25. Aprīlis 2023 /NR. 17 (1283)
Redaktora sleja
Slepkavība Jēkabpilī
10

Pēdējās nedēļās Latvijas tiesībnieku saimē, tai skaitā "Jurista Vārda" lappusēs, daudz runāts par juridisko izglītību un tālākizglītību: nesen noslēgts daudzmiljonu apmācības projekts "Justīcija attīstībai", un tikko kā uzsākta jauna, līdzīga projekta īstenošana, paredzot Latvijā izveidot tiesnešu, prokuroru, izmeklētāju un citu tieslietu sistēmai piederīgu amatpersonu mācību centru – Tieslietu akadēmiju. Viss pagājušais "Jurista Vārds" bija veltīts problēmām, kas saistītas ar iekšlietu sistēmas darbinieku izglītību, ko risinās, triju augstskolu konsorcijā veidojot apmācību programmu "Iekšējās drošības akadēmija". Pagājušajā "Jurista Vārdā" bija lasāma arī intervija ar Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāni par augstāko juridisko izglītību. Visus šos materiālus redakcija vāca un publicēja ar pārliecību, ka izglītība un kvalifikācijas celšana neapšaubāmi ir tiesiskās sistēmas darba kvalitātes atslēga.

Tikmēr pagājušajā nedēļā Latviju satricināja ziņa par Jēkabpilī nogalinātu sievieti – slepkavību, kuru viņas bērna un mātes acu priekšā 16. aprīlī izdarīja vīrietis, kurš savu upuri bija vajājis ilgstoši, atklāti un agresīvi. Par šo vajāšanu ar nāves draudiem bija labi informēta gan vietējā policija, gan prokuratūras un tiesu iestādes – ziņojumus esot rakstījusi gan pati vajātā sieviete, gan viņas radi, draugi un darbabiedri. Tika ierosinātas administratīvās un krimināllietas, noteikti sodi utt. Uz varmāku tas neiedarbojās, un viņš turpināja atklāti vajāt sievieti un biedēt viņas darbabiedrenes, līdz galu galā paveica slepkavību.

Uzreiz pēc traģēdijas sākās nepieredzēta atbildības citam uz citu novelšanas kampaņa: sabiedrības sašutums momentā vērsās pret policiju, un to pastiprināja arī, piemēram, Zemgales rajona tiesas priekšsēdētāja Līgas Ašmanes 20. aprīļa preses paziņojums, kurā viņa uzsvēra: "Tiesa [..] ir veikusi iespējamās procesuālās darbības, lai nodrošinātu šo [ar Leonu Rusiņu saistīto] tiesvedībā esošo krimināllietu izskatīšanu. Tālākais darbs bija jāveic policijai."

Arī Valsts policijas priekšnieka Armanda Ruka pirmā reakcija bija dienesta pārbaude, lai noskaidrotu, vai Jēkabpils policisti bija darījuši visu iespējamo, lai upuri pasargātu no vajātāja. 21. aprīlī Latvijas Radio viņš tomēr uzsvēra, ka policija nav vienīgā par traģēdiju atbildīgā un sava vainas daļa jāuzņemas arī prokuratūrai un tiesai.

Gan A. Ruks, gan iekšlietu ministrs Māris Kučinskis informēja, ka, viņuprāt, nepieciešami likuma grozījumi, kas vajātājiem ļautu piemērot piespiedu ārstēšanu vai ilgstošu ieslodzījumu, bet vajātos ļautu sargāt policijai, kas līdz šim nav bijis iespējams.

Vairāki krimināltiesību eksperti savukārt pieļauj, ka kļūda meklējama varmākas uzvedības nepareizā juridiskā novērtējumā, kura dēļ tiesību aizsardzības iestādes ir neatbilstoši rīkojušās.

Valsts prezidents Egils Levits izplatīja paziņojumu ar aicinājumu noskaidrot Jēkabpilī paveiktās slepkavības apstākļus un iemeslus. Dienā, kad iznāk šis "Jurista Vārds", ir paredzēts pikets pie Ministru kabineta ar prasību Latvijā nodrošināt sieviešu aizsardzību pret vardarbību.

Atgriežoties pie šīs slejas sākumā minētās tiesu un tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku izglītības tēmas, likumsakarīgs ir jautājums – vai labāk izglītoti, nez cik kursus pabeiguši Jēkabpils policijas, prokuratūras un tiesas darbinieki būtu nosargājuši šo sievieti no viņas vajātāja?

