Skolas mainās līdzi laikam, reaģē uz notikumiem pasaulē un valstī, stiprinot to, kas ir vērtīgs, integrējot jaunas vēsmas un apzinot kļūdas. Minētais attiecas arī uz policijas skolām. Tikai to uzdevums ir mācīties novērst draudošās kara briesmas brīvvalsts laikā, attīstīt zināšanas par likuma aizsardzību un kārtības uzturēšanu miera periodā, kā arī spēt apturēt kiberdraudus globālajā digitālajā laikmetā. Lai arī brīžiem šķiet, ka jāizdara neiespējamais, vēsture liecina, ka, ja vēlas, tad var.

Neilgi pēc Valsts policijas dibināšanas 1918. gada 5. decembrī¹ – 1919. gada jūlijā darbu sāka Rīgas policijas skola, kura sākotnēji atradās Konservatorijas ēkā, bet vēlāk Rīgas prefektūras namā. Rīgas policijas skolā uzņēma tikai vīriešus, Latvijas pavalstniekus vecumā no 21 līdz 35 gadiem, kuri līdz tam bija dienējuši aktīvajā kara dienestā. Personām, kuras vēlējās iestāties skolā, uzņemšanas komisijai bija jāiesniedz pēdējās mācību iestādes liecība, dokuments, kas apliecinātu vecumu, policijas izziņa par to, ka minētā persona nav sodīta, kā arī divas rekomendācijas vēstules par mācīties gribētāja uzvedību un politisko uzticību. Kursanti no provinces mācīties uz policijas skolu brauca uzreiz pēc sējas darbu pabeigšanas līdz pļaujas laikam un ziemas mēnešos, kad beidzās lauksaimniecības darbi.²

Pirmā pasaules kara izmocītajā Latvijā ilgām apmācībām trūka laika, tāpēc sagatavošana policijas darbam ilga nedaudz vairāk par mēnesi un mācības noritēja paralēli darbam, izteikti trūka zinošu pedagogu.

Rīgas policijas skola izvirzīja sev uzdevumu izveidot audzēkņus ar taisnīgiem un varonīgiem raksturiem un galvenokārt attīstīt un nostiprināt nākamajos policistos jēdzienu par policijas virsuzdevumu – "sargāt valsti", lielu nozīmi piešķirot patriotismam, jo "tikai tas var būt īsts policijas ierēdnis, kuram ir ieaudzināta nelokāma dzimtenes un valsts mīlestība".³

Lai no skolas audzēkņiem izveidotos drošsirdīgi un disciplinēti policijas ierēdņi, skola pūlējās iedēstīt viņos arī kareivisku disciplīnu. Skolā audzēkņi apguva Latvijas politiskās un ekonomiskās attīstības vēsturi, Latvijas ģeogrāfiju, ievadu valsts tiesībās, zināšanas par noziegumiem, sodiem, tiesu un tiesāšanas kārtību; taktiku, paņēmienus un līdzekļus krimināllietu izmeklēšanā, kā arī pirmās palīdzības sniegšanu nelaimes gadījumos. Skola sevišķu vērību pievērsa fiziskajai audzināšanai.⁴ Skolas audzēkņus pēc apmācību kursa beigšanas pārbaudīja speciāla komisija, kuru iecēla Rīgas prefekts.