Marta beigās plašu sabiedrības uzmanību izpelnījās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas virzītie grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu". Līdztekus minētajiem grozījumiem steidzamības kārtībā tiek izskatīts gan grozījumu projekts Informācijas atklātības likumā, gan likumprojekts par grozījumu veikšanu Krimināllikumā (KL), kurus izskatīšanai virza Nacionālās drošības komisija.1 "Jurista Vārds" ielūkojās rosināto KL grozījumu saturā, sniedzot lakonisku ieskatu plānotajā regulējumā.
Atbildot uz sabiedrības un žurnālistu bažīgajiem apgalvojumiem par plānotā regulējuma izmaiņu būtiskumu, Satversmes aizsardzības birojs 4. aprīlī publicēja skaidrojumu, norādot, ka ar izmaiņu ieviešanu ir paredzēts novērst klasifikācijas nepilnības un stiprināt informācijas dienesta vajadzībām aizsardzību.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.