Noteikti nē, ja vien viņi nesaprastu pašu svarīgāko – ka tiesu un tiesību aizsardzības sistēmas mērķis un jēga ir sabiedrības drošība, tiesiskums un katra cilvēka pamattiesību, tai skaitā tiesību uz dzīvību, aizsargāšana. Birokrātiskajās šo iestāžu rutīnas dzirnavās Jēkabpilī tas acīmredzot nebija skaidrs, jo "formāli" un "savas kompetences ietvaros" šīs iestādes katra bija kaut ko darījusi. Tomēr nav iespējams noticēt, ka godprātīgam tiesību piemērotājam – gan policijā, gan prokuratūrā, gan tiesā – tik tiešām nebija neviena līdzekļa, lai apturētu acīmredzamu varmāku, kas mēnešiem ilgi visu acu priekšā mērķtiecīgi virzījās uz slepkavību. Ja vismaz viens tāds tiesu sistēmas vai tiesību aizsardzības iestāžu darbinieks būtu atradies, iespējams, šī slepkavība nebūtu pastrādāta.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Gailīte D. Slepkavība Jēkabpilī. Jurista Vārds, 25.04.2023., Nr. 17 (1283), 2.lpp.
VISI RAKSTI 25. Aprīlis 2023 /NR. 17 (1283)
10 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
pārdomas
28. Aprīlis 2023 / 14:30
0
ATBILDĒT
No malas izskatās,ka veiktās darbības ilgstošā laikā kvalificētas,ievērojot tikai vienu apstākli - lēmumu par aizsardzību. Tad nu policisti un uzraugošais prokurors automātiski visu sabāž vienā pantā. Ne te kāds domājis par huligānismu,ne vajāšanu,ne ko citu. Tiesai ar to nav sakara, jo tā neuzsāk un neizmeklē kriminālprocesus.
I.P.
26. Aprīlis 2023 / 12:14
0
ATBILDĒT
Paldies Jurista Vārdam par problēmas aktualizēšanu! Pēdējais jautājums īpaši vietā. Probēmu iemesli, manuprāt, šeit ir daudz:
1. Sabiedrības augstā tolerance pret vardarbību un vardarbības draudiem (attiecīgi tikpat toleranta ir policija un tiesa- kamēr nav līķa, nekas nav noticis). Šādu gadījumu nonivelēšana līdz "sadzīviskam" (lasīt- maznozīmīgam) gadījumam, kur atbildība un vaina tiek piedēvēta upurim.
2. Policija nav veikusi risku, ko persona rada, atbilstošu novērtējumu un nav monitoriējusi risku, tā vietā pieņemusi vēlamo, ka nekas nenotiks. Izskanējusī informācija par 500 EUR sodu par iepriekšējo uzbrukumu ar nazi apliecina policijas nespēju un negribēšanu pienācīgi novērtēt risku. Šobrīd policijas paziņojumi, ka mērķis esot bijusi tikai konkrētā sieviete, nevienai citai, kurai draudēts, liecina, ka risks joprojām nav novērtēts un policija paļaujas, ka vairāk uzbrukumu nebūs. Rusiņam, ja viņš ir dzīvs, ir dots signāls, ka citas sievietes netiek sargātas.
3. Policijas negribēšana aizsargāt apdraudētās personas. Jau brīdī, kad tika konstatēts, ka persona atkārtoti ir pārkāpusi tiesas nolēmumā noteiktos pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļus, policijai vajadzēja vismaz sev pajautāt, ko mēs varam izdarīt, lai aizsargātu cietušo. Kriminālprocesa ierosināšana pati par sevi cietušo nesargā, tik daudz jau vajag saprast. Un ja uzskatīja, ka tiešām nav legālu līdzekļu cietušā aizsardzībai un "vainīgs likums", tad par to bija jāceļ trauksme jau pēc 2 gadījuma, nevis jāsavāc padsmit kriminālprocesi, no kuriem nebija nekādas jēgas, un tikai tad, kad ir noticis sliktākais, meklēt atrunas ar likuma trūkumiem.
4. Būtu laikam beidzot jāatzīst, ka personas izsludināšana meklēšanā (kā liecina publiskā informācija, tiesas lēmums par drošības līdzekļa- apcietinājuma- piemērošanu pieņemts februārī) nenozīmē, ka personu kāds reāli arī meklē. Gaida, kad pats ienāks pa durvīm vai kāds citur uzskries virsū un tad savāks. Līdz slepkavībai bija 2 mēneši un visas iespējas atrast.
5. Tiesību aizsardzības iestāžu acīmredzama nevēlēšanās analizēt savu darbu un kļūdas (vainīgs likums, nekad paši), kas tikai veicina šādu gadījumu atkārtošanos.
Vārds > I.P.
27. Aprīlis 2023 / 15:28
0
ATBILDĒT
Arī strādājot tiesībaizsardzības iestādē, grūti saprast, kā šāds gadījums kopumā varēja notikt (tik daudzi procesi pret personu bez stingrākas reakcijas, un amatpersonu vienaldzīgās atbildes cietušajiem, ja atbilst patiesībai). Lai kāds ir likums, vienmēr ir iespēja rīkoties, ja no apstākļiem redzams, ka gadījums ir ārkārtējs.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 7
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties