Ievads. Kāpēc mēs pētām recidīvo noziedzību?

2022. gada augustā Valsts probācijas dienests (turpmāk – VPD) noslēdza jau trešo pētījumu par probācijas klientu noziedzīgo nodarījumu recidīvu.¹ Laikā no pirmā pētījuma, kas tika noslēgts 2012. gadā, pētījuma ietvars un metodoloģija ir mainīta un attīstīta, saglabājot pētījuma mērķi – apzināt to, kāds ir probācijas klients un kā mainās klienta profils, laikam ejot, kā arī analizēt un salīdzināt probācijas klientu recidīva rādītājus.

Šajā rakstā ir aplūkoti izaicinājumi, ar kuriem esam sastapušies, veicot recidīvās noziedzības izpēti, kā arī sniegts pārskats par trešā pētījuma rezultātiem. Raksta noslēguma daļā esam iekļāvuši pētījumu autoru viedokli par šī pētījuma secinājumiem un rekomendācijām.

Jāatzīst, ka recidīvo noziedzību pētīt ir visai sarežģīti un tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, īstenotie pētījumi aptver reģistrēto noziedzību, bet ārpus izpētes paliek nereģistrētā noziedzība. Tas nozīmē, ka izmaiņas reģistrētajā noziedzībā (pieaug vai samazinās reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits) sniedz ierobežotu ieskatu par noziedzīgiem nodarījumiem Latvijā. Piemēram, ja pieaugs Latvijas iedzīvotāju uzticēšanās tiesībsargājošām iestādēm un iedzīvotāji sāks vairāk ziņot par gadījumiem, kuros viņi ir cietuši no citas personas prettiesiskas darbības, ir sagaidāms, ka pieaugs reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits pat tad, ja kopumā valstī noziedzība nepieaugs. Savukārt neefektīvs tiesībsargājošo iestāžu darbs var radīt pretēju efektu – iedzīvotāji mazāk uzticas iestādēm un neziņo par noziedzīgiem nodarījumiem, tāpēc reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits samazinās. Reģistrētās noziedzības dati ir pamats recidīvās noziedzības izpētē, tāpēc iepriekš minētajām noziedzības struktūras izmaiņām būs ietekme arī uz konstatēto recidīva gadījumu skaitu pat tad, ja kopējais noziedzības līmenis paliek nemainīgs. Nezinot reģistrētās un nereģistrētās noziedzības proporciju un iekšējo dinamiku, dati par ierosinātiem kriminālprocesiem, sodāmībām un recidīvu ir jāvērtē piesardzīgi.

Otrkārt, noziedzības dinamiku ietekmē ne tikai reģistrētās un nereģistrētās noziedzības proporcijas un izmaiņas šajā proporcijā, bet arī dažādi citi aspekti – sociālās labklājības pieaugums vai nabadzības palielināšanās, darba tirgus dinamika u.tml. Tāpēc, veicot recidīva izpēti un analizējot recidīva mērījumu datus, jāpatur prātā šis plašākais konteksts un dažādu sociālo procesu ietekme uz noziedzību. Arī izmaiņas sodu politikā ietekmē recidīva rādītājus. To spilgti ilustrē 2019. gadā pabeigtais recidīva pētījums. Šajā pētījumā tika salīdzināti recidīva rādītāji probācijas klientu grupās pirms 2013. aprīļa grozījumu spēkā stāšanās un trīs gadus vēlāk. Pētījums parādīja, ka pirms un pēc reformas veiktajos mērījumos recidīva rādītāju statistiski nozīmīgas atšķirības bija novērojamas ar sabiedriskiem darbiem notiesāto grupā. Zinot, ka īstenotie grozījumi Krimināllikumā, kas stājās spēkā 2013. gada 1. aprīlī, pamatā bija saistīti ar pamatsoda un papildsoda – sabiedriskie darbi – piemērošanu, var saprast, kādēļ recidīva rādītāji statistiski nozīmīgi atšķīrās tieši šajā VPD funkcijā.

Treškārt, recidīva pētījumi fokusējas uz dziļāku jaunu noziegumu izdarīšanas izzināšanu, proti, kādas pazīmes piemīt tiem probācijas klientiem, kas izdara atkārtotus noziedzīgus nodarījumus, bet šādi pētījumi maz ko atklāj par notiesāto personu sociālās integrācijas procesu un atturēšanos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Var teikt, ka šo pētījumu centrā ir "neveiksmes" izzināšana (Kas izdara noziedzīgus nodarījumus?), nevis "panākumu" izpēte (Kādas personas pārtrauc izdarīt noziedzīgus nodarījumus?). Tāpēc var teikt, ka recidīva pētījumi palīdz labāk izprast recidīva riska pazīmes un apzināt probācijas klientu grupas ar augstāku riska potenciālu, bet pētījumi ir mazāk informatīvi par pozitīvām probācijas klientu pārmaiņām un iespējām šīs pārmaiņas stiprināt.

VPD recidīvās noziedzības problēmas izpētē ir iesaistīta jau vairāk nekā desmit gadus.