumā5 un Civilstāvokļu aktu reģistrācijas likumā.6 Detalizēts minēto grozījumu pamatojums ir atrodams attiecīgo likumprojektu izstrādes dokumentos.7

 

Briseles IIbis regulas pārstrādāšanas nepieciešamība un tvērums

Sekojot Briseles IIbis regulā ietvertajam pienākumam reizi piecos gados, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, ziņot par regulas piemērošanu,8 Eiropas Komisija (turpmāk – EK) 2014. gada 15. aprīlī nāca klajā ar attiecīgu ziņojumu.9 Lai gan EK ir uzsvērusi, ka Briseles IIbis regula ir devusi būtisku pozitīvu pienesumu iedzīvotājiem, kas iesaistīti pārrobežu strīdos par laulības šķiršanu un vecāku atbildību, atvieglojot šādu strīdu izšķiršanu, kā arī veicinājusi dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos un sadarbību, vienlaikus ziņojumā ir norādīts arī uz vairākiem aspektiem, kas būtu jāuzlabo.

Briseles IIbis regula savulaik bija pirmais ES instruments, kas atcēla nolēmumu izpildāmības pasludināšanas procedūru (exequatur) civillietās, tomēr ar zināmu piesardzību, proti, attiecībā tikai uz konkrētiem lēmumiem. Turpmākajos gados ES likumdevējs šo principu ir turpinājis un attīstījis vēl plašāk uzturlīdzekļu lietās, civillietās un komerclietās, kā arī mantošanas lietās. Jāatzīst, ka pilnīga exequatur atcelšana apvienojumā ar pienācīgām tiesību aizsardzības garantijām pēdējos gados sevi ir pierādījusi kā darboties spējīgu un efektīvu mehānismu, kas veicina nolēmumu pārrobežu brīvu apriti un aiztaupa finanšu, laika un citus resursus gan iedzīvotajiem, gan tiesu sistēmai.

Vērtējot tā sauktās starptautiskās bērnu nolaupīšanas lietas,10 EK ziņojumā secināts, ka dalībvalstis dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr iekļaujas termiņos un spēj nodrošināt tūlītēju bērna atpakaļatdošanu.

Bērna uzklausīšanas kontekstā EK norādījusi, ka šī procesuālā garantija dalībvalstīs tiek piemērota atšķirīgi un tas nereti ir novedis pie nolēmuma atzīšanas atteikuma.

Savukārt, kas attiecas uz nolēmumu praktisko izpildi, secināts, ka nelabvēlīgu ietekmi uz lēmumu izpildi rada tas, ka nacionālie tiesību akti izpildes jomā atšķiras. Saskaroties ar praktiskiem un juridiskiem šķēršļiem izpildes procesā, atsevišķi nolēmumi tā arī nekad nav tikuši izpildīti.

Tāpat ziņojumā atzīts, ka atsevišķas Briseles IIbis regulā ietvertās normas praksē ir izrādījušās neskaidras un Eiropas Savienības Tiesai (turpmāk – EST) vairākkārt nācies sniegt atbildes uz prejudiciālajiem jautājumiem, attīstot plašu un būtiskām atziņām piesātinātu tiesu praksi.

Lai risinātu iepriekš minētos un arī citus identificētos aspektus, EK 2016. gada 30. jūnijā nāca klajā ar priekšlikumu Padomes Regulai par jurisdikciju, lēmumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par bērnu starptautisko nolaupīšanu.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Maija Laure
20. Oktobris 2022 / 17:34
0
ATBILDĒT
Nesen starp Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla publikācijām parādījusies arī Briseles IIter regulas piemērošanas praktiskā rokasgrāmata (Practice Guide for the application of the Brussels IIb Regulation). Pagaidām vēl tikai angļu valodā, bet sagaidāms, ka arī tulkojums sekos. Rokasgrāmata pieejama šeit https://e-justice.europa.eu/287/EN/ejn_s_publications?init=true
Šeit tieša saite uz PDF failu - https://e-justice.europa.eu/fileDownload.do?id=8c82e19f-bb84-474d-adbc-d2b4ba4d8a16
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties