Gandrīz piecus gadus Eiropas Savienības dalībvalstis tieši piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (turpmāk – Datu regula). Tuvojoties 2018. gada 25. maijam, uzņēmumiem bija jāsaskaņo uzņēmumā veiktā datu, t.sk. darbinieku, apstrāde ar Datu regulas prasībām, kā arī turpmāk jāpārliecinās par datu apstrādes atbilstību Datu regulas prasībām ikreiz, kad uzņēmumā tiek ieviestas jaunas tehnoloģijas vai procesi un šo darbību izpildē tiek apstrādāti personas dati. Minētais ir it īpaši aktuāli laikā, kad tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, arvien palielinās tehnoloģiju pieejamība un kad pasaule piedzīvoja pandēmiju, kuras laikā daļa darbinieku savu ierasto darba vietu birojā pārcēla mājās.

Raksta mērķis ir sniegt vispārīgu skaidrojumu par darba devēja veikto darbinieku personas datu apstrādi, vēršot uzmanību uz atsevišķiem aspektiem, kuri darba devējam ir jāizvērtē pirms katras darbinieku datu apstrādes veikšanas. Ievērojot, ka darba devējs šī raksta izpratnē ir gan privāto tiesību, gan publisko tiesību juridiska persona, rakstā sniegtais viedoklis ir attiecināms gan uz darba tiesiskajām attiecībām, kur pušu starpā ir noslēgts rakstveida darba līgums, gan uz civildienesta attiecībām, kur ir darba devēja izdots rīkojums par personas iecelšanu amatā. Vienlaikus, lai lasītājiem būtu vieglāk uztvert rakstā pausto, tiks izmantota darba tiesisko attiecību terminoloģija.

Personas datu apstrāde darba vietā

Datu regulas 6. panta 1. punktā ir noteikti seši personas datu apstrādes tiesiskie pamati: piekrišana, līgumsaistību izpilde, juridisks pienākums, vitālo interešu aizsardzība, sabiedrības intereses un leģitīmo interešu ievērošana. Savukārt īpašu kategoriju datu, piemēram, biometrisko vai veselības datu, apstrāde ir aizliegta, ja vien nav piemērojams kāds no Datu regulas 9. panta 2. punktā noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem šādu datu apstrādei.