Gan publisko iepirkumu un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju direktīvas,¹ gan Publisko iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums interešu konflikta jautājumus risina divos atšķirīgos veidos.

Pirmkārt, iepirkumu direktīvās un Latvijas iepirkumu likumos ir noteikumi, kas attiecas uz piegādātāja iepriekšēju iesaistīšanos iepirkuma procedūras dokumentu gatavošanā.² Taču, tā kā grozījumi iepirkumu likumos, kas stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, šo interešu konflikta aspektu būtiski neskar, šajā rakstā tas netiek aplūkots.

Otrkārt, gan iepirkumu direktīvas, gan iepirkumu likumi satur noteikumus par interešu konflikta situāciju, ja tādā atrodas pasūtītāja iepirkuma komisija un citi iepirkumā iesaistītie darbinieki un speciālisti.³ Šāds interešu konflikts var rasties vai nu no personīgas ieinteresētības, kas liek apšaubīt konkrētās pasūtītāja amatpersonas vai darbinieka objektivitāti un neatkarību, vai arī no noteikta veida radniecības vai korporatīvās saistības ar kandidātu vai pretendentu. Tieši šajā regulējumā, sākot ar 2023. gada 1. janvāri, ir paredzētas izmaiņas, kas tiks aplūkotas šajā rakstā.

Ņemot vērā, ka grozījumi Publisko iepirkumu likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā ir identiski, tālāk rakstā tiks izdarītas atsauces uz grozījumiem Publisko iepirkumu likumā. Taču šajā rakstā norādītais ir vienlīdz attiecināms arī uz interešu konflikta regulējumu Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā.

1. Grozījumi

1.1. Tieša vai netieša ieinteresētība

Pirmkārt, ar grozījumiem tiek precizēta interešu konflikta definīcija saistībā ar noteiktu pasūtītāja amatpersonu un darbinieku personīgo ieinteresētību, kas varētu likt apšaubīt to objektivitāti un neatkarību. Papildus iepriekš noteiktajam vispārīgajam aizliegumam "pārstāvēt kandidāta vai pretendenta intereses" tiek precizēts, ka "tostarp tiem nedrīkst būt tieša vai netieša finansiāla, ekonomiska vai cita veida personiska ieinteresētība, kas var ietekmēt personas objektivitāti un neatkarību attiecībā uz konkrēto iepirkumu".

Šis ir būtisks grozījums. Ir acīmredzams, ka ar šo grozījumu izdarīts mēģinājums gan Publisko iepirkumi likumu, gan tā piemērošanu pielāgot Direktīvai 2014/24/ES. Šo bija nepieciešams darīt, jo, pirmkārt, līdzšinējais formulējums Publisko iepirkumu likumā "pārstāvēt kandidāta vai pretendenta intereses" bija salīdzinoši neveiksmīgs. To apliecināja apstāklis, ka pats Iepirkumu uzraudzības birojs praktiski nevērtēja kandidātu un pretendentu argumentus, kas izgāja ārpus lielākoties saprotamā "saistības" kritērija. Iepriekšējā Iepirkumu uzraudzības biroja praksē bija