29. Novembris 2022 /NR. 48 (1262)
Numura tēma
Komercdarbības atbalsta koncepts un tā nozīmīgums publiskajā pārvaldē
Gundega Šulca
CFLA direktora vietniece, Juridiskā nodrošinājuma un projektu atlases departamenta direktore 
Agnese Rūsiņa
CFLA Valsts atbalsta nodaļas vadītāja 
Līga Grantiņa
CFLA Valsts atbalsta nodaļas vadošā eksperte juriskonsulte 

Kopš Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, uz mums ir attiecināmas daudzas jaunas politikas jomas, kas, paplašinoties atbalsta iespējām no Eiropas Savienības struktūrfondu finanšu līdzekļiem, publiskajām institūcijām ir radījušas dažādus izaicinājumus. Viena no šādām jomām, kur apzīmējums "izaicinājums" ir gandrīz kā sinonīms jomas saturam, ir valsts atbalsts jeb komercdarbības atbalsts.

Uzreiz arī jānorāda, ka jēdzieni "valsts atbalsts", "komercdarbības atbalsts" un "valsts atbalsts komercdarbībai" ir līdzvērtīgi (State aid), un šajā rakstā tiks lietots termins "komercdarbības atbalsts" atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likumā lietotajam terminam.

Lai labāk saprastu, kāpēc komercdarbības atbalsta joma ir tik izaicinoša visiem tās saturā iesaistītajiem, jāsāk ar pamata principu paskaidrošanu. Proti, runājot par komercdarbības atbalstu, vispirms ir jārunā par to, vai vispār ir pastāvoša tirgus nepilnība. Tas tāpēc, ka valsts iejaukšanās tirgū (t.i., komercdarbības atbalsta sniegšanas iespēja) ir attaisnojama tikai tad, ja pastāv tirgus nepilnība. Turklāt atbalstam ir jābūt nepieciešamam, samērīgam un atbilstīgam tirgus nepilnības apstākļiem. Tam ir jābūt samazinātam līdz minimumam, lai netiktu kropļota konkurence.

Lai mazinātu nevienlīdzības risku un uzlabotu uzņēmumu ekonomisko konkurētspēju neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī šis uzņēmums atrodas un darbojas, Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 107. panta 1. punktā ir ietverts aizliegums dalībvalstīm piešķirt atbalstu. LESD 107. panta 2. un 3. punktā ir norādīti vairāki gadījumi, kad komercdarbības atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar tirgu. Šādā gadījumā atbilstoši LESD 108. panta 3. punktam dalībvalstij ir pienākums notificēt jeb paziņot plānoto komercdarbības atbalsta pasākumu. Ja Komisija atzīst, ka, ievērojot LESD 107. pantu, dalībvalstu komercdarbības atbalsta plāni nav saderīgi ar iekšējo tirgu, tā nevilcinoties sāk LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

LESD 108. panta 4. punkts nosaka pilnvaras Komisijai pieņemt regulas saistībā ar valsts atbalsta kategorijām, ko Padome saskaņā ar LESD 109. pantu ir paredzējusi atbrīvot no šā panta 3. punktā paredzētās procedūras. Tādējādi Eiropas Komisija ir izdevusi sekundāros tiesību aktus, ar kuriem tiek regulēti nosacījumi valsts atbalsta piešķiršanai, piemēram, regulas, vadlīnijas, ziņojumus, paziņojumus, pamatnostādnes, lēmumus u.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties