2022. gada 24. oktobrī starpinstitūciju saskaņošanai ir novirzīts Tieslietu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Komerclikumā" (22-TA-1288),1 ar ko izstrādāti grozījumi, lai līdz 2023. gada 31. janvārim ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra Direktīvā 2019/2121, ar ko groza Direktīvu 2017/1132 attiecībā uz pārrobežu reorganizāciju, apvienošanos un sadalīšanu2 (turpmāk – Pārrobežu reorganizācijas direktīva), noteiktās prasības. Rakstā apskatītas būtiskākās izmaiņas par iecerēto nacionālā un pārrobežu reorganizācijas procesa regulējumu.
Līdz ar Pārrobežu reorganizācijas direktīvas ieviešanu Komerclikumā turpmāk tiks regulēts ne tikai pārrobežu apvienošanas, bet arī pārrobežu sadalīšanas un pārrobežu pārveidošanas process. Taču būtiskas izmaiņas Komerclikuma regulējumā paredzētas arī nacionālajam reorganizācijas procesam. Tās galvenokārt ietver saīsinātus termiņus, vienkāršotas procedūras un abu reorganizācijas procesu – nacionālā un pārrobežu – vienādošanu, cik nu to ļauj katra procesa specifika. Tādā veidā plānots Komerclikuma regulējumu reorganizācijai padarīt mazāk smagnēju un vieglāk izprotamu.
Nacionālās reorganizācijas būtiskākās izmaiņas
Komercsabiedrību reorganizācijas process pašlaik spēkā esošajā Komerclikuma redakcijā ir paredzēts samērā ilgs, ja to salīdzina ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tas pats attiecināms arī uz pārveidošanu, kam vajadzētu būt visnotaļ ātram un ērtam procesam, jo komercsabiedrība pārveidojoties maina tikai tās veidu, saglabājot tiesību subjekta statusu. Tā kā komerciālās apgrozības paātrināšana un efektivitātes veicināšana ir viens no nozīmīgākajiem komerctiesību mērķiem,3 Komerclikuma C daļu "Komercsabiedrību reorganizācija" plānots izteikt jaunā redakcijā, lai reorganizācijas procesu padarītu pēc iespējas ātrāk un vieglāk īstenojamu. Tas gan nenozīmē, ka pilnībā mainīsies visa reorganizācijas procesa kārtība. Gluži pretēji – ar likumprojektu tiks saglabāts līdzšinējais nacionālās reorganizācijas norises regulējums, veicot konceptuālas izmaiņas tikai atsevišķos reorganizācijas aspektos. Mazākas izmaiņas ietvers atsevišķu normu apvienošanu vai vienkopus izdalīšanu regulējuma pārskatāmības nolūkos. Autore turpmāk rakstā izklāstīs būtiskākās izmaiņas, kas jāzina komersantiem par nacionālā reorganizācijas procesa regulējumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.