Kopš 2020. gada nogales viendzimuma pāru tiesību jautājumi arvien biežāk ienāk gan juristu, gan politiķu, gan plašākas sabiedrības ikdienā un savā ziņā arī uzmanības centrā. Jau 2020. gada novembrī Satversmes tiesa secināja, ka likumdevējam ir pienākums nodrošināt ģimenes juridisko aizsardzību, nosakot sociālajā realitātē pastāvošo ģimenes attiecību tiesisko regulējumu. Savukārt pirms nepilna mēneša savu nostāju attiecībā uz valsts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (turpmāk – ECK) ietvertajiem pienākumiem viendzimuma pāru tiesību realizācijai spriedumā "Fedotova un citi pret Krieviju" sniedza arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT).

Svaigākās vēsmas no Eiropas Cilvēktiesību tiesas

Šā gada sākumā ECT ir paspējusi pasludināt vairākus būtiskus nolēmumus,¹ no kuriem viens bija ļoti gaidītais Lielās palātas spriedums lietā "Fedotova un citi pret Krieviju".² Šajā spriedumā ECT atzina, ka valstīm ir no ECK 8. panta (tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību) izrietošs juridisks pienākums nacionālā līmenī nodrošināt iespēju viendzimuma attiecībās esošām personām reģistrēt savas attiecības. Apskatot ECT Lielās palātas spriedumu, jāsecina, ka tas ir balstīts ne tikvien tās līdzšinējā judikatūrā un šīs judikatūras vienmērīgā attīstībā vai Eiropas Padomes dalībvalstu praksē, bet arī ECK pamatvērtību – demokrātijas, tolerances, citādā pieņemšanas un tiesiskuma – aizsardzībā. Kā atzīst pati ECT: "[..] šī ECK 8. panta interpretācija ir balstīta rūpēs par efektīvu homoseksuālo personu privātās un ģimenes dzīves aizsardzību. Tā ir vērsta arī uz demokrātiskas sabiedrības vērtībām, kuras aizstāv ECK, no kurām galvenās ir plurālisms, tolerance un atvērtība. ECT uzsver, ka šajā saistībā jebkādai tiesību un brīvību interpretācijai jābūt saskanīgai ar ECK, kas kā starptautisko tiesību instruments izveidota, lai aizsargātu demokrātiskas sabiedrības ideālus un vērtības, jēgu un garu. [..]"³

Jāatzīmē gan, ka šis nav pirmais ECT spriedums šajā lietā; jau 2021. gada jūlijā ECT palāta lietā "Fedotova un citi pret Krieviju" pasludināja spriedumu, konstatējot, ka Krievijas bezdarbība, nenodrošinot iespēju viendzimuma pāriem reģistrēt savas attiecības un līdz ar to panākt to aizsardzību, ir radījusi ECK 8. panta pārkāpumu.⁴ Tomēr atbilstoši ECK 43. pantam, ja spriedumu ir pasludinājusi ECT palāta un tas skar būtiskus ECK interpretācijas vai piemērošanas jautājumus, strīdus pusēm ir tiesības lūgt to nodot izskatīšanai ECT Lielajā palātā.⁵ Tā pēc Krievijas lūguma ECT tiesnešu panelis pieņēma lēmumu nodot šo lietu izskatīšanai Lielajā palātā, un 2023. gada 17. janvārī ECT pasludināja Lielās palātas spriedumu, vēlreiz autoritatīvi konstatējot, ka Krievijas bezdarbība radījusi ECK 8. panta pārkāpumu.

Tomēr ECT konceptuālā secinājuma izpratnei un skaidrošanai vispirms būtiski identificēt, kā ECT savā spriedumā līdz šim secinājumam nonāca. Proti, ECT vispirms atbilstoši tās metodoloģijai, izskatot sūdzību būtību, noskaidroja, vai iesniedzēju sūdzības ietilps ECK 8. panta tvērumā. ECT uzsvēra, ka atbilstoši tās judikatūrai ECK 8. pants interpretējams plaši, aizsargājot ne tikai personu dziļi personiskus privātās dzīves aspektus, bet arī personu tiesības veidot attiecības ar citām personām.