Līdz ar Pārrobežu reorganizācijas direktīvas ieviešanu Komerclikumā turpmāk tiks regulēts ne tikai pārrobežu apvienošanas, bet arī pārrobežu sadalīšanas un pārrobežu pārveidošanas process. Taču būtiskas izmaiņas Komerclikuma regulējumā paredzētas arī nacionālajam reorganizācijas procesam. Tās galvenokārt ietver saīsinātus termiņus, vienkāršotas procedūras un abu reorganizācijas procesu – nacionālā un pārrobežu – vienādošanu, cik nu to ļauj katra procesa specifika. Tādā veidā plānots Komerclikuma regulējumu reorganizācijai padarīt mazāk smagnēju un vieglāk izprotamu.

Nacionālās reorganizācijas būtiskākās izmaiņas

Komercsabiedrību reorganizācijas process pašlaik spēkā esošajā Komerclikuma redakcijā ir paredzēts samērā ilgs, ja to salīdzina ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tas pats attiecināms arī uz pārveidošanu, kam vajadzētu būt visnotaļ ātram un ērtam procesam, jo komercsabiedrība pārveidojoties maina tikai tās veidu, saglabājot tiesību subjekta statusu. Tā kā komerciālās apgrozības paātrināšana un efektivitātes veicināšana ir viens no nozīmīgākajiem komerctiesību mērķiem,³ Komerclikuma C daļu "Komercsabiedrību reorganizācija" plānots izteikt jaunā redakcijā, lai reorganizācijas procesu padarītu pēc iespējas ātrāk un vieglāk īstenojamu. Tas gan nenozīmē, ka pilnībā mainīsies visa reorganizācijas procesa kārtība. Gluži pretēji – ar likumprojektu tiks saglabāts līdzšinējais nacionālās reorganizācijas norises regulējums, veicot konceptuālas izmaiņas tikai atsevišķos reorganizācijas aspektos. Mazākas izmaiņas ietvers atsevišķu normu apvienošanu vai vienkopus izdalīšanu regulējuma pārskatāmības nolūkos. Autore turpmāk rakstā izklāstīs būtiskākās izmaiņas, kas jāzina komersantiem par nacionālā reorganizācijas procesa regulējumu.

Saīsināti termiņi

Saskaņā ar līdzšinējo regulējumu reorganizācijas process no līguma izsludināšanas dienas līdz reorganizācijas spēkā stāšanās dienai aizņem vismaz četrus mēnešus, ja netiek celta prasība par reorganizācijas lēmuma apstrīdēšanu vai ja izdodas veiksmīgi apmierināt vai nodrošināt pieteiktos kreditoru prasījumus. Turpmāk šis process būs īstenojams īsākā termiņā – akciju sabiedrībām divu mēnešu, bet sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un personālsabiedrībām – pusotra mēneša laikā. Tas panākts ar turpmāk norādīto izmaiņu veikšanu. Akciju sabiedrībām viena mēneša periods starp līguma izsludināšanu un dalībnieku sapulci, kā laikā dalībniekiem jānodrošina pieeja dokumentiem, saglabāts nemainīgs, jo izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 14. jūnija Direktīvas 2017/1132 attiecībā uz sabiedrību tiesību dažādiem aspektiem (turpmāk – Komerctiesību direktīva) prasībām,⁴ bet sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un personālsabiedrībām tas saīsināts līdz divām nedēļām. Tāpat lēmuma par reorganizāciju apstrīdēšanas termiņš saīsināts, turpmāk paredzot prasību celt viena, nevis trīs mēnešu laikā. Arī Vācijā⁵ un Igaunijā⁶ šis termiņš ir viens mēnesis, kas nodrošina savlaicīgu tiesisko skaidrību.

To, vai reorganizācijas procesu būs iespējams veikt savlaicīgi, būtiski ietekmē arī kreditoru prasījumu pieteikšana un pēcāk – kreditoru prasījumu apmierināšana vai nodrošināšana. Lai novērstu kreditoru aizsardzības institūta negatīvo ietekmi uz reorganizācijas procesa kopējo ilgumu, kreditoru aizsardzības īstenošana pārnesta no brīža pēc lēmuma par reorganizāciju pieņemšanas uz brīdi pēc reorganizācijas spēkā stāšanās.

Izmaiņas kreditoru aizsardzības kārtībā

Kreditoru aizsardzības procesa pārnešana uz laiku pēc reorganizācijas spēkā stāšanās ir aizgūta no Vācijas un Igaunijas regulējuma, kur tā līdz šim ir veiksmīgi darbojusies, un tā ir viena no būtiskākajām izmaiņām, ko paredz likumprojekts.

Lai kreditors saņemtu nodrošinājumu, būs jāizpildās trim kritērijiem: (1) viņa prasījuma tiesības pret sabiedrību ir radušās līdz lēmuma par reorganizāciju pieņemšanai; (2) kreditora prasījums ir pieteikts sabiedrības noteiktajā termiņā (kas ir ne īsāks par vienu mēnesi pēc reorganizācijas stāšanās spēkā); un (3) kreditors ir pierādījis, ka reorganizācija apdraud viņa prasījuma apmierināšanu. Šāds kreditora prasījums sabiedrībai būs jānodrošina triju mēnešu laikā pēc reorganizācijas spēkā stāšanās, kas būtu pietiekams laiks, lai noorganizētu nodrošinājuma sniegšanu gan finansiāli, gan juridiski.

Lai novērstu sabiedrības maksātnespējas riskus un nodrošinātu, ka tiek pienācīgi apmierināti visi pieteiktie kreditoru prasījumi, Komerclikums turpmāk paredzēs, ka sabiedrības sniegtajam nodrošinājumam ir jābūt samērīgam attiecībā pret sabiedrības mantas stāvokli un citu kreditoru interesēm. Ja tomēr kāds kreditors uzskatīs, ka viņam sniegtais nodrošinājums nav atbilstošs vai tas nav sniegts vispār, tas varēs vērsties tiesā, prasībā lūdzot piešķirt konkrētu nodrošinājuma līdzekli.

Atlīdzības apmērs dalībniekiem – turpmāk "taisnīgs un pamatots"

Kas attiecas uz dalībnieku aizsardzību, Komerclikuma 353. pants ļauj dalībniekam, kurš balsojis pret reorganizāciju, divu mēnešu laikā no reorganizācijas spēkā stāšanās brīža pieprasīt, lai iegūstošā sabiedrība atpērk viņa daļas par atlīdzību likvidācijas kvotas apmērā. Ar grozījumiem šis termiņš saīsināts uz vienu mēnesi. Savukārt sabiedrības likvidācijas kvota ir uzskatāma par neatbilstošu atlīdzības apmēru,⁷ jo reorganizācija nav pielīdzināma likvidācijai. Veicot reorganizāciju, sabiedrība turpina savu darbību citā tiesību subjektā, turklāt tās vērtība var ietvert arī prognozējamo nākotnes peļņu, ne tikai starpību starp aktīviem un pasīviem, kā tas ir likvidācijas gadījumā. Lai uzlabotu atlīdzības institūtu un ievērotu Pārrobežu reorganizācijas direktīvas prasības, turpmāk dalībniekam Komerclikuma 353. panta kārtībā būs tiesības saņemt taisnīgu un pamatotu atlīdzību. Šī ģenerālklauzula katrā gadījumā individuāli būs jāpiepilda ar saturu, taču lielākoties ar to tiks saprasta sabiedrības tirgus vērtība.

Likumprojekts paredz, ka konkrētam šīs atlīdzības apmēram būs jābūt norādītam jau reorganizācijas līgumā. Sabiedrība pati varēs izvēlēties veidu, kā tā noteiks atlīdzības apmēru, – vai nu pieaicinot attiecīgu ekspertu (vērtētāju), vai nu vienojoties dalībnieku starpā, vai kā citādi. Taisnīgas atlīdzības noteikšanā vajadzētu ņemt vērā dalībniekam piederošo daļu skaitu, tāpat atlīdzībai būtu jāatbilst sabiedrības finansiālajai situācijai, lai izmaksas rezultātā sabiedrības finansiālais stāvoklis netiktu ievērojami pasliktināts.

Prospektā un revidenta atzinumā iekļaujamās ziņas

Publicēšanai komercreģistra iestādes tīmekļvietnē varēs iesniegt ne tikai līguma projektu, bet arī jau parakstītu reorganizācijas līgumu. Attiecīgi arī prospektu un revidenta atzinumu varēs sagatavot gan par līguma projektu, gan par līgumu.

