Šis tematiskais izdevums nosacīti ir dalāms trīs saturiskās daļās. Pirmajā no tām sniegts ieskats atsevišķos konferences tematos, tos papildinot un pielāgojot publikācijas formātam. Vispirms lasītājiem sniegts Daigas Auziņas-Melalksnes un Baibas Strupišas atskats uz konferencē izskanējušajām atziņām kopumā, bet tam seko Baibas Lielkalnes raksts "Padome kā sabiedrības pārvaldes institūcija un tās funkcijas". Autore norāda, ka padomes loma ir definēta Komerclikumā un ir bijusi nemainīga kopš likuma pieņemšanas un spēkā stāšanās pirms 20 gadiem. Savā rakstā viņa aplūko padomes lomu dažādu pārvaldības sistēmu ietvaros, apraksta starptautisko praksi un padomes funkciju normatīvo regulējumu, kā arī sniedz ieskatu plānotajās izmaiņās Komerclikumā, kas piedāvā atkāpties no ierastajām vācu pārvaldības sistēmas tradīcijām un tuvoties skandināvu pārvaldības modelim.

Tam seko Evas Berlaus raksts, pievēršoties jautājumam par ilgtspējas izaicinājumiem komerctiesībās. Pēc viņas paustā, Eiropas Zaļais kurss arvien redzamāk ietekmē mūsu ikdienu, un, lai gan netrūkst diskusiju par to, vai un kuras Eiropas Savienības izvēles attiecībā uz Zaļo kursu ir nepieciešamas vai pareizas, ir pietiekami skaidrs, ka šajā brīdī Eiropas Savienības ceļš uz ilgtspēju ir nenovēršams un no tā atteikties vairs nav iespējams, tostarp Latvijā. Secīgi autore pievēršas arī jautājumam par Eiropas Zaļā kursa ietvaros jau pieņemtiem un vēl topošiem normatīviem aktiem, kas ilgtspēju vismaz atsevišķos aspektos padarīs aktuālu jebkuram uzņēmumam neatkarīgi no tā individuālās stratēģijas.

Savukārt pirmo tematisko sadaļu noslēdz Andra Grafa ieskats tēmā par dažādības principu īstenošanu uzņēmumos. Autors akcentē, ka šo principu ieviešana ir nozīmīga divu aspektu kontekstā: viens ir saistīts ar ieguvumiem uzņēmuma stratēģisko mērķu sasniegšanā, otrs ir dzimumu līdztiesības jautājums kontekstā ar valdes un padomes locekļu sastāvu.

Šim tematiskajam blokam seko vairāki raksti, kas saistīti ar aktuāliem Komerclikuma grozījumiem – gan tādiem, kas jau ir veikti un stājušies spēkā, gan tādiem, kuri ir izstrādes stadijā un sagaidāmi tuvākā vai tālākā termiņā. Proti, Māris Vainovskis un Justīne Ignatavičute rakstā "Dalībnieku un akcionāru sapulču efektivitāte – organizēšanas iespēju veidi un priekšnosacījumi" tēmas kontekstā izskaidro Komerclikumā ietvertās iespējas. Autori norāda, ka 2020. gada martā stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, kas pavēra jaunas iespējas kapitālsabiedrībām organizēt un noturēt dalībnieku un akcionāru sapulces attālināti, izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus, kā arī balsot pirms sapulces norises. Lai gan šie grozījumi tika paātrināti pieņemti Covid-19 pandēmijas sakarā, regulējuma ieviešana attālinātajām kapitālsabiedrību sapulcēm tika vērtēta arī iepriekš, un tas jau ir pierādījis savu veiksmīgumu praksē. Savukārt Toms Šulmanis ir pievērsies Komerclikuma grozījumiem par daļu kategorijām, kas paver jaunas iespējas darba devējiem un investoriem. Viņš skaidro, ka 2021. gada 12. janvārī stājās spēkā ilgi gaidītie grozījumi Komerclikumā, kas paredz iespēju sabiedrībām ar ierobežotu atbildību veidot dažādas kapitāla daļu kategorijas, un savā rakstā īsumā ieskicē gan šo grozījumu evolūciju, gan arī dod ieskatu par normatīvā regulējuma ietekmi ne tikai uz jaunuzņēmumu ekosistēmu, bet arī Latvijas investīciju klimatu kopumā.

Visbeidzot, tematisko izdevumu noslēdz sadaļa ar skatu nākotnē jeb ieskats vēl tikai plānotajās Komerclikuma izmaiņās. Tam savā rakstā pievēršas Aivars Lošmanis, iezīmējot trīs galvenās dividenžu tiesiskā regulējuma problēmas Komerclikumā un piedāvājot diskusijai šo problēmu iespējamos risinājumus. Savukārt tematisko izdevumu noslēdz Gita Daukste, izvēršot tēmu par ieplānotajām izmaiņām komercsabiedrību reorganizācijas kārtībā. Proti, 2022. gada 24. oktobrī starpinstitūciju saskaņošanai ir novirzīts Tieslietu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Komerclikumā" (22-TA-1288), ar ko izstrādāti grozījumi, lai līdz 2023. gada 31. janvārim ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra Direktīvā 2019/2121, ar ko groza Direktīvu 2017/1132 attiecībā uz pārrobežu reorganizāciju, apvienošanos un sadalīšanu, noteiktās prasības. G. Daukstes rakstā apskatītas būtiskākās iecerētā nacionālā un pārrobežu reorganizācijas procesa regulējuma izmaiņas.