Krievijas militārais iebrukums Ukrainā ir jūtami satricinājis gan sabiedrību, gan ekonomiku. Eiropas Savienība kā nemilitāra organizācija uz Krievijas agresiju reaģē, cita starpā izmantojot Eiropas Savienības sankciju mehānismu. Šī gada 6. oktobrī pieņemta kārtējā – jau astotā – sankciju pakete, papildinot gan aizliegto preču uzskaitījumu, gan sankcijām pakļauto personu sarakstus. Šobrīd Eiropas Savienības sankcijas jau attiecināmas uz 1262 fiziskām personām un 118 "vienībām" (valsts iestādes, komersanti, biedrības, nodibinājumi u.tml.).
Vienkāršoti runājot, sankciju mērķis ir nepieļaut, lai sankcijām pakļautajām personām būtu pieejami resursi, ko tās varētu izmantot noziedzīgu darbību finansēšanai. Ievērot sankcijas nozīmē neveikt darbības, kas ir aizliegtas, piemēram, nepiedāvāt noteiktus pakalpojumus, nemēģināt nodot finanšu līdzekļus sankcionētai personai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.