Līdzšinējais regulējums paredz prospektā norādīt un izskaidrot reorganizācijas līguma noteikumus, kas faktiski nozīmē dublēt līgumā iekļauto informāciju. Tāpēc turpmāk paredzēts uzsvērt prospekta kā līguma noteikumu un paša reorganizācijas procesa izskaidrojošā dokumenta nozīmi, prospektā ietverot skaidrojumu par reorganizācijas tiesiskajiem un saimnieciskajiem aspektiem, kā arī reorganizācijas ietekmi uz sabiedrības turpmāko darbību.⁸

Ņemot vērā, ka zvērināts revidents sava atzinuma sagatavošanā izmanto sabiedrības sniegto informāciju, kas norādīta prospektā, ar likumprojektu vienlaikus plānots paplašināt prospektā norādāmo ziņu klāstu.

Revidenta atzinuma galvenais mērķis būs izskaidrot, vai, revidenta ieskatā, atlīdzības apmērs dalībniekiem, kapitāla daļu (akciju) apmaiņas koeficients un piemaksu lielums, ko noteikusi sabiedrība, ir uzskatāms par atbilstošu atlīdzību. Lai šo mērķi sasniegtu, revidenta atzinumā turpmāk būs jānorāda plašāka informācija par izmantotajām metodēm un ar tām iegūtajām vērtībām. Tā kā tiek izmainīts kreditoru aizsardzības process, no revidenta atzinuma tiks izslēgta prasība norādīt ziņas par to, vai reorganizācija var radīt zaudējumus kreditoriem.

Vienkāršotā kārtība atsevišķos procesos

Komerclikumā dažādos pantos iekļautas normas par vienkāršotu dokumentu sagatavošanas un lēmumu pieņemšanas kārtību gadījumos, ja visas pievienojamās vai sadalāmās, vai vismaz 90 procentu pievienojamās sabiedrības kapitāla daļas (akcijas) pieder iegūstošajai sabiedrībai. Tas neveicina vienkāršotās reorganizācijas gadījumu pārskatāmību, līdz ar to šīs normas turpmāk būs apkopotas vienā nodaļā. Bez jau minētajiem gadījumiem par 90 vai 100 procentu meitassabiedrību pievienošanu vai sadalīšanu uz mātessabiedrību vienkāršota kārtība tiks paredzēta arī 100 procentu vienam dalībniekam piederošu "māsu sabiedrību" apvienošanai, gadījumiem, ja nodalīšanas ceļā tiek dibināta jauna sabiedrība un par tās vienīgo dalībnieku kļūst sadalāmā sabiedrība, un ja visas iegūstošās sabiedrības kapitāla daļas (akcijas) iegūst sadalāmās sabiedrības dalībnieki. Vienkāršotā kārtība atsevišķos gadījumos ietver atteikšanos no konkrētām līgumā norādāmām ziņām, revidenta atzinuma vai prospekta sagatavošanas, kā arī atšķirīgu lēmuma par reorganizāciju pieņemšanas kārtību.

Ievērojamas izmaiņas pārveidošanas kārtībā

Likumprojekts, pirmkārt, paredz jaunu pārveidošanas definīciju, kurā uzsvērta pārveidošanas būtība – sabiedrības veida mainīšana, saglabājot savu tiesību subjekta statusu. Neskaitot to, ir vairākas procedūras, no kurām pārveidošanā plānots atteikties, tādējādi atvieglojot pārveidošanas veikšanu, samazinot šim procesam nepieciešamo laiku uz vienu līdz diviem mēnešiem, kā arī samazinot izmaksas. Tā ir, piemēram, līguma izsludināšana, kas turpmāk attieksies tikai uz gadījumiem, kad personālsabiedrība tiks pārveidota par kapitālsabiedrību, jo šādā formas maiņā mazinās kreditoru aizsardzība. Citi pārveidošanas procesi turpmāk sāksies ar lēmuma par pārveidošanu sagatavošanu.

Vienlaikus ar lēmumu par pārveidošanu būs jāapstiprina kapitālsabiedrības statūti vai sabiedrības līgums, kā arī veicamas izmaiņas pamatkapitālā, taču valdes un padomes ievēlēšana būs obligāta tikai tad, ja personālsabiedrība tiks pārveidota par kapitālsabiedrību – citos gadījumos varēs turpināt darboties iepriekšējie valdes vai padomes locekļi.

