28. Marts 2023 /NR. 13 (1279)
Skaidrojumi. Viedokļi
Pašvaldību likums: pamatjēdzieni un novitātes
1
Dr. iur.
Edvīns Danovskis
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras docents 

Šajā rakstā ir izklāstīti paši nozīmīgākie Pašvaldību likumā ietvertie jēdzieni un jauninājumi, kuri prasa plašākus paskaidrojumus: pašvaldības kompetence, pašvaldības institucionālās sistēmas pamatjēdzieni, pašvaldības administratīvo aktu regulējums, izmaiņas nodarbinātības attiecību regulējumā un saistošo noteikumu pieņemšanā.

2022. gadā Saeima pieņēma Ministru kabineta 2021. gadā iesniegto Pašvaldību likumprojektu. Jaunais likums ir balstīts uz 1994. gadā pieņemtā likuma "Par pašvaldībām" ietverto regulējumu, saglabājot un pilnveidojot lielu daļu no vecā likuma normām, taču atmetot lieko, novecojušo, kā arī ietverot jaunus institūtus. Likumprojekta izskatīšanā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija rūpīgi apsprieda vairākus konceptuālus jautājumus: sākot no pašvaldību funkciju regulējuma un beidzot ar pašvaldību darbības pārraudzību. Šīs diskusijas bija nozīmīgas, gan lai veicinātu vienotu izpratni par likuma pamatjēdzieniem, gan arī apsvērtu likumā ietvertā regulējuma priekšrocības un alternatīvu iespējas. Pašvaldību likuma izskatīšana Saeimā ir labi dokumentēta: komisiju sēžu audioieraksti, protokoli, kā arī iesniegtie priekšlikumi ir atrodami Saeimas mājaslapā internetā un droši vien būs noderīgi arī nākotnē.

Šajā rakstā1 ir izklāstīti paši nozīmīgākie Pašvaldību likumā ietvertie jēdzieni un jauninājumi. Raksts nav izsmeļošs visu jaunajā likumā ietverto izmaiņu apskats. Tādi Pašvaldību likumā ietvertie jauninājumi kā līdzdalības budžets un kolektīvie iesniegumi, kā arī daži "tehniski" jauninājumi domes un komitejas sēžu norisē likumā ir katram izlasāmi un viegli uztverami. Taču ir vairāki svarīgi jautājumi, kuri prasa plašākus paskaidrojumus, lai arī turpmāk nodrošinātu konsekventu likumā ietverto jēdzienu un tiesību normu izpratni. Šajā rakstā izklāstīti daži no tiem: pašvaldības kompetence, pašvaldības institucionālās sistēmas pamatjēdzieni, pašvaldības administratīvo aktu regulējums, izmaiņas nodarbinātības attiecību regulējumā un saistošo noteikumu pieņemšanā.

 

1. Pašvaldības kompetence

1.1. Pašvaldības kompetences veidi

Pašvaldību likums, tāpat kā līdz šim likums "Par pašvaldībām", paredz pašvaldības kompetences dalījumu divos veidos: autonomajā kompetencē un uzdotajā (deleģētajā) kompetencē.

Pašvaldības autonomā kompetence ir to funkciju kopums, par kurām juridiski atbild pati pašvaldība. Autonomās kompetences pretstats ir pašvaldībai uzdotā (deleģētā) kompetence, par kuru atbild cita publiska persona (deleģētājs), bet pašvaldība tikai rīkojas deleģētāja vārdā. Pašvaldības autonomā kompetence ir pašvaldību jēgas "kodols". Proti, katra publiska persona un arī tās iestāde ir veidota tādēļ, lai veiktu tai noteiktas funkcijas. Šādā ziņā pašvaldības autonomā kompetence, tāpat kā jebkuras citas valsts pārvaldes institūcijas kompetence, nozīmē šai institūcijai likumā paredzēto darbības lauku jeb to, kas šai institūcijai ir jādara un ko tā var darīt. Pašvaldību autonomo kompetenci iedala divās funkciju grupās: autonomajās funkcijās un brīvprātīgajās iniciatīvās.

Pašvaldību autonomās funkcijas ir minētas Pašvaldību likuma 4. panta pirmajā daļā. Šīs autonomās funkcijas ir ar likumu noteiktas kā pašvaldību pamatkompetence jeb darbības joma. Likumā noteikto autonomo funkciju galvenā jēga ir paredzēt pašvaldībām tiesisko pamatu šajā jomā darboties: ja nepieciešams, pieņemt šo funkciju īstenošanai nepieciešamos saistošos noteikumus, paredzēt finanšu līdzekļus, noteikt institūcijas un amatpersonas, kuras ir tiesīgas pieņemt šo funkciju īstenošanai nepieciešamos lēmumus u.tml. Pašvaldību autonomās funkcijas juridiski atšķiras gan atkarībā no tā, cik detalizēti citos normatīvajos aktos tās ir regulētas, gan atkarībā no tā, vai tās pārklājas vai nepārklājas ar valsts kompetenci. Papildus Pašvaldību likuma 4. panta pirmajā daļā minētām funkcijām citas autonomās funkcijas var būt paredzētas arī citos likumos.

