25. Oktobris 2022 /NR. 43/44 (1257/1258)
Skaidrojumi. Viedokļi
Nacionālās procesuālās autonomijas pieļaujamība
2
Bc. iur.
Maruta Kalpinova
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes maģistrante, jurista palīdze SIA "ZAB Rödl & Partner" 

Nacionālās procesuālās autonomijas princips – definīcija un ierobežojumi

Aplūkojot nacionālās procesuālās autonomijas ietvertā vārda "autonomija" gramatisko nozīmi, autore konstatēja, ka Oksfordas vārdnīca skaidro vārdu "autonomija" kā "spēju rīkoties un pieņemt lēmumus bez citu personu kontroles".1 Vārds "autonomija" (grieķu val. – αὐτονομῐ́ᾱ) cēlies no grieķu valodas vārda αὐτόνομος, kas nozīmē "pakļauts tikai saviem likumiem, neatkarīgs, rīkojas pēc savas brīvas gribas".2 Tādējādi, autores ieskatā, rodas šaubas par jēdziena "nacionālā procesuālā autonomija" precizitāti, ņemot vērā, ka šim principam pastāv konkrēti Eiropas Savienības Tiesas praksē definēti ierobežojumi, ko nevarētu atzīt par pilnīgu vārda "autonomija" gramatisko nozīmi.

Nacionālās procesuālās autonomijas princips nav absolūts princips.3 Plašā Eiropas Savienības Tiesas praksē4 atspoguļots procesuālās autonomijas princips, kas nosaka, ka gadījumos, kad strikta regulējuma nav, kā tas arī, gramatiski skatoties, ir procesuālajos jautājumos nacionālajās konkurences tiesībās, šo aizpilda nacionālās procesuālās autonomijas princips, kas paredz, ka, ja nav Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma attiecīgajā jomā, procesuālie noteikumi prasību iesniegšanai, kas paredzēti, lai nodrošinātu to tiesību aizsardzību, kas attiecīgajām personām pienākas atbilstoši Eiropas Savienības tiesībām, ir katras dalībvalsts iekšējās tiesiskās kārtības jautājums, tomēr ar nosacījumu, ka tie nav nelabvēlīgāki par noteikumiem, kuros reglamentētas līdzīgas prasības valsts tiesībās (ekvivalences princips), un ka tie nepadara praktiski neiespējamu vai ārkārtīgi sarežģītu ar Savienības tiesisko kārtību piešķirto tiesību izmantošanu (efektivitātes princips). No šīs atziņas izriet, ka nacionālās procesuālās autonomijas princips ierobežots ar diviem Eiropas Savienības tiesībās zināmiem principiem – ekvivalences principu un efektivitātes principu.

Konkurences tiesībās Eiropas Savienības ietvaros pastāv potenciāla pretruna starp efektīvu Eiropas Savienības tiesību piemērošanu un aizsardzību, kas ir spēcīgs virzītājspēks stabilai Eiropas Savienības tiesību aktu īstenošanai, un nacionālās procesuālās autonomijas principu.5

Tiesību zinātnieku vidū pastāv arī uzskats, ka nacionālās procesuālās autonomijas princips praksē nepastāv.6 Autorei nerodas šaubas par nacionālās procesuālās autonomijas principa eksistenci kā tādu, un maģistra darba ietvaros tika noskaidrots arī cits tiesību zinātnieku viedoklis, kam autore piekrīt, proti, tas, ka vairāki autori uzskata terminu "nacionālā procesuālā autonomija" par neveiksmīgu.7 Pamatojot šo apgalvojumu, pastāv divi būtiski iemesli. Pirmkārt, nosacījumu izvirzīšana pati par sevi (efektivitātes un ekvivalences principi) pierāda, ka dalībvalstīm nav pilnīgas autonomijas pār savu noteikumu piemērošanu. Otrkārt, pats princips paredz un Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka nacionālā procesuālā autonomija var tikt īstenota, kad nepastāv jau esošs Eiropas Savienības noteikums. Eiropas Savienības tiesību noteikumi un regulējums, kas jau pastāv, būs pārāks par nacionālām tiesību normām, kad abi būs vienlīdzīgi piemērojami un pretrunā viens otram.

 

Latvijas konkurences tiesību saskaņotība ar Eiropas Savienības tiesībām

Augstākā tiesa ir atzinusi, ka pastāv būtībā analoģisks regulējums un likumdevēja atzīts mērķis harmonizēt Latvijas un Eiropas Savienības konkurences tiesību normas.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Redakcija
26. Oktobris 2022 / 11:14
1
ATBILDĒT
Godātie komentētāji!

Atbilstoši Portāla juristavards.lv lietošanas noteikumu 5.1. punktam portāla mērķis ir veicināt tiesiskas domas un prakses attīstību, kā arī atspoguļot Latvijas tiesību sistēmas izaugsmi, piedāvājot vietu lietpratēju domu apmaiņai par tiesību sistēmas aktuālajām problēmām un citām norisēm. Šādai domu apmaiņai kalpo arī portālā publicēto rakstu vai ziņu komentēšanas iespēja. Savukārt saskaņā ar minēto noteikumu 5.3. punktu portāla lietotāji, īstenojot tiesības uz vārda brīvību, savos rakstu un ziņu komentāros ievēro un respektē gan jebkuras citas personas tiesības un brīvības, gan arī tiesību avotos noteikto. Tas ietver gan tiesību normās paredzēto atbildību, gan arī no morāles normām izrietošo vispārpieņemto izpratni par pieklājīgu un korektu uzvedību.
Īsāk sakot, rakstu komentēšana ir iespēja diskutēt par rakstā pausto, turklāt cieņpilni un argumentēti, nevis iespēja izklaidēties veidā, kas kopumā nedod nekādu pienesumu diskusijai un pēc savas dabas ir destruktīvs un autoru aizskarošs.
Bērziņš
25. Oktobris 2022 / 19:27
23
ATBILDĒT
Lielisks raksts!
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties