Jau kopš 2002. gada 1. janvāra, kad stājās spēkā Konkurences likums,² spēkā ir arī minētā likuma 15. pantā noteiktie tirgus dalībnieku apvienošanās noteikumi. Minētā panta pirmajā daļā ir izsmeļoši uzskaitīti darījumi, kuri Konkurences likuma izpratnē ir uzskatāmi par apvienošanos:

1) divu vai vairāku neatkarīgu tirgus dalībnieku apvienošanās, lai kļūtu par vienu tirgus dalībnieku (saplūšana);

2) viena tirgus dalībnieka pievienošanās citam tirgus dalībniekam (pievienošanās);

3) tāds stāvoklis, kad viena vai vairākas fiziskās personas, kurām jau ir izšķiroša ietekme pār vienu vai vairākiem tirgus dalībniekiem, vai viens vai vairāki tirgus dalībnieki iegūst daļu vai visus cita tirgus dalībnieka vai citu tirgus dalībnieku aktīvus vai tiesības tos izmantot, vai tiešu vai netiešu izšķirošu ietekmi pār citu tirgus dalībnieku vai citiem tirgus dalībniekiem. Aktīvu vai to izmantošanas tiesību iegūšanu uzskata par apvienošanos, ja aktīvu vai to izmantošanas tiesību iegūšana palielina minēto aktīvu un tiesību ieguvēja tirgus daļu jebkurā konkrētajā tirgū;

4) tāds stāvoklis, kad divas vai vairākas fiziskās personas kopīgi vai viena fiziskā persona vienlaicīgi iegūst daļu vai visus divu vai vairāku tirgus dalībnieku aktīvus vai to izmantošanas tiesības, vai tiešu vai netiešu izšķirošu ietekmi pār diviem vai vairākiem tirgus dalībniekiem.

Ja, apvienojoties kādā no minētajiem veidiem, izpildās abi Konkurences likuma 15. panta otrajā daļā norādītie apgrozījuma kritēriji (apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 30 000 000 eiro un vismaz divu apvienošanās dalībnieku apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 1 500 000 eiro katram), apvienošanās darījuma īstenošanai ir nepieciešama Padomes atļauja. Saskaņā ar minētā panta trešajā daļā noteikto apvienošanās, kas īstenota bez paziņošanas Padomei, ir nelikumīga.

Kopš 2002. gada apvienošanās noteikumi ir tikuši grozīti, taču pienākums saņemt Padomes atļauju apvienošanās darījuma, kas atbilst kādam no Konkurences likuma 15. panta pirmajā daļā noteiktajiem apvienošanās veidiem, īstenošanai ir palicis nemainīgs. Šāda Padomei piešķirtā tirgus dalībnieku apvienošanās izvērtēšanas un saskaņošanas kompetence ļauj aizsargāt sabiedrības labklājību no konkurencei kaitīgām apvienošanām.³

Lai gan pirmšķietami Konkurences likuma 15. panta pirmajā daļā uzskaitītie apvienošanās veidi varētu tikt uzskatīti par skaidriem un saprotamiem, tomēr praksē jautājumi par atsevišķu kritēriju izpildīšanos un vērtējumu par to, vai ir pienākums paziņot Padomei par apvienošanos, ir radušies vairākkārt.

Piemēram, 2010. gada 14. janvārī Padome pieņēma lēmumu Nr. E02-2,⁴ kurā konstatēja, ka SIA "Ostas flote", neiesniedzot ziņojumu par apvienošanos, bija pārkāpusi Konkurences likuma 15. panta otro daļu. SIA "Ostas flote" minēto lēmumu pārsūdzēja tiesā, jo, tās ieskatā, tā minēto normu nebija pārkāpusi, jo tai nebija pienākuma sniegt Padomei ziņojumu par apvienošanos. Minētajā lietā Padome un SIA "Ostas flote" atšķirīgi vērtēja faktiskos apstākļus attiecībā uz personu/personām, kas īstenoja izšķirošu ietekmi ar apvienošanās dalībniekiem saistītajās sabiedrībās, kas savukārt ietekmēja apgrozījuma aprēķināšanas noteikumus un tā rezultātā konstatējumu, vai ir jāsniedz Padomei ziņojums par apvienošanos.