Autonomās funkcijas īstenošanas "standarts" var būt atšķirīgs, gan ņemot vērā Pašvaldību likuma 4. panta pirmajā daļā noteiktās funkcijas formulējumu, gan citos likumos ietverto regulējumu. Piemēram, Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 16. punktā minētā pašvaldības autonomā funkcija "nodrošināt ar būvniecības procesu saistīta administratīvā procesa tiesiskumu" ir detalizēti regulēta Būvniecības likumā un citos normatīvajos aktos. Šajos normatīvajos aktos pašvaldības tiesības un pienākumi šīs funkcijas ietvaros ir detalizēti reglamentēti, un rīcības brīvība ir paredzēta vien retos gadījumos. Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 14. punktā minētā funkcija "piedalīties sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā, tostarp izveidojot un finansējot pašvaldības policiju" paredz konkrētu pienākumu – izveidot pašvaldības policiju.

Turpretim ir arī tādas autonomās funkcijas, no kurām pašvaldībai neizriet citos likumos noteikti pienākumi un izpildes standarti. Tādas autonomās funkcijas ir, piemēram, pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošana (4. panta pirmās daļas 2. punkts); gādāšana par iedzīvotāju veselību (4. panta pirmās daļas 6. punkts); sporta attīstības veicināšana (4.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Rainers Svoks
29. Marts 2023 / 13:18
1
ATBILDĒT
Visupirms paldies par darbu pie likuma veidošanas un rakstu, kas sniedz lielisku ieskatu jaunā likuma kopējā sistēmā un nodomā, kas ir pamatā atsevišķā izvēlēm! Šādu skaidrojumu publicēšana ļoti palīdz tiesību normu interpretācijai.

Lai gan vispārīgi diskusijai par rakstā izteiktajiem argumentiem diskusijas varētu būt tikai par maliņām vai detaļām, tomēr par vienu mazu, bet nozīmīgu, tomēr, šķiet, var diskutēt konceptuāli. Autors norāda: "Lai arī cik nozīmīga būtu tā dēvētā "zaļā domāšana", šī funkcija diemžēl ir deklaratīva, jo paredz nevis jaunu kompetenci, bet gan drīzāk nosaka to, kā pašvaldība veic citas funkcijas". Šis apgalvojums, manuprāt, prasa detalizētāku refleksiju.

Pirmkārt vispārīgi par teorijas, ar kuru atsevišķi juridiskie instrumenti tiek atzīti par "deklaratīviem", detaļām un, iespējams, pat par tādas teorijas noderīgumu varētu būt pretrunīgi, bet vienlaikus saprātīgi argumenti, tomēr par šādas teorijas piemērojamību ierobežotas kompetences vienībām, tomēr noderētu plašāks skaidrojums par to kā iespējas darboties noteiktā jomā (power) piešķiršana var būt "deklaratīva". Mana pieticīgā izpratne ir, ka ja power ir piešķirts, tad tas nozīmē, ka ar to ir piešķirta iespēja pārspēt arī valsts regulējumu konkrētajā jomā; to nosaka pašvaldību pašpārvaldes (self-government) konstitucionāla aizsardzība (un Pašvaldību Harta). Tādēļ šajā problēmā vienkārša konfliktu noteikumu, kas balstās uz hierarhiju, piemērošana ne vienmēr varētu sniegt pilnīgu kāzusa atrisinājumu.

Otrkārt, šķiet, iespējamības (feasibility) arguments kā "deklaratīvas" funkcijas identificēšanas kritērijs varētu nepārliecināt kritiķi. Turklāt ir vismaz divas jomas, kurās tieši pašvaldības ir tās politiskās vienības, kuras izmantojot savas regulēšanas tiesības, virza pasauli uz klimata pārmaiņu novēršanu. Pirmā ir koordinēšanas pasākumu pieņemšana apļveida ekonomikas (circular economy) nodrošināšanai. Šādu pasākumu pieņemšana prasa ietekmēt gan privātpersonu īpašuma tiesības, proti, nosaka, ko darīt ar "atkritumiem", gan principā veido vietējo materiālu otrreizējā tirgus infrastruktūru (kā arī informēšanas pasākumus par būvniecība izmantojamajiem materiāliem, kādi materiāli ir pieejami). Dažādu ārēju apstākļu dēļ, tieši pašvaldības, nevis valsts, var nodrošināt, piemēram, sadzīves atkritumu (municipal waste), efektīvu un ekonomiski izdevīgu otrreizēju izmantošanu. Otra, iespējams - nedaudz strīdīgākā, ir pašvaldību iespēja noteikt augstākus emisiju standartus, izveidot iekšdedzes dzinēju brīvas zonas, un pieņemt citus līdzīgus dabas vides pasākumus. Tieši regulatīvo tiesību elements bija EST lietas Ville de Paris, Ville de Bruxelles, Ayuntamiento de Madrid v Commission et. al. C-177/19 būtība.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties