Pirms sniedzu ieskatu šajā šķietami vienkāršajā jautājumā, uzskatu par nepieciešamu brīdi pakavēties pie terminoloģijas lietošanas. Šajā apskatā pieturēšos pie vārda "baznīca" nozīmes atbilstoši Reliģisko organizāciju likumā definētajam, proti, ar to apzīmējot konkrētu reliģiskās organizācijas veidu – reliģiskā savienība (baznīca), kas ir reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā, tātad juridisko personu, izņemot tos gadījumus, kad vārds "baznīca" tiek lietots konkrēto reliģisko organizāciju nosaukumos. Latvijas Republikas Satversmes 99. pantā lasām: "Baznīca ir atdalīta no valsts", tāpat arī Reliģisko organizāciju likuma 5. panta pirmā daļa nosaka: "Latvijas Republikā valsts ir atdalīta no baznīcas." Šajās minētajās tiesību normās vārds "baznīca" tiek lietots citā, plašākā nozīmē, kuru konkrētā apskata ietvaros nav plānots nedz pieminēt, nedz analizēt.

Tāpat ir svarīgi nodibināt zināmu skaidrību, iezīmējot normatīvo regulējumu, kas nosaka valsts un reliģisko organizāciju savstarpējos saskarsmes punktus un regulē šīs savstarpējās attiecības. Proti, Latvijas Republikā valsts un reliģisko organizāciju attiecības regulē Latvijas Republikas Satversme, Reliģisko organizāciju likums, viens starptautisks dokuments (Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgums) un šādi speciālie likumi: Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likums; Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības likums; Rīgas ebreju reliģiskās draudzes likums; Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likums; Latvijas Apvienotās Metodistu Baznīcas likums; Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas likums; Latvijas Baptistu Draudžu Savienības likums.