Oficiālā izdevēja uzturētajā tīmekļa vietnē likumi.lv tiek nodrošināta brīva piekļuve visiem Latvijas Republikas tiesību aktiem, un tās detalizētais meklētājs ar dažu klikšķu palīdzību pagājušās nedēļas vidū uzrādīja, ka Latvijā ir 1684 spēkā esoši likumi (neskaitot to grozījumus, jo tad iegūtais rezultāts pārsniedz 6500). Savukārt likumi.lv kolēģu zināšanas iegūto rezultātu ļauj izpreparēt vēl sīkāk, uzzinot, ka no šiem 1684 likumiem krietni virs 1000 ir saistīti ar starptautisko līgumu apstiprināšanu un individuāli risinātiem gadījumiem, piemēram, tāds ir likums par konkrēta pilskalna pamatnes nostiprināšanu vai likumi par konkrētu personu uzņemšanu Latvijas pilsonībā. Tādējādi tiešākā veidā tiesību un pienākumu, valsts un sabiedrības attiecību un citu ikdienas organizatorisku jautājumu regulēšanai pēc aptuvenām aplēsēm šobrīd funkcionē ap 500 likumiem. Arī tiem katram ir savi mērķi un uzdevumi, kā arī vairāk vai mazāk plašs potenciālo adresātu loks. Ir daudz tādu likumu, ar kuriem dzīves laikā cilvēks var nesaskarties, ja viņu ne teorētiski, ne praktiski nekā neskar likumā regulētie jautājumi. Taču ir arī tādi likumi, kuru regulējums aptver maksimāli plašu sabiedrības daļu, piemēram, nodokļu un sociālo tiesību sfēra vai administratīvās atbildības tiesiskais regulējums.

Kā zināms, 2020. gada 1. jūlijā stājās spēkā Administratīvās atbildības likums (AAL), kas nomainīja pirms tam vairākus gadu desmitus kalpojušo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu un ieviesa būtiskas izmaiņas administratīvo sodu sistēmā. Tās bija ļoti vērienīgas pārmaiņas gan pēc satura, gan formas, tādēļ pēc divarpus gadu darbības būtu gan interesanti, gan lietderīgi zināt, kāda ir bijusi līdzšinējā sistēmas maiņas gaita.

Līdz šim AAL ir grozīts tikai vienu reizi, un tas bija saistīts ar likuma spēkā stāšanās laika pārcelšanu. Acīmredzot citi īpaši steidzami likuma pilnveidojumi vēl nav bijuši aktuāli. Par tādu nepieciešamību nekas neliecina arī "Jurista Vārda" publikācijās, jo kopš 2020. gada jūlija rakstu skaits par administratīvās atbildības jautājumiem ir neliels un no tiem tikai pāris publikācijas skar tieši jauno regulējumu.

No šiem dažiem faktiem, protams, nevar izdarīt nekādus nopietnus secinājumus par jaunās kārtības efektivitāti un virzīšanos pretim astoņiem šī normatīvā akta projekta sākotnējā anotācijā izvirzītajiem mērķiem, tādēļ jālūkojas uz citiem avotiem. Tā, piemēram, kā tika noskaidrots, Tieslietu ministrija pagaidām nav veikusi šādu mērķētu un visaptverošu pētījumu, taču tēmas ietvarā joprojām veic skaidrojošo darbu, gan konsultējot normu piemērotājus, gan savā tīmekļvietnē publicējot jaunus skaidrojumus, mācību un citus tematiski saistītus materiālus.¹ Savukārt taustāmāku pienesumu tieši regulējuma ieviešanas un normu piemērošanas prakses izzināšanā ir sagādājusi tiesībsarga institūcija. Proti, 2022. gadā tika uzrunātas 82 dažādas valsts un pašvaldību institūcijas, kuras praksē piemēro AAL un nepastarpināti var konstatēt situācijas, kas likumā vispār nav vai arī ir regulētas nepietiekami detalizēti. Tiesībsarga aicinājumam piedalīties aptaujā atsaucās 66 adresāti, kas pārstāv gan valsts iestādes, gan lielākas un mazākas pašvaldības un to institūcijas, tostarp administratīvās komisijas, pašvaldības policija, būvvaldes, bāriņtiesas. Šīs izzinošās aptaujas rezultāti jau ir apkopoti,² un par tiem kopā ar rekomendācijām informētas arī atbildīgās nozaru ministrijas.

Iepazīstoties ar šo materiālu, redzams, ka institūcijas administratīvās atbildības sistēmas lielajās pārmaiņās saskata gan pozitīvus ieguvumus, gan arī kopīgas un atsevišķām jomām specifiskas problēmas. Un, kā secināts aptaujā, kopīgās problēmas ir vienlīdz aktuālas valsts un pašvaldības iestādēm neatkarīgi no to darbības jomas. Tāpēc, ņemot vērā iegūtos rezultātus, tiesībsarga rekomendācijās atbildīgajām ministrijām ir izteikts aicinājums izvērtēt nepieciešamību pilnveidot tās AAL normas, piemēram, 117., 119., 126. un 133. pantu, kurās trūkumus konstatēja aptaujātās iestādes no dažādām grupām. Uzmanība vērsta vēl uz citiem šķēršļiem, kurus par tādiem uzskata noteiktu jomu tiesību piemērotāji. Tādēļ, lai profesionālas diskusijas ceļā noskaidrotu, vai un kādi pilnveidojumi patiesi ir nepieciešami administratīvās atbildības sistēmas tiesiskajā regulējumā, bet ko var risināt ar vienveidīgu un pareizu normu piemērošanu, aicinām uz aktīvāku domapmaiņu arī "Jurista Vārda" autorus un lasītājus, redakcijai iesūtot savus viedokļus par šo tēmu! Tikai daloties reālā pieredzē un to apkopojot, var gūt pilnīgāku priekšstatu par to, kādi ir administratīvās atbildības sistēmas reformas pirmie rezultāti un vai tie mūs apmierina.