2022. gada 14. decembrī darbu sāka 14. Saeimas ieceltā valdība, par kuras deklarācijā ietvertajām iecerēm tieslietu jomā un korupcijas apkarošanā "Jurista Vārds" jau ir informējis.1
Tieslietu ministre šajā valdībā ir Dr. iur. Inese Lībiņa-Egnere (Jaunā Vienotība), kas "Jurista Vārda" lasītājiem ir labi pazīstama ne vien kā tiesību zinātniece, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes mācībspēks un pieredzējusi politiķe (parlamentā kopš 11. Saeimas), bet arī žurnāla ilggadēja autore (vairāk nekā 20 publikācijas) un atsaucīga "Jurista Vārda" rīkoto diskusiju un citu pasākumu dalībniece (nesenākais piemērs – I. Lībiņa-Egnere filmā "Atver Satversmi" komentē Satversmes II nodaļu "Saeima"2).
Sākot darbu tieslietu ministres amatā, I. Lībiņa-Egnere sniegusi daudzas intervijas Latvijas medijiem – par plašu sabiedrību interesējošiem ar tieslietām saistītiem jautājumiem. Tāpēc "Jurista Vārds" vairāk koncentrējās uz tēmām, kas skar tieši tiesu un tieslietu sistēmas problēmas un darba organizāciju un par kurām ministre līdz šim vēl nav publiski izteikusies.
Stājoties amatā, jūs esat aktīvi sniegusi intervijas medijos par savām iecerēm. Vai varat nosaukt pašas galvenās prioritātes, kuras vēlaties sasniegt tieslietu ministra amatā? Tā, lai mūsu lasītājs, šai valdībai beidzot darbu, var novērtēt, vai tas ir izdevies.
Man ir svarīgi mainīt tieslietu ministra lomu uz "politiskās skatuves" – lai tieslietu ministrs būtu tiesiskuma sargs plašākā nozīmē un Tieslietu ministrijai tiesiskums būtu svarīgāks par ministra partijisko piederību vai politisko ideoloģiju. Es redzu, ka ilgākā laika periodā diemžēl nav sekmējies dialogs starp tiesu varu, izpildvaru un likumdevēju, un tas ir jāmaina. Ir jāizdara diezgan daudz, lai katram tiesnesim atgrieztu sajūtu, ka viņš patiesi ir neatkarīgs un ka politiskajā procesā viņa neatkarība tiek pilnībā respektēta. Visai mūsu sabiedrībai tas ir ļoti svarīgi. Tomēr aptaujas rāda, ka paši tiesneši diemžēl nejūtas neatkarīgi. Šo mērķi uzsvēršu arī pirmajā Tieslietu padomes sēdē, kurā piedalīšos kā tieslietu ministre.3
Kā izpaudīsies tiesu varas neatkarības stiprināšana?
Tiesu varas neatkarība izriet no Satversmes, tā ir nostiprināta arī likumos. Mums vienkārši ir jāatgriežas pie normāla dialoga un savstarpējas cilvēciskas cieņas. Tā ir domāšanas un attieksmes maiņa. Ar savu ikdienas izturēšanos un darbiem jārāda, ka izpildvara respektē tiesu varu. Nekā citādi tas nav panākams.
Kad nonācu šajā amatā, pirmais dokuments, ko saņēmu, bija par tiesu darbinieku iespējamo streiku zemo algu dēļ (tiesnešu un tiesu darbinieku algas skat. 12. lpp. – red.). Konflikts par to, ka viņi jūtas nenovērtēti, bija ļoti samilzis. Šajā ekonomiskajā situācijā algu pielikums visai tieslietu nozarei objektīvi nav iespējams. Bet šī problēma ir jārisina, un mēs ceram to izdarīt jau šī gada budžeta ietvaros.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.