Turpmāk pārveidošanā vairs nebūs jāīsteno arī kreditoru aizsardzības pasākumi – izņēmuma gadījums būs personālsabiedrības pārveidošana par kapitālsabiedrību, kas samazina kreditoru aizsardzības līmeni, dalībniekiem zaudējot personiskās atbildības pienākumu.

Minētās izmaiņas gan attiecas tikai uz nacionālo pārveidošanas regulējumu, jo Pārrobežu reorganizācijas direktīva paredz vienādu regulējumu visiem pārrobežu reorganizācijas veidiem, tostarp pārrobežu pārveidošanai.

Citas izmaiņas

Citas mazāk apjomīgas izmaiņas skar reorganizācijas jēdzienu precizēšanu, dokumentu pieejamību dalībniekiem, ievērojot mūsdienu tehniskās iespējas, dalībnieku sapulces lēmumu pieņemšanas un apstrīdēšanas kārtību, komercreģistra iestādē iesniedzamo pieteikumu un tiem pievienojamo dokumentu pārskatīšanu, kā arī atsevišķas normas paredzēšanu reorganizācijas ceļā jaundibināmo sabiedrību izveidei.

Pārrobežu reorganizācijas specifika

Komerclikums paredz regulējumu tikai kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanās procesam, kad pārrobežu apvienošanas ceļā apvienojas Eiropas Savienības dalībvalstīs, Islandes Republikā, Norvēģijas Karalistē vai Lihtenšteinas Firstistē (turpmāk – dalībvalstis) reģistrētas kapitālsabiedrības. Taču turpmāk ne tikai kapitālsabiedrības, bet arī personālsabiedrības varēs ērti veikt gan pārrobežu apvienošanu, gan arī pārrobežu sadalīšanu un pārrobežu pārveidošanu. Pārrobežu reorganizācijas direktīvas ieviešana būtiski atvieglos komercsabiedrību dienas kārtību – turpmāk dalībvalstu reģistri, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, cits citam nodos pirmsreorganizācijas apliecību, reorganizācijas līgumu un citu informāciju par pārrobežu reorganizācijas ierakstu veikšanu vai spēkā stāšanos. Tādējādi samazināsies administratīvais slogs, kas gulstas uz komercsabiedrībām, kurām pašlaik minētie dokumenti patstāvīgi jāiesniedz dalībvalstu komercreģistra iestādēs.

Ciktāl to pieļauj Pārrobežu reorganizācijas direktīva, pārrobežu reorganizācijas norisei tiks piemērota nacionālās reorganizācijas procesa kārtība. Tomēr atsevišķus procesa posmus ietekmē pārrobežu elementa klātbūtne, kas nošķir nacionālo no pārrobežu reorganizācijas procesa. Turpmāk autore norādīs uz atšķirīgo, kas padara pārrobežu reorganizācijas regulējumu savdabīgāku.

Noteikti ierobežojumi pārrobežu reorganizācijas veikšanai

Lai pēc iespējas novērstu ar pārrobežu reorganizācijas veikšanu saistītos riskus, pārrobežu reorganizāciju turpmāk nevarēs veikt sabiedrības: kuras atrodas likvidācijas procesā un kurām uzsākta mantas sadale; kuru darbība izbeigta, pamatojoties uz komercreģistra iestādes vai nodokļu administrācijas lēmumu vai tiesas nolēmumu; kurām pasludināts maksātnespējas process; u.c. sabiedrības, kam piemērojams speciāls regulējums.

Reorganizācijas līgums un viedoklis par to

Tāpat kā nacionālajā reorganizācijas procesā attiecībā uz akciju sabiedrībām, arī pārrobežu reorganizācijas procesā attiecībā uz visām komercsabiedrībām līguma izsludināšanas un dokumentu pieejamības dalībniekiem termiņš ir vismaz viens mēnesis līdz dienai, kad paredzēta dalībnieku sapulce par lēmuma par reorganizāciju pieņemšanu. Izņēmums ir pārrobežu reorganizācijas prospekts, kura pieejamība jānodrošina vismaz sešas nedēļas pirms attiecīgās dalībnieku sapulces.

Būtiska izmaiņa, ko paredz Pārrobežu reorganizācijas direktīva, ir plašāka sabiedrības dalībnieku, darbinieku un kreditoru iesaiste reorganizācijas procesā. Tā, piemēram, turpmāk dalībniekiem, kreditoriem un darbinieku pārstāvjiem (ja tādu nav – darbiniekiem) pirms dalībnieku sapulces būs tiesības izteikt viedokli par reorganizācijas līgumu. Šis aicinājums izteikt viedokli kopā ar reorganizācijas līgumu tiks publicēts komercreģistra iestādes tīmekļvietnē. Ja šādi viedokļi tiks saņemti, valde nekavējoties informēs par tiem dalībniekus, lai viņi viedokļus varētu ņemt vērā, balsojot par reorganizācijas līguma apstiprināšanu.

Kas attiecas uz līguma saturu, to ietekmē kreditoru aizsardzības process, kurš principā tiek aizsākts ar reorganizācijas līgumu. Proti, reorganizācijas līgumā būs norādāmi kreditoriem pieejamie nodrošinājuma līdzekļi, lai kreditori ar tiem var jau savlaicīgi iepazīties un izlemt, vai vēlas pieteikties nodrošinājuma saņemšanai, ja viņi apzinās un var pierādīt, ka reorganizācija apdraud viņu prasījumus.

Atšķirīgais kreditoru aizsardzības kārtībā

Ieviešot Pārrobežu reorganizācijas direktīvas prasības, kreditoru aizsardzības regulējums nacionālajā un pārrobežu reorganizācijā pēc būtības tiek vienādots. Tomēr, tā kā pārrobežu reorganizācijā kreditori primāri jāaizsargā no sabiedrības pārcelšanās uz citu dalībvalsti, svarīgi nodrošināt, ka kreditoru aizsardzība tiek īstenota pirms reorganizācijas spēkā stāšanās. Līdz ar to galvenās atšķirības pārrobežu reorganizācijas kreditoru aizsardzības procesā ir laiks, kad tas tiek īstenots: kreditoru pieteikšanās noris divus mēnešus no paziņojuma par kreditora pieteikšanos publicēšanas dienas, kas sakrīt ar reorganizācijas līguma izsludināšanas dienu.

Tas, kāpēc kreditoru pieteikšanās termiņš ir par mēnesi ilgāks nekā nacionālajā procesā, skaidrojams ar to, lai kreditoru loks, kas var prasīt nodrošinājumu, abos procesos būtu vienāds.

Prospekts ne tikai dalībniekiem, bet arī darbiniekiem

Pārrobežu reorganizācijas prospekta būtiskākā atšķirība no nacionālās reorganizācijas prospekta ir divu papildu sadaļu iekļaušana: vienas dalībniekiem, bet otras darbiniekiem. Dalībnieku sadaļā jāizskaidro reorganizācijas ietekme uz dalībniekiem un dalībnieku tiesības uz atlīdzību, bet darbinieku sadaļā – reorganizācijas ietekme uz darbiniekiem, tai skaitā visas izmaiņas nodarbinātības nosacījumos un darba tiesiskajās attiecībās, lai abas adresātu grupas būtu pilnībā informētas par reorganizācijas procesa ietekmi uz tām. Jāņem vērā, ka šim dokumentam jābūt sagatavotam adresātiem saprotamā valodā.

Tāpat kā attiecībā uz līgumu, arī par prospektu darbiniekiem paredzētas sevišķas tiesības izteikt savu viedokli. Komercsabiedrībai saprātīgā laikā jāspēj uz saņemto darbinieku viedokli sniegt argumentēta atbilde, tādā veidā palielinot darbinieku informētības nozīmīgumu.

Prospekta sasaiste ar revidenta atzinumu turpināta arī pārrobežu procesā, papildus nacionālajā regulējumā norādītajam paredzot iekļaut atsevišķu informāciju, kas ir izšķiroša dalībnieka atlīdzības vērtēšanā. Respektīvi, ja zvērināts revidents pārbauda pārrobežu reorganizācijas līgumu, sabiedrībai prospektā ir jānorāda reorganizācijā iesaistīto sabiedrību kapitāla daļu (akciju) tirgus vērtība, kas noteikta ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms līguma projekta izsludināšanas, vai šo sabiedrību vērtība, kura ir noteikta saskaņā ar vispārpieņemtām vērtēšanas metodēm, neņemot vērā reorganizācijas sekas. Faktiski seši mēneši izvēlēti kā brīdis, kad informācija par sabiedrības reorganizācijas plāniem no iekšējas kļūst par publisku, kas var mainīt sabiedrības kapitāla daļu vērtību (un līdz ar to ietekmēt dalībnieka atlīdzību), un šis periods ir sasaistīts ar saimnieciskās darbības pārskata sagatavošanu.

Pieteikumi komercreģistra iestādei

Tāpat kā līdz šim, arī turpmāk Latvijā reģistrētām sabiedrībām, kuras iesaistītas pārrobežu reorganizācijā, būs jāiesniedz komercreģistra iestādei pieteikums ar visiem nepieciešamajiem reorganizācijas dokumentiem, lai tā varētu izvērtēt, vai sabiedrība ir izpildījusi visas likumā noteiktās darbības reorganizācijas procesa pabeigšanai. Atkarībā no tā, vai šī sabiedrība paliek Latvijā vai reorganizācijas ceļā pārceļas uz citu dalībvalsti, komercreģistra iestāde vai nu izdod pirmsreorganizācijas apliecību, kuru kopīgo ar citu dalībvalstu komercreģistra iestādēm, vai nu izdara ierakstu komercreģistrā.

Savukārt tad, ja iegūstošā sabiedrība ir reģistrēta vai to pārrobežu reorganizācijas ceļā paredzēts reģistrēt Latvijā, citā dalībvalstī reģistrēta reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība komercreģistra iestādē iesniedz atšķirīgu pieteikumu, kam pievieno tikai reorganizācijas līgumu. Pēc pirmsreorganizācijas apliecības saņemšanas no citas dalībvalsts caur reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu komercreģistra iestāde varēs izdarīt attiecīgu ierakstu komercreģistrā. Šāds regulējums nodrošina ātrāku datu apmaiņu, informācijas drošumu un samazina komercsabiedrības veicamās darbības.

Papildus šim pieteikumam gadījumā, ja iegūstošo sabiedrību ir paredzēts reģistrēt Latvijā kā jaunu sabiedrību, jāiesniedz arī Komerclikuma 78. vai 149. pantā minētais pieteikums jaunas sabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā.

Reorganizācijas spēkā stāšanās

Pārrobežu reorganizācijas direktīva nosaka atšķirīgu reorganizācijas spēkā stāšanās procedūru dažādiem reorganizācijas veidiem. Tā ir vienāda pārrobežu apvienošanas un pārveidošanas gadījumā – reorganizācija stāsies spēkā atbilstoši tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā ir vai tiek reģistrēta iegūstošā sabiedrība. Proti, ja iegūstošā sabiedrība ir vai tiek reģistrēta Latvijā, tad komercreģistra iestāde pēc pieteikuma saņemšanas izdara ierakstu par iegūstošo sabiedrību, reorganizācija stājas spēkā un par to tiek paziņots citai dalībvalstij, kura sekojoši izslēdz pievienojamo vai pārveidojamo sabiedrību no komercreģistra un reģistrē ziņas par reorganizācijas spēkā stāšanos.

Taču pārrobežu sadalīšana stāsies spēkā tajā dalībvalstī, kurā reģistrēta sadalāmā sabiedrība. Tas nozīmē, ka tad, ja iegūstošā sabiedrība ir vai tiek reģistrēta Latvijā, komercreģistra iestāde pēc pieteikuma saņemšanas izdara ierakstu par iegūstošo sabiedrību, par to tiek paziņots citai dalībvalstij, un pēc paziņojuma saņemšanas citas dalībvalsts komercreģistra iestāde izslēdz sadalāmo sabiedrību. Sadalīšanas spēkā stāšanās datums tiek noteikts saskaņā ar šīs dalībvalsts regulējumu, par ko tiek paziņots Latvijas komercreģistra iestādei, kas pēcāk reģistrē ziņas par sadalīšanas spēkā stāšanos.

Lai būtu vieglāk izsekot līdzi sabiedrību vēsturei par veiktajām reorganizācijām, turpmāk komercreģistrā tiks ierakstītas ziņas par reorganizāciju, norādot katru reorganizācijas procesā iesaistīto sabiedrību, reorganizācijas veidu un komercreģistra iestādi, kurā reģistrēta citas dalībvalsts sabiedrība.

Plašāk par izmaiņām, kas skar nacionālā un pārrobežu reorganizācijas procesa regulējumu Komerclikumā, lasītājs var iepazīties likumprojekta anotācijā.